Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Mantojums paaudzēm

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm. Turklāt meža platības nepārtraukti turpina palielināties, tādēļ vienmēr aktuāls ir jautājums, kā klājas mūsu mežiem un kādas izmaiņas gaidāmas nākotnē. Par meža stāvokli Latvijā stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors un vadošais pētnieks Jurģis Jansons.

Mežam netiek kaitēts

Lai arī ir vērojams meža pieaugums,  sabiedrībā valda uzskats, ka kokus tomēr cērt par daudz, tādējādi dabai kaitējot. Vai ir pamats uztraukumam? "Uztraukumam pamata noteikti nav. Ieraugot kādu cirsmu, cilvēkiem nereti rodas emocionāla sajūta, ka mežu izcērt. Līdzīgi kā skolotāja attieksme pret skolnieku – atrodot diktātā vienu nepareizu vārdu, tam tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā daudzkārt vairāk vārdiem, kuri uzrakstīti pareizi. Bet mežā ikviena cirsma ir jauna meža sākums. Vecā meža vietā tiek iestādīta vai pati izveidojas jaunaudze, kas sāk savu mūžu un augs turpmākos vismaz 50–100 gadus. Apses un baltalkšņi gan augs īsāku laiku. Latvijā cilvēki vidēji gadā kokus cērt apmēram 4,6% no Latvijas meža platības," skaidro Jurģis Jansons. Pēdējos piecos gados vidēji 1,4% mežu ik gadu tiek nocirsti vienlaidus meža atjaunošanas cirtē – vecais mežs nomainās uz jaunaudzi. 2,5% platības koku ciršanas iemesls ir meža kopšana. Pārējos gadījumos mežā tiek nocirsti koki meža infrastruktūras uzturēšanai vai atsevišķi koki cilvēku pašpatēriņam. Saskaņā ar Latvijas nacionālā meža monitoringa datiem pēdējo piecu gadu laikā mūsu valstī dzīvās koksnes apjoms mežā pieaudzis par 16 miljoniem kubikmetru un ir šobrīd 679 miljoni. Pieauguši meži ārpus dabas aizsardzības teritorijām aizņem 31% no kopējās meža platības, un šajos mežos aug 280 miljoni kubikmetru koksnes. Šis apjoms pēdējos piecos gados pieaudzis par 20 miljoniem kubikmetru, un 80% no tā veido tieši vērtīgākās koku sugas: priedes, egles un bērzi. Jāpiebilst, ka prasmīgu kokrūpnieku rokās pietiekami vērtīgi koki mūsdienās ir arī apses un baltalkšņi. Gadā Latvijā nocērt vidēji 15–17 miljonu kubikmetru, ieskaitot mizu, un izmanto tos gan saimnieciskajā darbībā, gan pašpatēriņam. Papildus tam dabas faktoru, galvenokārt vēja, kaitēkļu un slimību, iedarbībā vidēji gadā aiziet bojā apmēram 5–6 miljoni kubikmetru koksnes.


Mizgraužu savairošanās

Arī klimata pārmaiņu tiešā ietekme uz mežiem šobrīd mums nav vērojama. "Latvijā šogad runājam par egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos atsevišķos reģionos. Piemēram, Lubāna apkārtnē 2017. gada slapjajā rudenī mežā bija pārmērīgs mitrums, kas novājināja egles – līdzenā reljefa dēļ bija traucēta ūdens notece. Novājinātas egles parasti kalpo par bāzes vietu mizgraužiem – tās nespēj izdalīt pietiekami daudz sveķu, lai tajos noslīcinātu invazīvās vaboles, kā dēļ tās spēj iedzīvoties zem koku mizas. Bet tas, vai 2017. gada lietavas bija klimata pārmaiņu ietekmē, mēs nezinām. Centrāleiropā, tajā skaitā Čehijā un Vācijā, notiek daudz intensīvāka vecu egļu mežu bojāeja, bet tur vairāk tiek vainots sausums, nevis mitrums. Līdz ar to varam teikt, ka klimata pārmaiņas Latvijas mežsaimniecību ietekmē netieši – bojājumu dēļ Eiropā ir liela skujkoku zāģmateriālu pārprodukcija, tādēļ mēs piedzīvojam zemas cenas saviem koksnes produktiem eksporta tirgos," uzskata Jurģis Jansons.


Jāuzlabo meža kvalitāte

Latvijas mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Skuju koku audzes ir 45% no visu mežaudžu platībām, bērzu audzes – 27%, baltalkšņu – 10% un apšu – 8%.

"Latvijas mežsaimniecības politika konsekventi tiek virzīta uz nākotnes mežu kvalitātes palielināšanu. Ilgus gadus tas tika darīts ar represīvām metodēm jeb likumdošanu, bet pēdējā laikā palielinās tieši motivējošie paņēmieni. Viens no tiem ir valsts atbalsts jaunaudžu kopšanai, bet saskaņā ar meža nozares iniciatīvu, dodot cilvēkiem izvēles tiesības savā mežā zāģbaļķa dimensijām atbilstošus kokus nocirst ātrāk, tiek izvirzīta prasība mežu atjaunot ar uzlabotu, ģenētiski augstvērtīgāku stādmateriālu. Vecie meži Latvijā, protams, ir skaisti un kvalitatīvi, bet mēs varētu tos vēlēties labākus. Piemēram, 23% no augošajām eglēm, kuras redzam Latvijā, ir satrupējušas – trupes sēne sabojā apakšējo jeb vērtīgāko stumbra daļu. Augošus kokus diemžēl izārstēt nevaram. Daudzviet arī pašu koku iedzimtā stumbra kvalitāte nav augsta – koki ir ar resniem zariem, zari pret stumbru novietoti šaurā leņķī, kas samazina materiālu vērtību, ko iespējams iegūt no šāda koka. Visus šos defektus mēs protam ietekmēt ar pareizu meža atjaunošanu un mežkopību, bet tam nepieciešams ilgs laiks, kas mērāms paaudzēs," saka Jurģis Jansons.


Izaudzēt vairāk koksnes

Runājot par to, ko varam gaidīt nākotnē, eksperts uzskata, ka Latvijā klimata pārmaiņas mežu ietekmē mazāk, nekā Latvijas meži un mežsaimniecība ietekmē jeb samazina klimata pārmaiņas. "Tieši pareizi audzēti, produktīvi, strauji augoši meži būs tas faktors, kam varēsim teikt paldies par klimata pārmaiņu samazināšanos – ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Koki augšanas gaitā no atmosfēras uzņem ogļskābo gāzi, kas ir viens no klimata pārmaiņas veicinošiem faktoriem. No dabā brīvi pieejamiem materiāliem – oglekļa, saules enerģijas un ūdens – koki mežos ražo koksni, kas ir svarīgākais Latvijas resurss – gan atjaunojams, gan izveidojams vēl labāks. Kā klimata pārmaiņu negatīvo efektu zinātnieki parasti prognozē tieši klimatisko faktoru ietekmes palielināšanos – nākotnē biežāk pūtīs stiprāki vēji un sausuma dēļ palielināsies ugunsgrēku riski. Šo faktoru novājinātus kokus biežāk bojās dažādi kaitēkļi. Taču klimata pārmaiņas arī dos iespēju izaudzēt vairāk koksnes – klimats kļūs nedaudz siltāks, bet veģetācijas periods – nedaudz garāks. Mežā būs tāpat kā siltumnīcā – nākamās cilvēku paaudzes varēs sagaidīt labāku koksnes ražu. Meža zinātnieki Latvijā rūpīgi seko klimata pārmaiņām un piedāvā mežsaimniekiem zināšanas, kā tās izmantot cilvēku labā un kā mazināt to radītos riskus," teic Jurģis Jansons. 

Top komentāri

VVZ
V
Latvijā mežs nav privātīpašums, jo privātīpašnieks ar to nevar rīkoties pēc saviem ieskatiem. Savulaik man mantojumā nonāca mežs, un tad es sapratu, ka tik badainu mežkungu es nespēju uzturēt, un visas birokrātiskās prasības par apsaimniekošanas plāniem un to izstrādāšanu nevēlos apmaksāt. Ja tas ir mans privātīpašums, tad vēlos to apsaimniekot kā vēlos, nevis kā vēlas korupcijas un alkohola saēsts "mežkungs"! Lai Latvijas Meži apsaimnieko savus mežus, bet lai nelien privātīpašumos!
čips
č
Kad beidzot nāks pie prāta un saskaņos meža likumdošanu ar Somiju, Zviedriju un Igauniju. Cik var klausīties tos demagogus kas sevi sauc par zaļiem?
fgffgfgfg
f
šitas ir uspirkts interferionts,pat krievi neko neizzāģēja 60 gadus.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena