Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Sākot plašu gāzes eksportu, ASV riskēs ar dažu plaukstošu nozaru izaugsmi

Slānekļa revolūcijas blakne

Tā dēvētā slānekļa revolūcija ASV ir novedusi pie tā, ka dabasgāzes cenas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir nokritušās vairāk nekā trīs reizes – no 12 dolāriem par miljonu britu termālo vienību 2008. gadā līdz aptuveni 3,5 dolāriem šīgada vidū. Dažbrīd cena noslīdēja pat zem diviem dolāriem. ASV valdība prognozē – tuvākās desmitgades laikā gāzes cena ASV iekšējā tirgū nepārsniegs piecus dolārus par miljonu britu termālo vienību, kas rada ASV rūpniecībai ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentiem. Tā Itālijā gāzes cena ir vidēji 2,5 reizes, Francijā 2,8 reizes, Vācijā 2,9 reizes, bet Japānā 3,5 reizes augstāka nekā ASV.

Izmaiņas ir būtiski ietekmējušas arī ASV naftas industriju. Salīdzinot ar 2008. gadu, ASV ir spējušas palielināt naftas ieguvi par 20%, un ASV valdība cer, ka tuvāko piecu gadu laikā šis rādītājs pieaugs vēl par 12,6%. Atbilstīgi Citigroup novērtējumam, slānekļa revolūcijas rezultātā laikā līdz 2020. gadam tiks radīti kopumā 3,6 miljoni jaunu darba vietu, bet IKP ik gadu pieaugs papildus par 2–3,3%.

Īpašu uzplaukumu, pateicoties šādam fonam, piedzīvo ASV ķīmiskā rūpniecība. Amerikas Ķīmijas biedrība (American Chemical Society) apvieno ne tikai nozares zinātniekus, bet arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus, saistīto nozaru speciālistus un kompānijas utt., kā arī aptuveni ar 160 tūkstošiem biedru ir lielākā kādas nozares zinātniskā organizācija pasaulē. Tās apkopotie dati liecina, ka investīcijas ASV ķīmiskajā rūpniecībā (kā pašlaik īstenotās, tā tuvākajā laikā plānotās) šobrīd ir sasniegušas 185 miljardus dolāru un tiek īstenots vairāk par 300 jaunu projektu. 2016. gadā ASV ķīmiskajā rūpniecībā tika investēta apmēram puse no visas valsts rūpniecībā ieguldītajiem līdzekļiem, savukārt 2009. gadā nozare no tiem saņēma tika 20%. Kopumā tā ir lielākā naftas un ķīmiskās rūpniecības transformācija ASV vēsturē.
 

Perspektīvās nozares

Atbilstīgi Wood Mackenzie aplēsēm, jau līdz šīs desmitgades beigām ASV būs palielinājušas polietilēna ražošanas jaudas par 50%, bet polietilēna eksporta vērtība no ASV sasniegs 10,5 miljardus dolāru gadā. Kā raksta izdevums The Wall Street Journal (WSJ), tikai viens no pasaules ķīmiskās rūpniecības līderiem – uzņēmums Dow Chemical – šāgada laikā pabeigs esošo ražošanas jaudu paplašināšanu un jaunu rūpnīcu būvniecību Meksikas līča piekrastē kopumā par astoņiem miljardiem, bet turpmākajos piecos gados plānots ieguldīt attīstībā vēl vismaz četrus miljardus dolāru.

Uzņēmumam šie ieguldījumi ļaus ievērojami palielināt dažāda veida plastmasu (no kuru ražošanas izmaksām 25% veido gāzes cena) eksportu. Lēti pieejamos lielos slānekļa gāzes apjomus steidzas izmantot arī tādi giganti kā Exxon Mobil un Royal Dutch Shell, kas rēķinās ar to, ka pieprasījums pēc plastikāta tuvāko gadu laikā pieaugs 1,5–2 reizes straujāk nekā pasaules IKP. Ņemot vērā, ka tradicionālās degvielas tirgus nākotnes prognozes gaidāmās elektromobiļu ekspansijas dēļ ir neskaidras, enerģētiskās kompānijas laikus rezervē sev vietu perspektīvajos tirgos, pie viena uzlabojot savu pamata biznesu rentabilitāti.

Savukārt karbamīda – viena no galvenajiem minerālmēsliem – ražošana ASV 2016. gadā pieauga par 10%, bet ražošanas jaudas – par 24%, un karbamīda imports ASV samazinājās par 34%. Tajā pašā laikā Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā minerālmēslu ražotāja, karbamīda ražošana saruka par 7%, eksports – par vairāk nekā trešdaļu, bet kopējā daļa pasaules tirgū noslīdēja no 43% līdz 39%, liecina CRU Group aplēses. Nozares analītiķi arī uzskata, ka 2015.–2020. gadā karbamīda ražošanas apjomi ASV pieaugs par 50% (ICIS prognoze).

Īpaši ir vērts piebilst, ka minerālmēslojumu ražotājiem gāzes cenas ir vēl svarīgākas nekā plastmasu ražotājiem, jo veido ap 70% visu izmaksu. Attiecīgi ASV zemo gāzes cenu dēļ vienas tonnas karbamīda pašizmaksa ir noslīdējusi līdz 130 dolāriem, savukārt Ķīnā (kur 75% karbamīda tiek ražots no gāzes, kas iegūta, pārstrādājot ogles) tā atrodas 180–200 dolāru par tonnu robežās. Rezultātā Ķīnā jau ir slēgta virkne karbamīda ražošanas rūpnīcu, bet ASV ienāk aizvien jauni ārvalstu investori, kuri steigšus būvē jaunas minerālmēslojuma – karbamīda, amonjaka u.c. – ražotnes. Rezultātā tiek cerēts, ka jau drīzā laikā ASV varēs līdz minimumam samazināt vai pat pilnībā pārtraukt karbamīda importu. Minerālmēslojuma ražošana netālu no patērētājiem – 2,1 miljona ASV fermeru – dod papildu priekšrocības arī pēdējiem, samazinot viņu izmaksas: tonnas karbamīda nogāde no ārvalstīm uz ASV sadārdzina to aptuveni par 100 dolāriem.

Kopumā naftas un ķīmiskās rūpniecības produktu (plastmasas, minerālmēslojuma, līmju, šķīdinātāju u.c.) eksports no ASV pēc IHS Markit prognozēm var palielināties no 17 miljardiem dolāru 2016. gadā līdz pat 110 miljardiem dolāru 2027. gadā. Šis skaitlis ir apmēram līdzvērtīgs Saūda Arābijas naftas eksporta apjomam naudas izteiksmē. Jāuzsver, ka ķīmiskā rūpniecība ir tikai viena no nozarēm, kuru ir būtiski ietekmējusi slānekļa revolūcija. Lētas gāzes plaša pieejamība ir mainījusi arī tādas energoietilpīgas nozares kā tērauda, stikla un alumīnija ražošana, ļaujot ražotājiem ievērojami samazināt izdevumus, kas kopumā ir novedis pie t. s. "rūdas joslas" – ASV vidienes pavalstu – ekonomiskās atdzimšanas. Kā raksta WSJ, visur tiek būvētas jaunas rūpnīcas, bet vecās strādā pat 20 stundu dienā.
 

Eksports uz Eiropu?

Zemās gāzes cenas ASV ir izraisījušas arī aizvien biežākas runas par iespējamo amerikāņu gāzes eksportu, tostarp politiski motivētu –

ASV Kongress un prezidenta administrācija atklāti liek saprast, ka vēlas panākt, lai ASV gāze izspiestu no Eiropas tirgus Krievijas gāzi.

Šie paziņojumi jau ir izraisījuši paniku Eiropas ķīmiskās rūpniecības lielvalstīs, nozares pārstāvjiem labi saprotot, ka no ASV importētā gāze jebkurā gadījumā izmaksās jūtami dārgāk nekā gāzes imports no Krievijas. Aplēses atšķiras, atrodoties 30–80% robežās, kas vēl vairāk samazinās Eiropas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju. Tās palielināšana, piemēram, ir viens no iemesliem, kamdēļ virkne Eiropas valstu atbalsta gāzes vada Ziemeļu straume–2 būvniecību.

ASV enerģētikas nozare eksporta uzsākšanā, protams, ir ieinteresēta, it īpaši ņemot vērā, ka gāzes cenas ASV tirgū nereti noslīd pat zem pašizmaksas robežām (kura ir atšķirīga dažādos slānekļa gāzes ieguves laukos), bet ievērojama daļa nozares uzņēmumu, sevišķi nelielo, turas virs ūdens, vienīgi pateicoties investoru lielajai interesei par nozari kopumā, kā arī dažādām valdības subsīdijām. Tajā pašā laikā eksporta uzsākšana nešaubīgi novedīs arī pie gāzes cenu kāpuma pašās ASV, kas savukārt jau šķiet nepieņemami aizokeāna ražotājiem. Precīzi pateikt, kāds būs gāzes cenu kāpums, neviens nevar, jo tas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp arī spējas šo gāzi eksportēt, ko ASV šobrīd ir spējīgas izdarīt vien ierobežotos apjomos. Vienlaikus teorētiski tiek uzskatīts, ka pilnvērtīgs ASV gāzes eksports uz Eiropu lielos apjomos var sākties ne agrāk par 2025. gadu, turklāt ar piebildi – ja tam tiks radīti politiskie priekšnoteikumi. Tas gan  nav uzņēmēju, bet politiķu darba lauks.

Top komentāri

lētā Krievijas gāze :D
l
Kas tās par muļķībām? Krievijas gāze nav lēta - Latvijā Krievijas gāze ir dārgāka kā britu vai holandiešu gāze, kuru iegūst Ziemeļjūrā. Vispār, Krievijas gāzi Latvijā tirgo dārgāk kā Vācijā. Bez tam, autors ir kaut ko pamatīgi saostījies, jo plastmasu un ķīmiju iegūst no naftas, nevis gāzes. Gāzes galvenais pielietojums ir sadedzināšana, lai iegūtu siltumu un elektrību - slānekļa revolūcija ir naftas lētākā iegūšana - gāze ir blakusprodukts, ar kuru ļoti ilgu laiku nemaz nezināja ko darīt un to vienkārši sadedzināja. Un bez Krievijas gāzes vēl arī ir iespēja eksportēt Katāras gāzi. Tieši tāpēc, ka gāze ir blakusprodukts, par tās cenu nevajadzētu satraukties, jo galvenā problēma ir tās transportēšana, ja neizmanto caurules. Paši galvenie ieguvēji no ASV slānekļa revolūcijas ir Eiropas valstis. ASV naftas un gāzes eksports uz Eiropu nāktu tikai par labu - par to nekādu satraukumu Eiropā nav - izņemot Krievijā... kas uzņēmusi kursu no Eiropas.
Kamdēļ
K
Knapi rakstīt iemācījies, jau lobē kalvīša biznesu.
propagandas mashiinists andis
p
http://www.newsweek.com/putin-funding-green-groups-discredit-natural-gas-fracking-635052
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ar cerībām, ka kļūs labāk

Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, ka...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses