Ziemeļkurzemes piekraste patlaban ir viena no autentiskākajām un klusākajām vietām Latvijas piejūrā. Vasarās šis krasts vilina ar mieru, ainavisku skaistumu un vēsturisku pieskaņu, bet ārpus atvaļinājumu sezonas – ar savvaļas un vienpatības sajūtu.
Dabas harmoniju meklējot
Šeit, Dižjūras krastā, stiepjas plata, smilšaina pludmale ar smaržīgu priežu mežu fonu, un ir iespējams doties vismaz pāris kilometru pastaigā pa liedagu, nesastopot citviet vasarai tik raksturīgo kūrortu kņadu, jo lielās, blīvi apdzīvotās pilsētas un izklaides industrija ir salīdzinoši patālu. Toties apkārtnē atrodas lībiešu kultūrvēsturiskie objekti, mazās piejūras zvejniekciemu mājas un izcili skaisti neskartas dabas stūrīši, arī plašā Slīteres Nacionālā parka teritorija, kur jūra, platlapju meži, purvi un mitraines mijas ar boreāliem mežiem un melnalkšņu dumbrājiem, radot vienreizēji krāšņu ainavu.
Slīteres Nacionālais parks ir viena no senākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā – jau 1923. gadā meklējami tā pirmsākumi vairāk nekā 1000 hektāru platībā, un tolaik tam tika dots Šlīteres dabas pieminekļa nosaukums. Laika gaitā ir paplašinājusies parka teritorija un mainījies gan nosaukums, gan aizsardzības statuss, līdz 2000. gadā tas tika nodēvēts par Slīteres Nacionālo parku un patlaban, saskaņā ar 2000. gada 13. martā pieņemto Slīteres Nacionālā parka likumu, plešas 16360 hektāru sauszemes teritorijā un 10130 hektāru jūras akvatorijas.
Unikāla sugu daudzveidība
Šis ir viens no ainaviski baudāmākajiem Latvijas dabas reģioniem un dabas daudzveidības ziņā viena no bagātākajām teritorijām visā Baltijas jūras piekrastē un Ziemeļeiropā. Tas izceļas ar savdabīgu ģeoloģisko vēsturi, jo šeit sastopama ap 10 000 gadu senā Baltijas ledāja stāvkrasta līnija jeb Zilo kalnu nogāze, kas atrodas piecus kilometrus no jūras un slejas 70 metrus virs tās līmeņa. To klāj unikāls platlapju mežs, kas nav bijis pakļauts cilvēka saimnieciskajai darbībai ap 100 gadu. Tajā ir savdabīgs, mitrs mikroklimats un liela sugu daudzveidība.
Zilo kalnu kraujas malā piecus kilometrus no jūras, Slīteres Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā, atrodas Šlīteres bāka, no kuras paveras lielisks skats uz Slīteres Nacionālā parka mežiem un Baltijas jūru – skaidrā laikā var redzēt Sirves bākas torni Sāmsalā Igaunijā, arī Irbenes radiolokatora šķīvi un Miķeļbāku. Šī ir otra vecākā bāka Latvijas teritorijā, celta 1849. gadā, kā arī visaugstāk virs jūras līmeņa celtā bāka (82 m.v.j.l.), turklāt arī vistālāk iekšzemē būvētā bāka Latvijā.
Slīteres Nacionālā parka teritorijā atrodas ne tikai platlapju, bet visi Latvijas dabai raksturīgie meži, piekrastes pļavas, purvi un lagūnveida ezeri, kas ir nozīmīgas putnu un savvaļas dzīvnieku mājvietas. Te rodama puse no Latvijā augošajām augu un 60% no Latvijas sūnu sugām. Parks ir iekļauts visas Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklā.
