Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Antiķīnas starptautiskās koalīcijas nebūs?

Donaldam Trampam, ASV prezidentam, visticamāk, neizdosies iecere izveidot plašu starptautisku koalīciju cīņai pret Ķīnas ekonomiskās attīstības un pārrobežu ietekmes mazināšanu.

Šādas koalīcijas izveide bija galvenais mērķis, kamdēļ ASV prezidents centās jūnija sākumā ASV noorganizēt G7 (septiņu valstu grupas, bieži dēvētas arī par lielo septiņnieku) vadītāju tikšanos klātienē. Pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles atteikuma doties uz ASV sanāksme tika pārcelta uz septembra sākumu, savukārt aicināti uz to tiek arī Indijas, Krievijas, Austrālijas un Dienvidkorejas līderi.

Ja raugās no stratēģiskā viedokļa, tad to valstu sarakstā, kuras plānots uzaicināt uz tikšanos, ir iekļauti visi tie nozīmīgākie politiskie spēlētāji, bez kuru līdzdalības vai vismaz neitralitātes ASV plāni apturēt Ķīnas tālāku augšupeju nav īstenojami vai labākajā gadījumā – ir īstenojami tikai daļēji. Tajā pašā laikā iespēja, ka ASV varētu piespiest vai pārliecināt visas šīs valstis rīkoties atbilstīgi Vašingtonas interesēm, ir atklāti niecīga vai pat līdzvērtīga nullei.

Uzreiz vairākas vadošās Eiropas valstis ar Vāciju priekšgalā nepavisam nav noskaņotas sākt konfrontāciju ar Ķīnu, it īpaši ekonomiskās krīzes situācijā. Vairākumam Eiropas šāda konfrontācija sola tikai vēl lielākas problēmas, kamdēļ, piemēram, Berlīne tā vietā, lai uzklausītu rīkojumus no Vašingtonas, cenšas piedāvāt sevi kā starpnieci ASV un Ķīnas konflikta noregulēšanai. Pat ja tā ir bezperspektīva ideja.

Arī Indija, kuras attiecības ar Ķīnu izsenis ir saspīlētas, ir likusi saprast, ka sev aktuālos jautājumus risinās pašas spēkiem un nevēlas iekļauties nekādās grupās vai aliansēs.

Visbeidzot Krievija pēdējās desmitgades laikā ir kļuvusi par Ķīnas tuvāko sabiedroto starptautiskajā arēnā, tāpat Maskava un Pekina kopīgi īsteno palielu skaitu vērienīgu ekonomisko projektu, savukārt Krievijas un ASV attiecības ir noslīdējušas līdz zemākajam punktam pēc aukstā kara beigām, attiecīgi atklāti absurda ir jau pati doma, ka Krievija varētu pievienoties ASV veidotai, pret Ķīnu vērstai starpvalstu aliansei.

Papildus tam iespēju, ka ASV un to atlikušo sabiedroto gaidāmā aukstā kara ar Ķīnu laikā Krievija varētu saglabāt vismaz neitralitāti, faktiski novērš gan ASV demokrātu, gan arī tādu valstu kā Lielbritānija un Kanāda kategoriskie paziņojumi, ka netiks pieļauta Maskavas atkal pievienošanās G7. Tā kā Krievija pati ir viennozīmīgi likusi saprast, ka vairāk pat neapsver šādus nodomus, paziņojumiem ir tikai viens zemteksts – ar Maskavu mēs nerunāsim. Cits jautājums ir, ka šāda nerunāšana kaitē ne jau Krievijai, bet ASV prezidenta administrācijas plāniem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var pieņemt – ja arī Trampa izsludinātā kopā sanākšana beigās notiks, tad, visticamāk, ierobežotā sastāvā, un nekādas vērā ņemamas vienošanās tās laikā panāktas netiks. Šis fakts, protams, netraucēs ASV izvērst vienpersonisku cīņu pret Ķīnu, tomēr šīs cīņas rezultāti ne tuvu nebūs tādi, uz kādiem tika cerēts, sākot konfrontāciju.

Top komentāri

ieskats etnogrāfijā
i
Teikt, ka Ķīnā dzīvo ķīnieši, ir tas pats kā teikt, ka Padomju savienībā dzīvoja padomju cilvēki vai krievi. Pat oficiāli ķīnieši Ķīnā ir tikai 80%. Atlikušie 20% no 1,4 miljarda ir 280 miljoni. Taču arī "oficiālie ķīnieši" ne vienmēr ir ķīnieši. Piemēram, valodā, kurā runā Honkongā (kantoniešu valoda), kopumā runā 73 miljoni. Pekina to uzskata par ķīniešu valodas dialektu, bet tā atšķiras no ķīniešu valodas vairāk nekā franču no spāņu. Ķīniešu valodā ir 4 intonācijas, kantoniešu - 9. Viņi spēj saprasties rakstveidā, jo tiek izmantoti tie paši hieroglifi, bet runājot saprašanās ir kā spānim ar franci. Bez kantoniešu valodas vēl ir vairāki citi "dialekti", kas būtībā ir citas valodas: Wu valodā runā 77 miljoni, Min valodā - 60 miljoni, utt.
hmm
h
"Krievija pēdējās desmitgades laikā ir kļuvusi par Ķīnas tuvāko sabiedroto starptautiskajā arēnā" - Tas nozīmē, ka Krievija arvien vairāk kļūst par ASV ienaidnieci. Tātad ASV sankcijas attieksies ne tikai uz Ķīnu, bet arī uz Krieviju.
Irlielāmērāticams
I
ka "cīņa pret Ķīnu" tika zaudēta tajā brīdī, kad tika zaudēta cīņa pret arodbiedrību alkatību. Ja ražošanas izmaksas Rietumos nebūtu uzbraukušas debesīs, kam būtu vajadzīga pēc marksisma smirdošā Ķīna?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē