Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Projām no lielpilsētām uz reģioniem

Covid-19 pandēmija ilgst jau gandrīz gadu, un pagaidām vēl epidemiologi un infektologi atturas prognozēt, tieši kad koronavīruss SARS-CoV-2 būs ierobežots tiktāl, ka sabiedrība varēs atteikties no fiziskās distancēšanās un ar to saistītā attālinātā darba un attālinātajām mācībām.

Līdz ar to lielai daļai Latvijas un arī citu valstu iedzīvotāju mājoklis ir kļuvis vienlaikus par biroju pieaugušajiem un mācību klasi bērniem, bet paši svarīgākie elementi mājoklī patlaban ir labas kvalitātes internets, kā arī mūsdienīgi informācijas tehnoloģiju risinājumi. Uz mājokli pārcēlusies arī kultūras pasākumu baudīšana, sekošana līdzi aktualitātēm sportā un pat virtuāla ceļošana, kā arī sazināšanās ar draugiem, kas pandēmijas laikā norit tiešsaistē. Turklāt vairāk nekā 11 pandēmijas mēnešos daudz cilvēku jau sastapušies ar nepieciešamību pašizolēties vai pat uzturēties karantīnā, bet vēl daudzi apzinās, ka viņi karantīnā vai pašizolācijā var nonākt nākotnē, jo pandēmija nav beigusies.

Pandēmijas radītās pārmaiņas ir transformējušas viedokli par ideālo mājokli, jo augusi privātmāju popularitāte, kā arī interese par dzīvi ārpus lielām pilsētām.

To atklāj gan dažādas aptaujas, gan arī cilvēku pieredzes stāsti par to, ka, sākoties pandēmijai un ar to saistītā attālinātā darba un mācību periodam, notikusi pārcelšanās no lielas pilsētas uz laukiem, turklāt pārcelšanās iemeslu vidū ierindojas arī centieni mazināt riskus saslimt ar Covid-19.


Grib dzīvot ārpus pilsētas

Pandēmijas radītie apstākļi 35% Latvijas iedzīvotāju likuši apsvērt dzīvesvietas maiņu. Turklāt 18% iedzīvotāju vēlētos pārcelties uz dzīvi privātmājā, bet 4% ir pauduši vēlmi pārcelties uz ''mazāk apdzīvotu vietu'', atklāj bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja. Šīs aptaujas dati par mūsu Baltijas kaimiņvalstīm rāda, ka tur pandēmijas radīto pārmaiņu ietekmē dzīvesvietas maiņu apsvēruši 30% Lietuvas un 20% Igaunijas iedzīvotāju, turklāt arī mūsu Baltijas kaimiņvalstu iedzīvotāju vidū ir cilvēki, kuri pandēmijas ietekmē vēlētos pārcelties uz privātmāju, kas atrodas nomaļā vietā.

''Pandēmija mudinājusi domāt par dzīvesvietas piemērotību jaunajai ikdienai. Aptaujā redzam, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji vislabprātāk iegādātos mājokli piepilsētā vai laukos. Cilvēki īpaši izvērtē mājokļa piemērotību attālinātajam darbam un arvien biežāk izvēlas īpašumus ārpus pilsētas, jo nav vairs katru dienu jāmēro ceļš uz biroju,'' aptaujas datus komentē bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Tad, ja nebūtu jādomā par finansiālajām iespējām, mājokli metropoles piepilsētā izvēlētos 32%, savukārt laukos – 28% Latvijas iedzīvotāju. Līdzīga ir arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju izvēle – metropoles piepilsētā vēlētos dzīvot 28% Lietuvas un 34% Igaunijas iedzīvotāju, bet laukos attiecīgi 27% Lietuvas iedzīvotāju un 31% Igaunijas iemītnieku, rāda bankas Citadele sadarbībā ar Norstat veiktā aptauja.

Šī aptauja arī ļauj secināt, ka patlaban – Covid-19 risku un dažādu ierobežojumu laikā – īpašu popularitāti nebauda mājokļi, kas atrodas lielpilsētas centrā vai vecpilsētā.

Tur vēlētos dzīvot tikai 10% Latvijas iedzīvotāju, 15% Lietuvas iemītnieku un tikpat daudz – 15% – Igaunijas iedzīvotāju. Īpaši iecienīti pandēmijas apstākļos nav arī lielpilsētu mikrorajoni – tajos vēlētos dzīvot 11% respondentu Latvijā, 11% respondentu Lietuvā un 5% respondentu Igaunijā. Turpretī kādā no nelielajām pilsētām gribētu dzīvot 12% respondentu Latvijā, 16% respondentu Lietuvā un 9% aptaujāto Igaunijā.


Vēlas būt dabas tuvumā

Kopumā Covid-19 pandēmija 46% Latvijas iedzīvotāju likusi mainīt domas par mājokļa lomu viņu ikdienā. Turklāt gandrīz 70% respondentu pandēmija ir mainījusi ierasto ikdienas ritmu, un visbiežāk tas saistīts ar to, ka kāds no ģimenes locekļiem vai pat visa ģimene, kurā ir gan pieaugušie, gan skolēni, strādā un mācās mājās. Tas konstatēts Swedbank organizētajā aptauja.  

Šī aptauja arī parāda, ka 24% respondentu pandēmija likusi saprast, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt savu privāto telpu katram mājokļa iemītniekam. Savukārt katram desmitajam respondentam pandēmijas radītās pārmaiņas likušas apzināties, ka ir svarīgi mājoklī paredzēt un savlaicīgi iekārtot vietu attālinātajai strādāšanai. Tāpat aptauja atklāj, ka daudz cilvēku pandēmija pamudinājusi apsvērt iespēju pārcelties uz dzīvi ārpus pilsētas.

Pandēmija arī daudziem likusi apzināties, ka svarīgāks ir dabas, nevis darba vietas, piemēram, biroja ēkas, tuvums mājoklim.

''Swedbank dati rāda, ka pērn par 35% pieaudzis relatīvi nelielo kredītu skaits, kas pamatā tiek izmantoti mājokļa remontam vai arī mājokļa iegādei reģionos,'' uzsver Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.

To, ka pandēmijas laikā mājoklis kļuvis gan par bērnudārzu, gan skolu, gan biroju un ka tas ''sekmē pieprasījumu pēc finansējuma esošā īpašuma remontam vai jauna mājokļa iegādei'', akcentē arī SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. Covid-19 ''ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos, un kopumā 2020. gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019. gadā'', atzīst Škapars 

SEB bankas apkopotie dati rāda, ka mājokļa kredītos pērn kopumā piešķirti 129 miljoni eiro. 73% gadījumu hipotekārais kredīts tika ņemts dzīvokļa iegādei vai remontam. Apmēram piektā daļa no kredītu apjoma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% – privātmājas būvniecībai. Secināts arī, ka  ''visaktīvākie aizņēmēji ir cilvēki vecumā no 26 līdz 35 gadiem'', piebilst Škapars. Savukārt Mironovs norāda, ka bankā Citadele ''visaktīvāk hipotekāros kredītus ņem ģimenes ar bērniem''.

Tomēr, lai arī pandēmijas radītie apstākļi var mudināt pieņemt ātrus lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi un pārcelšanos uz citu mājokli, eksperti mudina rūpīgi apsvērt ne tikai iegādes summu, bet arī citus ar šo lēmumu saistītos faktorus. ''Pirms iekārtošanās jaunā mājoklī vēlams saplānot nepieciešamos labiekārtošanas darbus un remontdarbus, kā arī šo darbu aptuvenās izmaksas. Mājokļa iekārtojums, mēbeles, sadzīves tehnika – arī šie izdevumi ir savlaicīgi jāapsver,'' sacīts bankas Luminor sagatavotajā informācijā.

Arī ''pēc mājokļa iegādes būtiski ir apzināt potenciālos riskus, piemēram, zādzības, no kā īpašums būtu jāpasargā'', brīdina Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Eksperti arī rekomendē, jau izvēloties jaunu mājokli, piemēram, māju laukos, apsvērt rīcības plānu gadījumam, ja pēc pandēmijas radīsies vēlme šo lauku māju pārdot. Pērkot jebkādu nekustamo īpašumu, ir vērts racionāli izanalizēt, vai šis īpašums spēs piesaistīt citu potenciālo pircēju uzmanību, respektīvi, vai nepieciešamības gadījumā to vispār būs reāli pārdot.


Situācija mājokļu tirgū

''Lai gan aizvadītais gads bijis dažādiem izaicinājumiem bagāts, kopumā vērtējam to pozitīvi – noslēgti vairāki būtiski projekti, uzsākti jauni projekti, un, par spīti pandēmijas radītajiem satricinājumiem, audzis arī pārdoto mājokļu apjoms,'' situāciju raksturo nekustamo īpašumu attīstītāja uzņēmuma Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš un uzsver, ka ''pieprasījums pēc jauniem mājokļiem joprojām ir augsts''.

Savukārt dzīvokļu piedāvājums Rīgā šā gada janvārī, salīdzinot ar 2020. gada janvāri, gan bija sarucis. 2021. gada pirmajā mēnesī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 807 eiro par kvadrātmetru, Ogrē – 666 eiro, Jelgavā – 543 eiro, Kauguros – 631 eiro, bet Salaspilī – 696 eiro par kvadrātmetru, atsaucoties uz nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate datiem, vēsta LETA.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vieglāk atrast darbu

Ekonomikai atgūstoties, vairāk brīvo darbvietu un rūkošs bezdarbs.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses