Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Par spīti atsevišķiem riskiem, pasaules tautsaimniecība var audzēt apjomus

Latvijas kā mazas un visai atvērtas ekonomikas attīstībā viens no būtiskākajiem faktoriem, iespējams, pat galvenais, ir kopējās globālās tendences. Pateicoties tam, ka tās bija labvēlīgas, ļaujot kāpināt vietējās ražošanas un eksporta apjomus, pagājušā gada beigās izdevās pārvarēt vairākus ceturkšņus vērojamo mūsu valsts ekonomisko atdzišanu. Arī šogad pasaules fons bijis labvēlīgs, par spīti bažām, kas saistītas ar dažādiem politiska rakstura jautājumiem. Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece izsaka viedokli, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās un izaugsmes temps nākamajā gadā būs līdzīgs tam, kāds ir šogad. "Arī Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas aug, piedāvājot iespējas mūsu eksportētājiem. Globālo izaugsmi veicina pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, kas iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības kāpumu," skaidro tautsaimniecības speciāliste.

Savukārt raugoties uz mūsu reģionu (Austrumeiropu un Centrāleiropu), Buceniece teic, ka visapkārt redzama diezgan plaša un reģionam samērā strauja izaugsme virs 3% gadā. Eksperte zina teikt, ka izaugsmi virza gan iedzīvotāju patēriņš un pakāpeniska investīciju aktivitātes uzlabošanās, kas veicina eksporta un apstrādes rūpniecības kāpumu, gan arī stimulējoša monetārā politika, kas aizņemšanos padara lētāku. "Vairākas ekonomikas, piemēram, Vācija un Zviedrija, aug straujāk par savu potenciālu. Biznesa cikls ir nobriestošs, un nākamajos gados šajās valstīs gaidāmi nedaudz lēnāki izaugsmes tempi. Savukārt citur Eiropā, piemēram, Francijā, Itālijā un Spānijā, biznesa cikls ir jaunāks, vēl ir zināmas rezerves un iespējas kāpināt izaugsmes tempus," uzsver Swedbank pārstāve.


Izsmelt potenciālu

Lai arī kopējā ekonomiskā situācija šobrīd izskatās visai optimistiska, tomēr izaugsme nevar būt mūžīga. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda uz negatīvu faktoru, kas var būt jūtams nākamgad vai nedaudz vēlāk – pasaules divu lielāko ekonomiku biznesa cikla augšupejas fāze varētu būt izsmēlusi savu potenciālu. "ASV bezdarbs ir noslīdējis jau līdz ļoti zemam līmenim, Centrālajai bankai nāksies celt procentu likmes, lai izaugsmi bremzētu. Ķīnā ļoti augstu punktu ir sasniedzis uzņēmumu parādu līmenis, kāpumu nāksies bremzēt. Ekonomika kļuvusi izteikti atkarīga no mājokļu pieprasījuma, sabiedrībai novecojot, tos tādā tempā turpināt būvēt droši vien nevajadzēs. Šobrīd Ķīnā trīs nedēļās uzbūvē tik lielu mājokļu platību, cik Latvijā tās vispār ir," pārkaršanas pazīmes lielajās tautsaimniecībās ieskicē Strautiņš. 

Runājot par ASV, viņš teic, ka nav tā, ka ekonomika pārkarstu, algu pieaugums joprojām ir mērens. "Taču Centrālajai bankai acīmredzot būs jāturpina celt procentu likmes, lai pārkaršanas risku vadītu. Kā rāda pieredze, tas ne vienmēr izdodas gludi, dažkārt izrādās, ka ir nogulēts, tad ir jāsarauj un dzesēšana notiek tik strauji, ka ekonomika ieslīd recesijā," vērtē Strautiņš. Savukārt Buceniece pasaules lielākās ekonomikas kontekstā norāda uz šīs valsts, iespējams, nedaudz pārvērtēto akciju tirgu. 

Runājot par pasaules tautsaimniecību kopumā un komentējot Swedbank pozīciju šajā ziņā, viņa teic, ka "pārkaršanu vai burbuļa pazīmes valstu ekonomikās kopumā neredzam". Tomēr eksperte piebilst, ka atsevišķās aktīvu klasēs sāk iezīmēties riski, piemēram, straujš nekustamā īpašuma cenu kāpums vērojams Kanādā un Austrālijā. Arī Vācijas nekustamā īpašuma tirgus izskatoties diezgan karsts, savukārt Norvēģijā, pēc ekspertes teiktā, jau notiek korekcija nekustamā īpašuma cenās. Arī Strautiņš Vācijas kontekstā mana problēmu aizmetņus. Viņaprāt, Eiropas lielākajā ekonomikā noteikti var rasties pārkaršanas pazīmes. "Ko lai dara, vienotā monetārā politika nevar derēt visiem. Kādreiz vācieši bija teju vienīgie, kam tā derēja, bet viņi nevar cerēt, ka tā būs mūžīgi," spriež DNB bankas speciālists. 

Arī Āzijas lielākās ekonomikas Ķīnas pienesums globālajā izaugsmē nav bez asaciņas. "Ķīnā noteikti būs kaut kādas nepatikšanas, grūti tikai pateikt, kādas. Ļoti iespējams, ka nekustamā īpašuma tirgus cikls beigsies ar lielām asarām," spriež DNB bankas eksperts. Tomēr, viņaprāt, ir cerības, ka ekonomikas izaugsme neapstāsies, bet finanšu sektora zaudējumus nāksies kompensēt vai nu nodokļu maksātājiem, vai naudas krājējiem ar augošas inflācijas radītajām blaknēm. "Tad noteikti būs lēcienveidīgas pārmaiņas ekonomikas struktūrā. Izejvielu, tērauda, cementa u. tml. ražošana un imports kritīs ar attiecīgu ietekmi uz pasaules tirgus cenām. Taču, ja valsts iedos spēcīgu stimulu ekonomikai un patērētāji līdz tam mājokļu pirkšanā ieguldīto naudu novirzīs patēriņam, mēs no tā varam pat būt ieguvēji," vērtē Strautiņš. 


Āfrika un Āzija

Ķīna ir pasaules otrā tautsaimniecība, tāpēc tur notiekošie procesi noteikti veicinās vai kavēs visas Āzijas izaugsmes tempus. Tomēr, pēc ekspertu domām, šī pasaules daļa tuvākajā laikā izaugsmes ziņā ir viena no perspektīvākajām. Komentējot globālo attīstību, Buceniece teic, ka visstraujāk aug Āzijas un Āfrikas attīstības valstis, kuras "ķer" attīstīto valstu labklājības līmeni. "To, ka attīstības valstis kopumā aug straujāk nekā attīstītās valstis, var vienkārši skaidrot ar matemātiku, proti, pieaugot IKP līmenim, izaugsmes tempi samazinās. Pārējais stāsts ir par kapitāla ieplūdi (augstāks risks, bet arī augstāks ienesīgums), demokrātijas līmeņa pieaugumu, uzlabojumiem tiesiskuma jomā, lielāku ekonomikas atvērtību starptautiskajai tirdzniecībai, ieguldījumiem veselības un izglītības pieejamībā un kvalitātē, kas audzē cilvēkkapitālu," skaidro Swedbank eksperte. Strautiņš piebilst, ka Ķīna ar tās 6–7% pieaugumu šogad un varbūt 5–6% pieaugumu nākamgad joprojām ir ievērības cienīgs fakts. "Taču arī vispārzināms. Āzijā ir vēl vairākas diezgan lielas un strauji augošas valstis, piemēram, Filipīnas, kurām The Economist šogad prognozē 6,5%," piebilst eksperts. Tomēr bez Filipīnām Strautiņš norāda uz Bangladešas un vairāku Rietumāfrikas valstu ievērojamo izaugsmes potenciālu. Runājot par Bangladešu, viņš stāsta, ka vēl pirms apmēram 15 gadiem šķita, ka šī valsts ir gandrīz bezcerīgs gadījums. Ap 150 miljoniem iedzīvotāju teritorijā, kas tikai nedaudz vairāk nekā divkārt pārsniedz Latviju, vienlaikus gandrīz pilnīga atkarība no lauksaimniecības. Taču kopš tā brīža šai valstij ir izdevies panākt strauju rūpniecības attīstību, tā kļuvusi par pasaules otro lielāko apģērbu eksportētāju, attīstās arī citas nozares, un tās izaugsmes temps ir starp straujākajiem pasaulē, sasniedzot ap 7% gadā. Tāpat Strautiņš norāda uz astoņām franciski runājošām valstīm Āfrikas rietumu daļā, kas ir apvienojušās Rietumāfrikas ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kurā divas vadošās dalībnieces ir Kotdivuāra un Senegāla. Arī šeit izaugsmes tempi esot vieni no straujākajiem pasaulē. Lai arī iepriekš minētās valstis var šķist tālas un eksotiskas, to izaugsme var būt svarīga arī Latvijai, jo mūsu valsts eksports nonāk aizvien attālākos tirgos, piemēram, Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes produkcija vien līdz šim tika eksportēta uz vairāk nekā 110 pasaules valstīm.

Top komentāri

NAV VIENALGA
N
pasaules tautsaimniecība var audzēt tikai globālo parādu!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses