Latvija ir viena no pasaules līderēm cūku un kazu eksportā

Pēc ienākumiem no dzīvu cūku eksporta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc ienākumiem no dzīvu kazu eksporta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju tajā pašā gadā, – sestajā vietā pasaulē. To ļauj secināt Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija).

Pagājušā gada nogalē aizsākās plašas diskusijas par to, vai ir valstiski atbildīgi ar administratīvām metodēm, būtiski palielinot Pārtikas un veterinārā dienesta tarifu, ierobežot dzīvu liellopu eksportu. (Jāatgādina, ka šis temats, kā arī apskats par Latvijas panākumiem dzīvu liellopu eksportā un dzīvu liellopu eksporta salīdzinājums starp Baltijas valstīm ir plašāk aplūkots Dienas Biznesa 2024. gada 17. decembra numurā, rakstā Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā. Savukārt laikrakstā Diena 2025. gada 23. janvārī bija lasāms raksts Gaļas lopkopība balstās galvenokārt uz eksportu.)

Ieskats XX gadsimtā

Vēsturiski Latvijai ir raksturīgi četri tradicionālie lopkopības dzīvnieki – zirgi, liellopi, cūkas un aitas. Salīdzinot ar mūsdienām, XX gadsimta sākumā Latvijā tika turēts ievērojami lielāks zirgu un aitu skaits, nekā tas ir pašlaik.

Pirms Pirmā pasaules kara – 1913. gadā – Latvijas teritorijā tika turēti 320 tūkstoši zirgu, 912 tūkstoši liellopu, 996 tūkstoši cūku un 557 tūkstoši aitu (Bokalders J. Lauksaimniecība. grām. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927, 563. lpp.).

Tolaik kazu skaits bija salīdzinoši neliels – mazāk par desmit tūkstošiem. Latvijas teritorijā kazkopība plaši uzplauka tikai Pirmā pasaules kara laikā, kad kara radīto postījumu un lopbarības trūkuma dēļ lauksaimniecība mainījās. Kazas tika plaši ieviestas Kurzemē un Vidzemē, turklāt n