Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Magda Riekstiņa

Cik valodās jūs lasāt ziņas?

Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz nav runa.)

Militārā tēma būs klātesoša

Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz kara ekonomikas režīmu un Eiropas Aizsardzības fonds jāpalielina vismaz līdz 100 miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas attīstībai un EP grupu Renew Europe.

Uzskati sabiedrībā ir dažādi

Centieni noniecināt oponentus un vispār visus atšķirīgu viedokļu paudējus ir raksturīgi cilvēkiem gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Regulēs īstermiņa īres tirgu

Eiropas Savienībā (ES) īstermiņa īres piedāvājumi ir sasnieguši 25% no tūristu izmitināšanas tirgus, un būtiska loma šajā tirgū ir tiešsaistes rezervācijas platformām. Lai šo jomu sakārtotu, Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma īstermiņa īres tirgus regulēšanas noteikumus.

Darbinieku ir tik, cik ir

Daudzi uzņēmēji uzskata, ka mūsu valstī ir vērojams darbinieku trūkums.

Ielu pārdēvēšanai ir jēga

Rīgas dome nesen nolēma pārdēvēt vairākas mūsu galvaspilsētas ielas. To vidū Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Puškina ielu – par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, bet Lomonosova ielu – par politiķes, pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles ielu.

Grib vienotu izpratni visā ES

Eiropas Parlaments šoziem ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienoties par tāda tiesību akta ieviešanu, kas ikvienam nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem. Patlaban normatīvais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs un atšķiras arī izpratne par naida izpausmēm un draudiem.

Būs jāprot runāt latviski

Viena no uzmanības vērtajām aktualitātēm pagājušajā nedēļā bija Satversmes tiesas (ST) atzinums, ka prasība mūsu valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas zināšanas ir likumīga.

Aktuālās jauniešu balsis

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, ieskanas ierosinājumi mainīt vēlētāju vecuma slieksni un ļaut balsot jau no 16 gadu vecuma.

Mājokļus vajag visā Latvijā

Izpēte liecina, ka XX gadsimta otrajā pusē būvētās 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir drošas turpmākai dzīvošanai. Par to februārī paziņoja Ekonomikas ministrija (EM), solot, ka šogad tiks veikta 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu ēku apsekošana.

Vajag vērtēt, nevis apjūsmot

Sabiedrības krējumu no vēstures mēslaines šķir tikai viens solis. Šāda atziņa pirms vairākiem gadiem bija lasāma medija Dienas Bizness redakcijas komentārā.

Lai būtu alga, nevis pabalsts

Nesen viens no politiskās partijas Progresīvie līderiem publiski uzsvēra, ka Latvijā pastāv finansiāla nevienlīdzība starp tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, un tiem, kuru ienākumi veidojas no pabalstiem, kā arī deva mājienu, ka šo nevienlīdzību vajadzētu mazināt.

Par otro svešvalodu

Valodu tematika mūsu sabiedrībā tiek uztverta ļoti emocionāli. Tā tas ir arī diskusijās par otro svešvalodu skolās, kad tiek spriests, ka krievu valodu mācīt nevajadzētu, bet trūkst pedagogu, lai mācītu citu svešvalodu.

Bez infrastruktūras neiztikt

Nesen uzvirmojusī diskusija par to, kurp Latviju ved iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, mudina ielūkoties datos par iekšzemes kopproduktu (IKP), ko nesen publiskoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Autortiesības un internets

Normatīvais regulējums un tā piemērošana ne vienmēr tiek līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Mākslīgā intelekta parādīšanās Latvijā vēl milzīgus satricinājumus nav radījusi, taču nākotnē tādi ir iespējami.

Neatkarības sargāšanas laiks

Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, kādi darbi Latvijā veicami, uzsvēra, ka svarīga ir "daudz bargāka vēršanās pret noziegumiem pret valsts drošību, zināmas izmaiņas notiek, bet tiesu varai jāsaprot, ka vairs nav miera laiki". (Plašāk par to – E. Rinkēviča ierakstā Facebook.com 17. janvārī.)

Ko dara Eiropas Parlaments?

Vētra, ko sociālajos tīklos sacēla ziņa, ka Tviterkonvoja organizētājs Reinis Pozņaks varētu startēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Apvienotā saraksta, kārtējo reiz parādīja, ka ikvienam, kurš dodas politiskās karjeras virzienā, jārēķinās, ka pār viņu gāzīsies kritikas lavīna.

Atšķirīgo prognožu spēles

Valdība nesen pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā.

Savējie un svešie mūsu vidū

Viedokļu daudzveidība ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības iezīme, un par to, ka Latvijā tāda ir, var vien priecāties.

Ražošanas neesamība ir mīts

Laiku pa laikam diskusijās par mūsu valsts ekonomisko situāciju pavīd apgalvojums, ka Latvijā nav rūpniecības. Tas gan ir mīts, kas iesakņojies apziņā ne vienam vien, bet ir tālu no patiesības, jo mums ir vairākas spēcīgas nozares, piemēram, kokrūpniecība un pārtikas ražošana.

Kas traucē valsts attīstībai?

Aizvadītā gada decembrī 32% iedzīvotāju uzskatīja, ka situācija Latvijā attīstās pareizā virzienā, bet 57% norādīja, ka virziens ir nepareizs.

Būs cīņa par vietām Briselē

Latvijā šā gada 8. jūnijā ir gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās no mūsu valsts tiks ievēlēti deviņi deputāti. Visa Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, un partijām, lai iekļūtu EP, būs jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu.