Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Magda Riekstiņa

Koncertzāle kā investīcija(16)

Nupat aizvadīti Līgosvētki, un šo svētku periodam ir raksturīga intensīva ceļošana. Latvijas iedzīvotāju ārvalstu draugi un paziņas brauc viesos uz mūsu valsti, lai paklausītos, kā te skan līgodziesmas. Mūsu valsts iemītnieki dodas uz ārzemēm, lai redzētu, kā vasaras saulgriežus svin citur pasaulē. Tiek iegādātas transporta biļetes, apmaksātas maltītes kafejnīcās un nakšņošana viesnīcās, un, protams, nauda tiek tērēta dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanai. Svētki liek tūrisma biznesa ritenim griezties straujāk un daudziem uzņēmumiem ļauj cerēt uz vērā ņemamu apgrozījumu.

Valsts nav tikai veikali vien!(6)

Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmē ražojošie uzņēmumi, eksports un iekšējais patēriņš – to daudzkārt uzsvēruši eksperti, kuri sistemātiski analizē gan mūsu valstī, gan globālā mērogā notiekošos ekonomiskos procesus.

Ierastās kodu kartes pamazām aiziet pagātnē(8)

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto internetbanku, pieraduši autorizēšanos internetbankas lietošanai veikt, izmantojot kodu karti. Šāds autentifikācijas risinājums pazīstams jau daudzus gadus, taču tagad ir pienācis laiks kodu karti aizstāt ar mūsdienīgāku autentifikācijas variantu.

Neatpalikt no sava laika(2)

Mēs dzīvojam laikā, kad par veiksmes pamatu kļuvusi gatavība visu mūžu apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Šāds secinājums nesen izskanēja Ilgtspējas indeksa pasākumā, kurā balvas saņēma tie uzņēmumi un valsts institūcijas, kas strādā, balstoties uz ilgtermiņa vērtībām, un vienlaikus arī attīstās. (Plašāk par Ilgtspējas indeksu var lasīt laikraksta Diena 14. jūnija pielikumā Uzņēmēja Diena).

Nepalikt aiz skolas durvīm(3)

Nesen gan medijos, piemēram, LTV 7 ziņās, gan sociālajos tīklos pavīdēja bažas par to, ka mācībām pirmajā klasē vairākās Rīgas skolās pieteikts ievērojami lielāks bērnu skaits, nekā var uzņemt konkrētā skola.

Ceļotāji, uzrādiet naudu!(3)

Vairākas tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā parakstīja sadarbības memorandu par apņemšanos veicināt vienotu un efektīvu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un apkarošanai. Aģentūra LETA vēsta – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paudusi cerību, ka 1. jūlijā spēkā stāsies normatīvais regulējums, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro, un uzsvērusi, ka VID plāno veikt pārbaudes uz autoceļiem, jo ne tikai uz Eiropas Savienības ārējās robežas, bet arī uz iekšējām robežām "būs jādeklarē nauda".

Kā būt gudrai sabiedrībai?(15)

Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter informācijas tehnoloģiju (IT) jomas uzņēmējs Normunds Bergs rosināja diskusiju par eksakto zinātņu apguves nepieciešamību, mudinot neaizrauties ar sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī ar radošo talantu un sporta glorificēšanu.

Latvijā nodarbinātības jomā vērojama liela nelīdzsvarotība(12)

Situāciju Latvijas darba tirgū pēdējā laikā raksturo spēcīgi izteikta nelīdzsvarotība. Ir uzņēmumi un valsts iestādes, kas ilgstoši nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, turklāt iemesli tam ir ļoti dažādi – sākot no zema piedāvātā atalgojuma līdz visai specifiskām profesionālajām prasībām.

Riskantās reformas(5)

Nodokļu reforma, skolu tīkla izvērtēšana, tā dēvētā divu grozu sistēma veselības aprūpē, administratīvi teritoriālā reforma – tās ir pēdējo gadu laikā Latvijā iecerētās pārmaiņas, kuras popularizējuši dažādu valdību ministri. Taču, paraugoties uz to, kas notiek ar to ministru, kuri centušies virzīt reformas, tēlu sabiedrībā, jāteic – būt par reformas vēstnesi ir visai riskanti.

Prezidents un ekonomika(16)

Atbilstoši prognozēm Saeima šonedēļ Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Diskusijās, kas bija saistītas ar Valsts prezidenta vēlēšanām, daudz uzmanības tika pievērsts Latvijas ekonomiskajām problēmām. Var jau brīnīties, kādēļ gan, jo Valsts prezidenta atbildības lokā ekonomisko jautājumu nav un par tiem atbild valdība. Tomēr, kā mēdz sacīt, daudz tiek runāts par to, kas ir sabiedrībai aktuāls, un, nenoliedzami, Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās būtiska problēma ir nabadzība, bet svarīgs izaicinājums – sabiedrības labklājības paaugstināšana.

Atklājas birokrātiskās vājības(33)

Lai Latvijā mazinātos ēnu ekonomika, valsts sektoram ir jāpierāda visiem iedzīvotājiem, ka nodokļos iekasētā nauda tiek tērēta jēgpilni. Šādu apgalvojumu gadu gaitā daudzkārt izteikuši gan tautsaimniecības eksperti, gan dažādu valdību ekonomikas ministri. Arī pašreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Dienai nesen sacīja: "Ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā izveidotos pārliecība, ka nodokļos iekasēto naudu valsts sektors iztērē iedzīvotāju labā . (..) Maksājot nodokļus, cilvēki grib no valsts sektora pretī saņemt kvalitatīvus pakalpojumus." Savukārt to, ka mūsu valstī ēnu ekonomika joprojām ir būtiska problēma, atklājis maijā publiskotais, ikgadējais Stockholm School of Economics in Riga pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.

Piedāvāt tikai transporta risinājumus ir par maz

Pēdējā laikā uzņēmējdarbības vidē aizvien spēcīgāk dominē tāda tendence, ka uzņēmumi paplašina savu darbību, paralēli savam pamatbiznesam attīstot arī citus biznesa virzienus. Spilgts piemērs tam ir jūras pasažieru pārvadājumu joma.

Dubļos iestigušie taksometri(10)

Nepieciešams sakārtot taksometru jomu! Taksometru bizness ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības segmentiem, kurā ēnu ekonomika izpaužas ļoti spēcīgi. Taksometru konkurences cīņā joprojām tiek izmantotas XX gadsimta deviņdesmito gadu metodes. Situācija ar taksometru pakalpojumiem pie Starptautiskās lidostas Rīga grauj mūsu galvaspilsētas tēlu! Šādi apgalvojumi taksometru jomai tiek veltīti laiku pa laikam. Mainās finanšu ministri, satiksmes ministri un ekonomikas ministri, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji, bet taksometru bizness aizvien tiek atzīts par visai necivilizētu.

Vēlētāji kā darba devēji(16)

Jau pavisam drīz, trešdien, 22. maijā, sāksies iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet sestdien, 25. maijā, klāt būs galvenā vēlēšanu diena. Par astoņām Latvijai paredzētajām EP deputātu vietām cīnās kopumā 246 kandidāti no 16 sarakstiem, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija. Ņemot vērā konkurenci, neviens no kandidātiem nevar relaksēti paļauties, ka tieši viņam ievēlēšana ir droši garantēta.

Noslēpumainais vidusslānis(34)

Par to, ir vai nav mūsu sabiedrībā vidusslānis, nesen tika diskutēts Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, un raidījuma dalībnieku uzskati kā bija atšķirīgi, tā arī palika atšķirīgi, svārstoties amplitūdā – "nav nekāda vidusslāņa, pat augstskolu profesori ir nabadzīgi" un "vidusslānis Latvijā ir, tikai nedzīvo kā Holivudas filmās".

Nevaram un negribam atgriezties 20.gadsimta deviņdesmitajos(35)

Bēdīgi ir tas, ka satiksmes ministrs ieklausās nevis profesionāļu viedoklī, bet tādu cilvēku viedoklī, kuriem nav eksperta kvalifikācijas, un tas liek domāt, ka ministrs vēlas dzirdēt tikai to, kas saskan ar viņa paša viedokli, teic va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas.

Ko gaidām no jauniešiem?(9)

Nesen plašas diskusijas izraisīja gan portālā TvNet publicētā intervija ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidāti Rebeku Kiršteinu (JV) Neļausim vecākajai paaudzei izlemt mūsu vietā!, gan citu gados ļoti jaunu politisko iesācēju izpausmes sociālajos medijos. (Jāpiebilst, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati liecina: vidējais vecums 2019. gada EP vēlēšanu kandidātiem Latvijā ir 48,3 gadi, visjaunākajam cilvēkam, kas kandidē šajās vēlēšanās, ir 21 gads, bet visvecākajam – 79 gadi. Tā ka vecuma amplitūda ir visai plaša.)

Vai eksministrei izdosies?(13)

Viena no intrigām, kas vijas ap 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, saistās ar to, vai EP deputātu vidū izdosies iekļūt kādreizējai ekonomikas ministrei, iepriekšējās valdības finanšu ministrei un pašreizējai Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Tas, cik balsu EP vēlēšanās iegūs Reizniece-Ozola, netieši parādīs, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret nodokļu reformu, jo reforma tika sagatavota laikā, kad šī politiķe vadīja Finanšu ministriju. Tiesa gan, ir būtiski ņemt vērā, ka nodokļu reforma netapa slepenībā Smilšu ielas nama kabinetos, bet gan tika apspriesta ar valdības sociālajiem partneriem un dažādiem ekspertiem, turklāt noteicošo lēmumu pieņēma 12. Saeima.