No mazbānīša līdz pasaku mežam
Klusais reģions ir interesants gan tūrisma mīļotājiem, gan atpūtniekiem, kuri meklē jaunas izklaides iespējas. Dabas tūrisms ar īpaši izstrādātiem maršrutiem, marķētām takām un attiecīgu informāciju, kas skaidro vides specifiku, ir labākais risinājums, kā panākt līdzsvaru un veicināt cilvēku izpratni par nepieciešamību saudzēt un saglabāt dabas vērtības, jo varam aizsargāt tikai to, ko pazīstam. Tādēļ Slīteres Nacionālajā parkā apmeklētāju ērtībām izveidotas vairākas dabas takas, velo, laivu un pārgājienu maršruti, bet dabas daudzveidību un kultūrvēsturi palīdz iepazīt skatu torņi.
Viena no skaistākajām un ainaviski daudzveidīgākajām, taču viegli pieejama un relatīvi īsa ir Pēterezera dabas taka – tā vijas vien trīsarpus kilometru, bet ved gan cauri dažādu tipu mežiem, gan purviņam, gan garām ezeriem, un te lieliski var izjust priežu mežiem klāto kangaru (sausi, iegareni smilšu vaļņi jeb grēdas, kas radušās seno kāpu sistēmās vai jūras krastu līnijās, parasti klāti ar mežiem vai zālājiem) un pārpurvoto vigu (pārpurvotas ieplakas, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi) reljefu.
Taka atrodas Mazirbes - Dundagas ceļa malā, un cilvēka klātbūtne saulainā augusta pēcpusdienā ir dzirdama visas takas garumā – uz lielceļa ir ļoti dzīva satiksme. Takas sākuma posms ved pa seno Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa jeb Mazbānīša stigu, tā uzbēruma daļu. Te no 1916. līdz 1962. gadam kursēja tvaika lokomotīve, nodrošinot satiksmi starp Mazirbi, Dundagu un Ventspili.
Ar pētnieka garu
Iesākumā taka ir plata, gluda un taisna un rūdītam pārgājienu cienītājam var šķist drusku garlaicīga, taču tālāk tā ieved īstā pasaku mežā ar koku saknēm klātām stāvām taciņām un dzīvnieku iestaigātiem celiņiem. Mitrākās vietas sedz laipas, un vietām ir stāvas kāpnes. Visā takas garumā nesastopu nevienu citu apmeklētāju, tikai spāres un dundurus, dažādus putnus un augus, piemēram, īpatnējo sēni – skropstaino zemeszvaigzni takas malā, kā arī ezeru krastā tikai Kurzemes piekrastei raksturīgā īpaši aizsargājamā krūma – parastās purvmirtes audzes, no kurām savulaik esot iegūts ekstrakts, kas izmantots vēsturiskā Rīgas Balzama ražošanā. Pēterezera takas maršrutā sastopamas pavisam 25 īpaši aizsargājamas augu sugas. Ar augu noteikšanas aplikāciju ObsIdentify mēģinot atpazīt šos skaistuļus, laiks paskrien nemanot un taka vairs nemaz nešķiet īsa. ObsIdentify lietotājiem veikto sugu novērojumu dati tiek apkopoti un nodoti zinātniskai izpētei. Šī informācija palīdz pētniekiem labāk izprast sugu izplatību, biotopus un to izmaiņas laika gaitā, padarot lietotāju novērojumus par vērtīgu resursu zinātnes un dabas aizsardzības jomā.
Taka savu nosaukumu ieguvusi no Slīteres Nacionālā parka platākajā un dziļākajā vigā iegūlušajiem ezeriem – Lielā un Mazā Pēterezera. Tie ir piejūras tipa ezeri, kas veidojušies aptuveni pirms 4000 gadiem, atkāpjoties Litorīnas jūrai. To kopējā platība ir vairāk nekā trīs hektāri, bet vidējais dziļums – vien 1,2 metri, taču apkārtne ir ne tikai skaista, bet arī unikālām dabas vērtībām bagāta, piemēram, te atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops – Pārejas purvi un slīkšņas – un Latvijas īpaši aizsargājamais biotops – Parastās purvmirtes audzes.
Pēterezeri ietilpst tā saucamajā Ziemeļkurzemes vigu ezerainē, kurā ir pavisam 10 līdzīgas izcelsmes ezeru. Jāiet izpētīt arī pārējos!