Palielinoties naudas masai finanšu tirgū un krītoties parāda vērtspapīru ienesīgumam, nauda aizvien vairāk sāka ieplūst riskantos finanšu segmentos, tajā skaitā preču biržās, kur straujš izejvielu cenu lēciens veicina arī kopēju inflācijas pieaugumu. Arī tagad pasaulē viss notiek pēc līdzīga scenārija, un straujš izejvielu cenu kāpums radījis placdarmu tam, lai patēriņa cenu kāpums turpinātos. Tas savukārt var nozīmēt, ka vidusmēra iedzīvotāja pirktspēja šogad varētu samazināties.
Pērk izejvielas
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi patēriņa cenas Latvijā vidēji pieaugušas par 2,6%. Iepriekšējo reizi šāds cenu lēciens tika fiksēts 2019. gada septembrī, proti, laikā, kad mūsu valsts ekonomikā tika piedzīvots kāpums, par spīti problēmām atsevišķās nozarēs. Tagad ekonomiskā pieauguma nav, bet ir pamanāms cenu kāpums un veidojas samērā līdzīga situācija kā pagājušās desmitgades sākumā. Gan toreiz, gan tagad viens no būtiskākajiem inflācijas dzinējspēkiem bija straujš naftas cenu kāpums.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!