15 gadu ar skatu uz Briseli(3)

Pagājis jau 15 gadu, kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā (ES), un šopavasar, tuvojoties 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko Latvijai dod dalība ES.

Nepazaudēt talantīgos(2)

Uzņēmēju vidē populārs ir apgalvojums, ka patlaban pasaulē valstis konkurē par talantiem, respektīvi, par to, kura valsts kļūs par dzīves un darba vietu inteliģentiem, enerģiskiem, radoši domājošiem cilvēkiem, kas prot izlolot un īstenot inovatīvas, finansiāli ienesīgas idejas. Pārliecību, ka mūsu valstij aktīvāk jāiesaistās cīņā par talantiem un nopietnāk jācenšas piesaistīt gudrus, mērķtiecīgus cilvēkus, daudzkārt paudis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, un viņam piebalso arī citi uzņēmēji. Taču konkurences cīņa par talantiem sākas ne jau ar ārvalstu ekspertu vai svešzemju studentu ierašanos, bet gan ar tādu izglītības sistēmu, ka ļautu pamanīt un attīstīt tepat Latvijā dzimušo bērnu talantus.

Bizness jāved uz laukiem?(6)

Lai gan administratīvi teritoriālās reformas sākotnējais variants – izveidot 35 pašvaldības – sabiedrībā netika uztverts ar sajūsmu, tomēr aizsāktā diskusija ir lietderīga, jo ir aktualizēts temats par to, kā motivēt pašvaldības ieaicināt savā teritorijā uzņēmumus. Par to, kā panākt, lai pašvaldības būtu ieinteresētas ne tikai noturēt iedzīvotājus, bet arī pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, tiek spriests jau gadiem. Dažādi eksperti piedāvājuši atšķirīgus modeļus, taču tāds variants, kas būtu ja ne ideāls, tad vismaz daudziem pieņemams, joprojām tiek meklēts. Te jāatgādina, ka patlaban Latvija ir iedalīta deviņās republikas pilsētās un 110 novados, un uzņēmējdarbības attīstība šajās pilsētās, bet it īpaši novados ir ļoti atšķirīgā līmenī.

Apsardzes nozarē vajadzīga prasmīgāka kontrole, nevis lielāka birokrātija(12)

"Šobrīd problēma nav apsardzes nozari reglamentējošajā likumdošanā, problēma ir tajā, ka mūsu valstī ne vienmēr efektīvi un prasmīgi tiek kontrolēta likumu ievērošana, novēršot likumpārkāpumus," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Derētu izvērtēt riskus(2)

Padarīt vienkāršākas iespējas Latvijā strādāt cilvēkiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES)? Plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem – sākot no pieredzējušiem ekspertiem līdz mazkvalificētu darbu veicējiem? Šie ir jautājumi, par kuriem pēdējā laikā bieži tiek spriests tautsaimniecībai veltītās diskusijās.

Sociālie mediji zem lupas

Pirms nepilna gada – pērn maijā – Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, pazīstama arī kā GDPR. Saistībā ar šo notikumu tika spriests – drīkst vai nedrīkst uzņēmums sociālajos medijos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami uzņēmuma klienti, piemēram, apmeklētāji kafejnīcā. Taču nāca citas aktualitātes, un debates par GDPR un sociālajiem medijiem drīz pierima. Turklāt nenoliedzami GDPR pamatmērķis nav sociālo mediju uzraudzība.

Aktuālā vides aizsardzība(5)

Nesen Zemkopības ministrija (ZM) izplatīja paziņojumu Vides un klimata prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju. Tekstā citēti kādreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, tagadējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda vārdi: "Vides un klimata pasākumiem jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret ES atbalsta finansējuma apjomu, jo šīs prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū."

Rūpes par vidi maina tautsaimniecību

Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties degvielu un citas preces, ļoti būtisks izvēles kritērijs ir pēc iespējas zemāka cena, taču aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī tam, lai prece būtu draudzīga videi, Dienai teic SIA Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.

Uz vēlēšanu starta līnijas(3)

Līdz ar LTV pagājušajā nedēļā organizētajām debatēm, kurās piedalījās pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kuri Latvijā iesnieguši sarakstus startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, aizsācies priekšvēlēšanu diskusiju laiks. Pagaidām gan izskatās, ka EP vēlēšanu kampaņas vēl nav iešūpojušās, politiķi vēl nav pievērsušies vēlētāju piesaistīšanai un arī konkurences cīņa par astoņiem EP deputāta mandātiem pagaidām ir dzinusi vien vārgus pavasara asnus.