Igauņus var apskaust par to, ka viņu valstī ietilpst apmēram 2317 salu. Viņi saskaitījuši tās, kas ir gan Baltijas jūrā, gan ezeros. No lielām un apdzīvotām salām līdz zāļu kumšķīšiem, kuri augstāka ūdens līmeņa gadījumos nav pat redzami un uz kuriem pat ar vienu kāju nebūtu viegli nostāvēt. Igauņi uz savām salām labprāt ved ārvalstu tūristus.
Kursē prāmji
Arī salu tūrisms var būt dažāds. Sāmsalā, dodoties uz kādu no spa viesnīcām, pietiks ar somā iemestu peldkostīmu, taču, braucot uz šo pašu salu ar domu par pārgājieniem, mugursomā jāliek piemēroti apavi, lietusmētelis, pretodu līdzeklis un enerģijas batoniņi.
Papētot informāciju Igaunijas internetvietnē www.visitestonia.com, šķiet, ka nokļūt salās nemaz nav grūti. No Igaunijas kontinentālās daļas uz lielākajām blīvāk apdzīvotajām salām ir regulāra prāmju satiksme, vēl uz dažām citām mazākām ir iespējams nokļūt ar ātrlaivām. Ērtības labad prāmju biļetes var nopirkt elektroniski, un to var izdarīt īsi pirms ierašanās ostā.
No Igaunijas kontinentālās daļas uz mazākajām salām prāmju satiksme nav īpaši intensīva. Uz Abruku, piemēram, prāmis no Romasāres ostas dodas pulksten 9 un atpakaļ – pulksten 18. Neuzspēji? Nakšņo zem kadiķa! Tik skarbi droši vien nebūtu gan, jo noteikti var sarunāt naktsmājas pie kāda no 30 salas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tā ir salu priekšrocība, ka darbojas «bezvadu telefons» (kas droši vien tagad ir mobilais) un līdz ar to ziņas, ka salā ieradušies tūristi, izplatās vēja ātrumā.
Kad informācija par tūristu ierašanos izplatījusies, salas nekurienē tiek atslēgts muzejs, kurš ir arī suvenīru veikaliņš un kurā var nopirkt arī kafiju, ūdeni un saldējumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00