Jaunajā gadā domāsim reāli

Jāteic, ekonomiskā situācija patlaban ir optimismu raisoša. Dienā jau daudzkārt vēstīts, ka statistikas dati rāda iekšzemes kopprodukta kāpumu, algu pieaugumu, kā arī tādu bezdarba līmeni, kas vidēji Latvijā (izņemot dažas problemātiskās pašvaldības), salīdzinot ar vispārējo Eiropas Savienības (ES) līmeni, nav dramatiski augsts. Ekonomikas analītiķi savukārt akcentē – pašlaik notiek intensīva ES naudas apguve, vietējā Latvijas tirgū līdz ar iedzīvotāju labklājības pieaugumu vērojams stabils patēriņš un arī daudzos eksporta tirgos apstākļi ir mūsu uzņēmumiem visai labvēlīgi.

Gaidāms, ka tautsaimniecībā valdošās gaišās noskaņas politiskie spēki savā retorikā izmantos, lai pasludinātu par saviem individuālajiem nopelniem. Te gan iedzīvotājiem, t. i., vēlētājiem, vērts atcerēties, ka daudzi ekonomiskie procesi nav tieši saistīti ar valsts iekšienē pieņemtajiem politiķu lēmumiem, bet gan ar globāliem, starpvalstu un pat starpkontinentāliem procesiem, kurus veido daudzi ļoti dažādi apstākļi.

Jāņem arī vērā, ka, neraugoties uz iepriecinošo atmosfēru ekonomikā, mūsu valstī būtiska problēma joprojām ir lielas sabiedrības daļas nabadzība un vājā sociālā aizsardzība. Nav noslēpums, ka algu līmenis Latvijā atpaliek no algu līmeņa daudzās Eiropas valstīs, un līdz ar to liela mūsu valsts sabiedrības daļa dzīvo, kā mēdz teikt, no rokas mutē, nevarot atlicināt naudu uzkrājumiem un tādiem tēriņiem, kas nav ikdienas izdevumi. Tāpat arī nav noslēpums, ka sociālās aizsardzības joma Latvijā ir diezgan vāja. Un nav arī noslēpums, ka veselības aprūpes sistēma jau gadiem funkcionē tik haotiski un samocīti, ka nerada iespaidu – tā ir veidota, domājot par iedzīvotāju interesēm un veselību.

Te arī iespējami riski, ka būs politiskie spēki, kuri skaļām, bet tukšām frāzēm solīs novērst nabadzību, īsā laikā stiprināt sociālo aizsardzību un vēl īsākā laikā radīt ideālu veselības aprūpes modeli. Tāpēc Latvijas nācijai Jaunajā gadā jānovēl reālistiska domāšana. Ja kāds politiskais spēks sola vienlaikus radikāli samazināt visus nodokļus un palielināt visus tēriņus no valsts budžeta, vērts apsvērt, vai šāda solījuma izpilde vispār ir iespējama – ne tikai vārdos, bet arī darbos.