Eirozonas otrā lielākā ekonomika Francija šoruden saskaras ar būtiskām problēmām, kas saistītas ar nākamā gada budžeta veidošanu. Paši nopietnākie izaicinājumi ir Francijas ārkārtīgi lielais ārējais parāds un budžeta deficīts.
Ekonomiskās problēmas iet roku rokā ar politiskiem satricinājumiem. Ar senām demokrātiskajām tradīcijām slavenajā valstī gada laikā ir kritusi jau otrā valdība, divu gadu laikā – jau ceturtā. Abos gadījumos būtisks valdības krišanas iemesls bija taupības pasākumi, kas vērsti uz to, lai mazinātu valsts parādu un budžeta deficītu.
Jāatgādina, ka pavisam nesen, šāgada septembra sākumā, pēc nepilnu deviņu mēnešu darba, neizturot uzticības balsojumu parlamentā, krita premjera Fransuā Beirū vadītā valdība. Neuzticības izteikšanas pamatā bija F. Beirū piedāvātais budžeta taupības plāns, kas paredzēja 44 miljardu eiro izdevumu samazinājumu un izraisīja ne tikai politisko oponentu kritiku, bet arī iedzīvotāju pretestību. Taupības plāns ietvēra nodokļu palielinājumu, daudzu sabiedrisko izdevumu iesaldēšanu un atteikšanos no divām valsts oficiālajām brīvdienām.
Par jauno premjerministru ir kļuvis Francijas prezidenta Emanuela Makrona tuvs sabiedrotais un līdzšinējais aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī, kurš jau paziņojis par atteikšanos atcelt divas valsts brīvdienas. Tomēr arī S. Lekornī valdības dienaskārtībā ir dažādu tēriņu samazināšana, kas turpina izraisīt
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00