Transporta nozarē gads iesācies ar plusu

Vairāk ogļu

Optimismu raisoši šā gada pirmie dati ir saņemti no Latvijas ostām, kur pārkrauto kravu apjoms janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi pieaudzis par 12,7%, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Šāds pieauguma temps ir teju divas reizes straujāks nekā pagājušajā gadā kopumā, kad Latvijas ostās salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms bija pieaudzis par 6,9%. 

Absolūts līderis pārkrauto kravu apjoma ziņā bija beramkravas. No 5,66 miljoniem tonnu kravu, ko gada pirmajā mēnesī pārkrāvušas mūsu valsts ostas, nepilnus 3,54 miljonus tonnu veidojis tieši šis kravu segments. Turklāt, kā liecina apkopotā statistika, beramkravu apjoma kāpums bijis arī visai dinamisks. Proti, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi beramkravu apjoms audzis par 37,3%. Te īpaši izceļamas ogles, kuras salīdzinājumā ar gada pirmo mēnesi pērn pārkrautas par 61,8% vairāk, apjomam fiziskos skaitļos sasniedzot miljonus tonnu. Beramkravu segmentu ir iespēja stutēt arī Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm. Tā, piemēram, koksnes šķeldas pārkraušanas apjomi gada izteiksmē piedzīvojuši 76,7% vērtu kāpumu, sasniedzot 198 000 tonnu.

Labās ziņas par beramkravām kontrastē ar sliktām tendencēm lejamkravu apjomos, kuri gada laikā ir sarukuši par 27,8%, līdz 1,03 miljoniem tonnu. Šeit būtiskākā loma ir naftas produktiem, kuru pārkraušanas apjoms pērn bijis 952 tūkstoši tonnu, kas ir par 30,1% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn.

Vērtējot situāciju dažādās ostās, jāuzsver tas, ka apjomu pieauguma ziņā šogad īpaši izceļas Ventspils osta, kur pārkrauto kravu apjoms audzis par 40,1%, līdz 2,07 miljoniem tonnu. Lielo ostu vidū seko Liepājas osta ar 11,7% vērtu izaugsmi un 568 tūkstošiem tonnu, kā arī Rīga ar 2,5% vērtu izaugsmi, kas vainagojusies ar 2,84 miljoniem tonnu pārkrauto kravu. Līdzīgi, kā jau tas ierasts, jau ilgāku laiku dinamika nav zudusi arī mūsu valsts mazajās ostās. Tur janvārī pārkrauts 181,3 tūkstoši tonnu kravu jeb par 39,85 vairāk nekā gadu iepriekš.