Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Eksports šūpojas pandēmijas šūpolēs

Covid-19 pandēmijas ietekmē šis gads sācies ar eksporta kritumu. Janvārī, vērtējot gada griezumā, Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Sagaidāms, ka arī šā gada turpmākajos mēnešos preču eksporta sniegums būs vājš, jo Covid-19 turpina izplatīties un daudzviet pasaulē joprojām ir spēkā Covid-19 riskus ierobežojošie pasākumi, prognozē Finanšu ministrija (FM). ''Ja preču eksportu pandēmija ietekmējusi salīdzinoši mazāk, tad pakalpojumu sektors cieš būtiskus zaudējumus. Nozīmīgs starptautiskās pasažieru plūsmas kritums, kā arī ārvalstu tūristu izdevumu samazinājums Latvijā jau pagājušajā gadā negatīvi ietekmējis pakalpojumu eksportu un turpinās negatīvi ietekmēt arī šajā gadā. Pērn Latvijas pakalpojumu eksports samazinājās par 21,2%, bet šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri – par 11,9%,'' informē FM.


Svarīgākās pārmaiņas

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs uzskata, ka ''eksporta attīstība šajā gadā līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidra saistībā ar jauniem Covid-19 uzliesmojumiem''. EM pārstāvis gan arī prognozē, ka ražojošie uzņēmumi spēs pielāgoties pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un audzēs eksporta apjomus. 

''Janvārī gada griezumā par 1% samazinājās preču eksporta vērtība uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Nozīmīgi pieauga eksports uz Igauniju, Dāniju, Lietuvu un Poliju, bet būtiski samazinājās uz Vāciju un Zviedriju. Vienlaikus eksports pieauga uz NVS valstīm – par 6,4%. Būtiski palielinājās eksports uz Krieviju, bet samazinājās uz Uzbekistānu un Baltkrieviju,'' tendences ieskicē Gergelevičs un turpina: ''Par 4,4% samazinājās eksports uz tā dēvētajām pārējām valstīm. Šo valstu grupā straujāk pieauga eksports uz Nigēriju, Apvienoto Karalisti, Alžīriju un Maroku, bet samazinājās uz Turciju, Šveici un Čīli.''


Rūpniecība attīstās

Preču eksportētājiem 2021. gads būs ''iespēju un risku laiks. Vēl vairākus mēnešus darbinieki būs jāsargā no Covid-19. Mežonīgās cenu svārstības jau rada riskus rentabilitātei. Gala produktu cenas var netikt līdzi izmaksu kāpumam. Restorānu īpašnieki droši vien vēlas, lai viņiem būtu ražotāju problēmas, taču viegli nebūs nevienam'', uzskata bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. 

''Nav pamata gaidīt ilgstošu eksporta samazināšanos, jo rūpniecība turpina attīstīties un signāli par tās nākotni ir labvēlīgi. Ir gaidāma preču eksporta kāpuma atjaunošanās turpmākajos mēnešos, un īpaši stiprs tas gada griezumā būs otrajā ceturksnī, kad salīdzinājuma bāze būs zema, atspoguļojot pandēmijas pirmā viļņa iespaidu,'' uzsver bankas Luminor ekonomists. 

Nesen savas prognozes ir publicējusi Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija OECD. ''Salīdzinājumā ar decembra aprēķiniem pasaules ekonomikas izaugsmes vērtējums uzlabots par procentpunktu, tas ir, līdz 5,6%. Noteikti jāpiemin ASV prognožu uzlabojums par 3,3 procentpunktiem. Uz ASV Latvijas ražotāji eksportē maz, bet fiskālā stimula radītā izaugsme būs spēcīga vilkme Rietumeiropai.

Straujākais pieaugums starp pasaules lielajām ekonomikām šogad varētu būt Indijai – 12,6%.

Savukārt eirozonas prognoze uzlabota par 0,3%, sasniedzot 3,9% atzīmi. OECD arī paredz, ka pasaules ekonomika pirmspandēmijas līmeni sasniegs šī gada vidū, bet Latvijā tas varētu notikt šā gada otrajā pusē,'' tendences komentē  Strautiņš.


Jauni izaicinājumi

Janvārī vērojamais eksporta kritums ''var radīt satraukumu, taču kritums varētu arī būt vien īslaicīgs sabremzējums Covid-19 uzliesmojuma un ierobežojumu pastiprināšanas dēļ. Latvijas galvenais tirgus – ES – ir pandēmijas epicentrā, un tas ir atstājis ietekmi. Parādās arī Brexit efekts, kas gan ir pārejošs. Neskatoties uz vājo gada sākumu, eksporta izredzes ir solīdas. Izteiktāks uzrāviens varētu izpausties otrajā ceturksnī'', pieļauj SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pašreizējā situācija ''rada labvēlīgus apstākļus eksporta izaugsmei. ASV vērojams pieprasījums pēc kokmateriāliem, un cenas šaujas debesīs, kas veido ļoti labas iespējas Latvijas kokrūpniecības eksporta izaugsmei.

Daudzi uzņēmumi pasaulē norāda uz to, ka  pandēmijas apstākļos ir grūti uzturēt savas piegādes ķēdes. Āzijā trūkst konteineru, kā rezultātā transportēšanas jaudas ir nepietiekamas. Tas daudzus uzņēmumus mudina meklēt tuvākus piegādātājus, kas paver jaunas iespējas mūsu ražotājiem, kā arī pārvadātājiem. Kopš pagājušā gada beigām kuģniecības pakalpojumu cenas no Ķīnas uz Eiropu ir trīskāršojušās. Gaisa kravu pārvadājumiem arī ir lielas problēmas, jo jaudas ir samazinātas pasažieru lidojumu krituma dēļ'', starptautisko tirdzniecību ietekmējošos faktorus ieskicē SEB bankas ekonomists. 

Pandēmija ir mainījusi patēriņa paradumus, un ''liela daļa naudas, ko iepriekš iztērējām par pakalpojumiem, tagad tiek tērēta preču iegādei. Jau šobrīd daudzviet vērojama ražošanas jaudu nepietiekamība, jo pieprasījums aug. Turklāt jautājums par to, cik noturīga būs pašreizējā patēriņa struktūra, mazinoties ierobežojumiem, ir ļoti aktuāls'', mudina ņemt vērā Gašpuitis.


Var traucēt nepārdomāti ierobežojumi

Latvijā ''ražotāju noskaņojums Covid-19 otrā viļņa laikā nav būtiski pasliktinājies, un pieprasījums ārējos tirgos ir spēcīgs. Ražojošās un eksportējošās nozares šogad noteikti būs straujāk augošo nozaru vidū'', visai optimistisku situācijas vērtējumu pauž bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un norāda, ka, ''arī vērtējot globālā mērogā, ražotāju noskaņojums ir pozitīvs, jauno pasūtījumu apjoms aug un pasaules tirdzniecība ir atguvusies no Covid-19 sākotnējā šoka pērnā gada pavasarī''. 

Āboliņš arī akcentē to, ka Covid-19 pandēmijas laikā ''apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi attīstītajās valstīs ir nodrošinājuši iedzīvotājiem ienākumus, turklāt daudzviet ir pat būtiski pieauguši privātpersonu uzkrājumi. Tas veido vērā ņemamu atliktā patēriņa potenciālu gan pakalpojumu sektoram, gan preču nozarēm. Pieļaujams, ka tas būs eksportu veicinošs faktors arī Latvijā''.

Bankas Citadele ekonomists prognozē, ka ''Latvijas eksporta pieaugums šogad varētu būt robežās no 5% līdz 10%'', taču viņš arī uzsver, ka ''ir svarīgi, cenošoties ierobežot Covid-19 izplatību, izvairīties no nepārdomātiem ierobežojumiem rūpniecībai, jo tas radītu riskus zaudēt tirgus daļas, kuras pēc tam būtu ļoti grūti atgūt''.


Ārvalstu tirgi palīdz

To, ka Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi pastiprinājuši, nevis samazinājuši Latvijas ražotāju interesi par eksporta tirgiem, atklāj faktoringa uzņēmuma Factris īstenotā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja un viedokļu apkopojums.

''Nevajag orientēties tikai uz vietējo tirgu! Obligāti ir jāorientējas arī uz eksportu! Eksports vienmēr izglābs, jo būs pieprasījums,'' savu pieredzi izklāsta metālapstrādes uzņēmuma Formiko Hydraulics attīstības un ražošanas direktors Vilis Dārznieks. 

''Mūsu uzņēmums Covid-19 krīzes laikā turpina eksportēt – 30% produkcijas paliek Latvijā, bet eksportā uz Rumāniju, Poliju, Ukrainu, Vāciju un citām valstīm aiziet 70%. Jebkuras krīzes laikā galvenais ir saredzēt iespējas un rīkoties. Vērtējot globāli, mūsu uzņēmums ir ļoti mazs, taču, ja esi mazs un veikls, ir vieglāk ātri apstāties un pārorientēties,'' skaidro brokastu pārslu ražošanas uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. 

Savukārt kokapstrādes uzņēmums Arbo Windows eksportē 80–90% produkcijas un plāno īstenot projektus Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā un Lielbritānijā, informē Arbo Windows valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sarakstā – gan līdzšinējie, gan jauni bonusi

Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonus...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses