Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Cilvēki pamet lauku saimniecības, to izmēri pieaug

Lauku saimniecības vidējais lielums ir pieaudzis no 25,5 hektāriem 2007. gadā līdz 34,5 hektāriem 2010. gadā jeb par 35,3%, bet pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimniecībā šajā pat laika periodā samazinājies par 43,1,  kā arī samazinās pats saimniecību skaits liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2007.gadu, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits samazinājies par 26,5%, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība palielinājusies par 2,9 tūkstošiem hektāru jeb 0,2%. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 20,5 tūkstoši hektāriem jeb 1,2%.

2010.gadā lauku saimniecību skaits, kurās izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme pārsniedza 100 hektārus, salīdzinot ar 2007.gadu, palielinājās par 16,3%, izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām pieaugot par 170,6 tūkstoši hektāri jeb 25,3%.

Lauku saimniecības vidējais lielums ir pieaudzis no 25,5 hektāriem 2007. gadā līdz 34,5 hektāriem 2010.gadā jeb par 35,3%. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies no 15,7 hektāriem līdz 21,5 hektāriem jeb par 36,9% Šīs platības pārsvarā tika izmantotas kā aramzeme (13,4 hektāri vidēji vienā saimniecībā) un pļavas vai ganības (7,8 hektāri vidēji vienā saimniecībā).

Lielākās saimniecības atrodas Zemgales reģionā - izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā sasniedza 28,1 hektārus, tai skaitā Dobeles novadā - 47,3 hektārus, Tērvetes novadā – 46,2 hektārus. Savukārt Latgales reģionam raksturīgas salīdzinoši mazas lauku saimniecības - izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija tikai 14,5 hektāri.

Palielinās aramzemes platība

2010. gadā kopējā aramzemes platība bija 1120,2 tūkstoši hektāri, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākās aramzemes platības bija Zemgales reģionā – 308,3 tūkstoši hektāri jeb 17,5% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Aramzemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 13,4 hektāri, tai skaitā Jaunpils un Tērvetes novadā tā sasniedza 44,0 hektārus.

Pērn Latvijā bija 353 saimniecības jeb 0,4% no to kopskaita, kurās aramzeme bija virs 500 hektāriem. Tajās bija apstrādāti 362,3 tūkstoši hektāri jeb 32,3% no kopējās aramzemes. 40,7% saimniecību aramzemes platība nepārsniedza 5 hektārus.

93,3% aramzemes tradicionāli audzēja lauksaimniecības kultūras, bet 6,6% aizņēma papuves. Lauksaimniecības kultūru sējumi 2010.gadā aizņēma 1045,7 tūkstoši hektāri jeb par 0,2% mazāk nekā 2007.gadā, bet graudaugu platības aizņēma 548,6 tūkstošus hektāru jeb par 7,2% vairāk.

Vidēji vienā graudu audzētāju saimniecībā graudaugu sējumu platība bija 20,1 hektārs, kas ir par 51,1% lielāka nekā 2007. gadā (13,2 hektāri). Rapša sējplatība vidēji vienā rapša audzētāju saimniecībā ir pieaugusi no 51,9 hektāriem 2007.gadā līdz 64,0 hektāriem 2010.gadā jeb par 23,3%.

Ievērojami sarucis dzīvnieku skaits lauksaimniecībās

2010.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, ievērojami sarucis lauksaimniecības dzīvnieku skaits, tomēr ganāmpulku struktūra apsekotajās ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās ir līdzīga kā 2007.gadā.

2010.gada jūlijā 35,1 tūkstošs ekonomiski aktīvās lauku saimniecībās audzēja 394,3 tūkstošus liellopu, tai skaitā 30,1 tūkstošs saimniecībās 166,4 tūkstošus slaucamo govju. Liellopu audzētāju skaits, salīdzinot ar 2007.gadu, ir samazinājies par 25,9%, bet liellopu skaits - tikai par 0,1%, slaucamo govju skaits – par 8,7%.

Lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībās ir palielinājies audzējamo dzīvnieku skaits, tās ir vairāk specializējušās konkrētā lopkopības nozarē. Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā ir pieaudzis: liellopu skaits - par 33,8%, slaucamo govju - par 37,7%, cūku - par 48,9%.

Sarucis nodarbināto skaits

Pēc 2010.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, atskaites periodā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināti bija 181 tūkstotis strādājošo, no tiem 89,2 tūkstoši jeb 49,3% bija sievietes. Salīdzinot ar 2007.gadu, pastāvīgi nodarbināto skaits ir samazinājies par 43,1 tūkstošiem jeb 19,2%.

Pilnu darba dienu strādāja 29,9 tūkstoši jeb 16,5% no pastāvīgi nodarbināto kopskaita. Pilnu darba dienu strādājošo skaits bija sarucis par 4,8%, bet nepilnu darba dienu strādājošo skaits – par 21,6%, salīdzinot ar 2007.gadu.

45,8% no kopējā nodarbināto skaita bija saimniecības īpašnieki, 44,6% saimniecības īpašnieku ģimenes locekļi un tikai 9,6% - pastāvīgi strādājošie, kuri nebija ģimenes locekļi.

Kopējais strādājošo skaits pilnajās darba vienībās (ieskaitot uz laiku nodarbinātos) 2010. gadā bija 85,9 tūkstoši, kas ir par 20,0% mazāk nekā 2007. gadā.

2010.gadā vidēji vienā lauku saimniecībā tika nodarbināti 2,2 strādājošie jeb 1.03 nodarbinātais pilnajās gada darba vienībās.

Nodarbināto skaits uz 100 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija 4,4 strādājošie pilnajās gada darba vienībās, kas ir 1,4 reizes mazāk nekā 2007.gadā.

2010. gadā 45,2% lauku saimniecību bija specializējušās laukkopībā, 21,3% - piena lopkopībā, bet 13,5% saimniecību bija jauktā lopkopība un augkopība. 2010.gadā par 36.6 % pieaudzis to lauku saimniecību skaits, kuras specializējušās ganāmo mājlopu audzēšanā (izņemot piena lopkopību) salīdzinot ar 2007.gadu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saka striktu "nē!" ķīmijai un pārtikas piedevām

"Tā saucamais putu laiks, kad visi tiecas un reklamē greznību, nav īstā dzīve. Īstā dzīve ir šeit, pie zemes. Un koronavīruss visus tagad noliek atpakaļ savās vietās. Domāju, tagad sabiedrīb...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses