Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Augot aktivitātei, kas gaidāma pēc ierobežojumu atcelšanas, var veidoties preču un pakalpojumu deficīts

Dzīvojam atliktā patēriņa laikā

Ierobežojumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, mazinājuši iedzīvotāju naudas tēriņus, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību.

Daudzi pirkumi patlaban atlikti, un salīdzinoši turīgākajai sabiedrības daļai naudas līdzekļi krājas banku kontos. Tas visai uzskatāmi izpaužas arī mazumtirdzniecības statistikā. Vēl šā gada oktobrī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā nozare piedzīvoja 6,4% vērtu kāpumu, savukārt novembrī noteiktie ierobežojumi izaugsmes tempam lika sarukt līdz 1,4%.
 

Vairāk naudas?

To faktoru, kas varētu veicināt strauju patēriņa pieaugumu, vidū ir dažādi līdz šim nerealizētie pirkumi. Tomēr vienlaikus jārēķinās ar zudušajām darba vietām, nesaņemtajiem ienākumiem un maksātnespējas draudiem. 

Tomēr kopumā Latvijas iedzīvotājiem "būs vairāk naudas, ko tērēt. Par spīti diezgan skopajam valsts atbalstam, Latvijas sabiedrības finansiālā bagātība Covid-19 krīzes laikā ir pieaugusi. Krīzes ietekme uz eksportu bija mazāka nekā tipiskai Eiropas valstij. Turklāt krīze vairāk ietekmē uzņēmumu īpašnieku, nevis darbinieku – algu saņēmēju – ienākumus. Tas svarīgi tāpēc, ka pēdējie iztērē lielāku daļu no saņemtās naudas. Ziņas par krīzes pārvarēšanu noteikti uzlabos mājsaimniecību noskaņojumu un veicinās naudas tērēšanu," situāciju komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Var arī teikt, ka tautsaimniecībā patlaban "latenti snauž", tomēr ir finanšu resursi, kuri patēriņa stiprināšanā var nonākt tad, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tiks atcelti. 

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka šobrīd galvenās problēmas nesaistās ar pieprasījumu, bet gan ar piedāvājuma ierobežojumiem vai pat piedāvājuma neesamību. Tādēļ tas, cik ātri Covid-19 tiks pakļauts kontrolei un cik drīz tiks atcelti ierobežojumi, noteiks patēriņa atgūšanos tempu un apjomu, skaidro tautsaimniecības eksperts. "Īstermiņā tas varētu īstenoties sprādzienveidīgi, jo realizēsies aizturētais patēriņš, ko būtiski neietekmēs bezdarba kāpums. Problēmas varētu rasties ar piedāvājumu noteiktos segmentos, kuros ilgstošie karantīnas pasākumi būs pārāk novājinājuši noteiktus uzņēmumus, lai tie spētu uzreiz atgriezties ierindā," spriež SEB bankas eksperts. 

Viņš norāda, ka sarežģījumus varētu radīt parādi, kā arī apgrozāmo līdzekļu un darbinieku trūkums. Šīs problēmas var nepamanīt, aplūkojot tikai makroekonomikas datus, taču, vērtējot situāciju padziļināti, tās nekur nepazudīs, turklāt iespējams, ka paliks vēl uz ilgu laiku. 

Gašpuitis norāda, ka attiecībā uz šo problēmu risinājumiem sava loma būs valsts koordinētajiem atbalsta pasākumiem, taču tie visus uzņēmumus pasargāt nespēs. Tāpat, pēc tautsaimniecības speciālista domām, savu lomu nospēlēs ēnu ekonomika, jo daudzi pakalpojumu sektori tur ir gana plaši pārstāvēti, un daļa izaugsmes var notušēties. "Raugoties uz konkrētām, ar vietējo patēriņu saistītajām nozarēm, domāju, ka stabilākās izaugsmes pozīcijās būs tirdzniecība. Izklaides un atpūtas joma augs, bet tur ierobežojumi joprojām būs, palēninot kāpumu, un tas pats arī tūrismā un transportā," vērtē Gašpuitis. Eksperts aktualizē arī vakcinēšanās jautājumu. Viņaprāt, pastāv iespēja, ka pieeja noteiktiem pakalpojumiem vai uzņēmējdarbībai būs saistīta ar spēju apliecināt to, ka veikta vakcinācija. "Iedomāsimies, ka, ejot uz teātri, kopā ar biļeti var būt jāuzrāda vakcinēšanās apliecinājums. Ja tā, tad var rasties situācija, kad atsevišķās jomās piedāvājums uz laiku sašaurinās," spriež Gašpuitis. 
 

Pat ar trim cipariem

Vērtējot attīstības perspektīvas, Strautiņš izsaka viedokli, ka gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte vēl būs ar lielu mīnusu gada griezumā, bet otrajā ceturksnī jau būs ievērojams pieaugums – gan tāpēc, ka kopējā ekonomiskā bāze bijusi zema, gan tāpēc, ka būs ievērojams aktivitātes kāpums salīdzinājumā ar gada sākumu. "Strauji augs pret Covid-19 imūnu cilvēku īpatsvars – gan pateicoties vakcīnai, gan pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ar Covid-19 tikuši galā pašu spēkiem. Sagaidu, ka gada otrajā pusē pulcēšanās ierobežojumi vairs nebūs liels apgrūtinājums ekonomikai. Masu pasākumi droši vien būs ierobežoti, bet tie kopējo tautsaimniecību daudz neietekmē," vērtē Luminor eksperts. Kā iespējamo riska faktoru viņš min vakcinēšanas aizkavēšanos. 

Ietekmi varot atstāt arī tūrisma aktivitātes, kuru rezultātā daļu laika Latvijas iedzīvotāji pavadīs ārzemēs, vismaz gada otrajā pusē. "Ir ļoti viegli uzminēt, kuru preču un pakalpojumu pārdošana 2021. gadā pieaugs – to, kuru pārdošana pandēmijas laikā bijusi ierobežota vai pat aizliegta. Ir iespējams, ka izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs vienā vai divos ceturkšņos tiks reģistrēts pieaugums ar trīsciparu skaitli," paredz Luminor tautsaimniecības eksperts. 

Viņaprāt, tas varētu notikt šā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gada pirmajā ceturksnī. "Fantastiski kāpuma tempi būs redzami arī atpūtas un izklaides nozarē, aviopārvadājumos. Tas, vai šis periods sāksies šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, kā dabīgi un ar vakcīnām iegūtās imunitātes pieaugums ļaus samazināt ierobežojumus. Sagaidu arī ievērojamu kāpumu apģērbu tirdzniecībā. Ja mazumtirdzniecība kopumā pērn cieta maz, tad apģērbu pārdošanas kritums bija ievērojams. Iespējams, to veicināja plaši ieviestais attālinātais darbs un ierobežojumi saviesīgajiem pasākumiem," spriež Strautiņš. 

Viņš gan teic, ka to droši nevar apgalvot, bet varbūt būs kritums tajās mazumtirdzniecības nozarēs, kurās 2020. gadā bija liels kāpums, piemēram, elektropreču tirdzniecībā, turklāt tas, ka daļai patērētāju bija vairāk brīva laika, kā arī radās nepieciešamība pielāgot mājokli darbam no mājām, veicināja pieprasījumu pēc būvmateriāliem un materiāliem remontam.
 

Lojalitāte vietējiem

Atsevišķi ar krīzi saistītie aspekti vedina domāt arī par pozitīvām pārmaiņām. To vidū ir pieaugusī pircēju lojalitāte vietējiem produktiem, kas amortizē ekonomikas kritumu un var sekmēt straujāku tautsaimniecības atgūšanos pēc tam, kad pandēmiju izdosies ierobežot. 

Veikalu tīkls Maxima izpētījis, ka pērn Covid-19 krīzes ietekmē 12% iedzīvotāju sāka biežāk iegādāties Latvijā ražotu pārtiku, turklāt lielākā daļa šo iedzīvotāju (77%) to darīja, lai ekonomiski atbalstītu vietējos ražotājus. Savukārt 28% respondentu atzinuši, ka pirkt vietējo pārtiku viņus pamudinājis plašāks pieejamo vietējo produktu klāsts. Iepērkoties bija iespējams izvēlēties sev tīkamāko un izdevīgāko preci, balstoties uz tādiem faktoriem kā cena, garša un zīmola atpazīstamība. Pērnā gada sākumā 22% iedzīvotāju uzsvēra, ka cenšas iegādāties pārsvarā Latvijā ražotu pārtiku, bet gada otrajā pusē izvēli par labu pašmāju produktiem izdarīja jau 26% iedzīvotāju, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompasa jaunākā nozares apskata dati. Vēl jāpiebilst, ka lojalitātes pret vietējo uzņēmumu piedāvājumu pieaugumu varētu skaidrot arī ar to, ka ārkārtas stāvoklis daudzus mudinājis iepirkties savas dzīvesvietas tuvumā, nereti atliekot tālus iepirkšanās braucienus. 

Jāpiebilst, ka aizvadītais gads negatīvi netiek vērtēts arī uzņēmēju vidē. Kā liecina bankas Luminor organizētas aptaujas dati, 29% mūsu valsts mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pagājušo gadu vērtē kā pozitīvu, bet 37% Latvijas MVU šogad plāno paplašināt savu darbību. Vērtējuma ziņā par pērno gadu Latvijā MVU pārstāvju viedoklis ir kritiskāks nekā Lietuvas un Igaunijas MVU viedoklis, savukārt plānos, kas saistīti ar darbības paplašināšanu, mēs atpaliekam no Lietuvas, bet apsteidzam Igaunijas uzņēmumus. 

Raugoties kopumā, var cerēt uz tautsaimniecības atgūšanos tuvāko gadu laikā. Tiesa, atgūšanās tempi būs atkarīgi no globālās ekonomiskās situācijas. 

Top komentāri

toledo
t
Patērēšanas ierobežojumi, man ir palīdzējuši saprast, ka biju mazliet kļuvis par patērēšanas kulta upuri un ka bez daudz kā patiesībā var labi iztikt. Nemaz netaisos skiet visu ietaupīto notriekt tiklīdz veikali būs vaļā. Inflācija arī tāda patīkami zema, bet vadošās kriptovalūtas, lai gan svārstīgas, garos vilcienos neko citu kā strauju deflāciju nav piedzīvojušas.
Jj
J
Ir muļķīgi domāt, ka es tagad pirkšu visu, ko būtu pirkusi laikā, kad nedrīkstēja tirgoties. Nē, kas nav nopirkts, tas arī nekad netiks nopirkts, tas nu būtu visiem dižajiem rakstītājiem jāsaprot. Ja es tos kadijas filtrus nedabūju, tad tos es nākotnē dubultā nepatērēšu, tāpat kā nenopirktās zeķbikses vai atceltos ceļojumus. :-)
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Laboratorijā – ne pēc ''pavārgrāmatas''(1)

Ja ar pētnieciskām metodēm ir iespējams secināt, kā darbojas fizikas likumsakarības, tad tieši tāpat no zinātniskā viedokļa var pieiet arī fizikas izglītības procesam, lai noskaidrotu, kas tajā strādā...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses