Ventspilī smags kritums
Lai gan kravu tranzītu visā pasaulē kopš marta būtiski ietekmē Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, tomēr atšķirīgie dati par kravu apgrozījuma kritumu Latvijas lielākajās ostās ļauj secināt, ka Ventspils ostas īpaši sliktos rezultātus ietekmējuši notikumi pērn decembrī – gan ASV noteiktās sankcijas pret Aivaru Lembergu un sākotnēji arī Ventspils brīvostu, gan arī valdības īstenotā Ventspils ostas pārņemšana valsts kontrolē, ne tikai izslēdzot no brīvostas pārvaldes pašvaldības pārstāvjus un arī atbrīvojoties no ilggadējā Ventspils brīvostas pārvaldnieka, bet vienlaikus arī izveidojot jaunu valsts kapitālsabiedrību a/s Ventas osta, kurai pēc valdības ieskata pakāpeniski pilnībā jāpārņem Ventspils ostas teritorijas apsaimniekošana un ostas bizness kopumā.
Taču, vērojot statistikas datus, secināms, ka jaunajai Ventspils ostas vadībai atšķirībā no Rīgas ostas vadības un Liepājas ostu vadības pagaidām nesokas ar ostu biznesa vadību, un kravu apgrozības krituma rezultāts četros mēnešos par 41% vismaz pagaidām nedod iemeslu cerībām, ka atlikušajos astoņos šā gada mēnešos osta spēs uzlabot darbības rādītājus, lai krituma dinamiku gada griezumā kopumā būtiski mazinātu, tādējādi atgriežoties savās nozīmīgajās pozīcijās Baltijas jūras ostu vidū.
Arī valdības, tostarp tieši par tranzīta nozari atbildīgā satiksmes ministra Tāļa Linkaita, aktivitātes ostu jomā vismaz pagaidām neliecina, ka galvenā stratēģiskā prioritāte būtu atjaunot kravu plūsmu uz Latvijas ostām.
Tā vietā vismaz ostu jomā publiski pamanāmākā Linkaita vadītās ministrijas aktivitāte ir normatīvu virzīšana, kas paredz triju lielo Latvijas ostu pārvaldības sistēmas maiņu, tās pārveidojot par valsts kapitālsabiedrībām.
Lūgts komentēt Ventspils ostas īpaši sliktos darbības rādītājus šā gada pirmajos četros mēnešos, Linkaits norāda – no kravu struktūras viedokļa viennozīmīgi lielākā ietekme uz kopējo kravu apjomu ir akmeņogļu kravu būtiskajam samazinājumam. 2020. gada četros mēnešos Ventspilī pārkrauti tikai 245 tūkstoši tonnu akmeņogļu, kas ir gandrīz par 2,5 miljoniem tonnu jeb 91% mazāk nekā šajā laika posmā pirms gada. Tas nav pārsteigums, jo šāda tendence ne tikai Ventspilī, bet arī citās Latvijas ostās bija gaidāma, turklāt šo kravu īpatsvars Ventspils ostā bija ievērojams. Kā iemesli samazinājumam, pirmkārt, jāmin Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, otrkārt, globālā pieprasījuma pēc akmeņoglēm samazināšanās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 25. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!