Sevišķi rietumvalstīs plašu kritiku
izpelnījusies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša došanās uz
Krievijas pilsētā Kazaņā notikušo
BRICS valstu līderu samitu un viņa
tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav
atrasts finansējums vienai, otrai
vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir
akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal
lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski
un sausi – naudas nav, neprasiet.
Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.
Valsts kontrole (VK) šonedēļ nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā
vērš uzmanību uz VK revīzijās
sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem un atziņām,
kas varētu radīt pozitīvu
ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.
Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī,
Krievijas pilsētā Kazaņā
sāksies trīs dienas ilgs pašas
nozīmīgākās nerietumu valstu
apvienības BRICS līderu
samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis
samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko
un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.
Jāatzīst, pašreizējā valdība īpaši
neatšķiras no iepriekšējām, ja
vērtējam arogances līmeni, nodokļu
maksātāju naudas tērēšanas kāri un
apjomus un spēju jebkurā veidā un
ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties
no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās
par izdarīto un arī neizdarīto.
Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.
Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi