Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Otrdiena, 28. maijs
Vilhelms, Vilis

Lai atgrieztos, vajag drošību

Partijas Jaunā Vienotība politiķu un dažādu nozaru uzņēmēju nostāja, ka mūsu valstī nepieciešams lielāks strādājošo iedzīvotāju skaits, ir aktualizējusi diasporas latviešu reemigrācijas tēmu, kas laiku pa laikam tiek apspriesta jau aptuveni desmit gadu.

Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter par reemigrācijas nepieciešamību atgādināja uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs, bet komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns oponējot pauda: "Cerības uz reemigrāciju kā Latvijas darba tirgus glābiņu ir nacionālromatismā balstīta stratēģija, kura diemžēl ir tikai populistisks ielāps."

Ja raugās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tad redzams, ka ir gan reemigranti, gan aizbraucēji. Pērn Latvijā atgriezās nedaudz vairāk par deviņiem tūkstošiem tādu cilvēku, kuru dzimšanas valsts ir Latvija, savukārt no mūsu valsts aizbrauca nepilni 12 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Protams, statistiku var apšaubīt, taču gandrīz katram radu un draugu lokā ir gan cilvēki, kuri ir atgriezušies Latvijā, gan arī latvieši, kuri ir iesakņojušies mītnes zemē un to pamest neplāno.

Ja vērtē pēc algu līmeņa un ar to saistītās iedzīvotāju pirktspējas, tad mūsu valsts joprojām ir viena no trūcīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un skaidrs, ka ar Latvijas algām nevienu nevar motivēt atgriezties. Ja raugās plašāk par atalgojuma cipariem, tad ir divi vērā ņemami aspekti. Viens var veicināt reemigrāciju, otrs tieši pretēji – traucēt.

Atgriešanos Latvijā var sekmēt tas, ka mūsu sabiedrībā zudušas XXI gadsimta sākumā valdošās ilūzijas, ka visur citur ir labāk nekā pie mums. Par sarežģījumiem veselības aprūpes pieejamībā ir sūdzējušies pat Briselē dzīvojošie un ES institūcijās strādājošie latvieši. To, ka lielajās pilsētās ir viegli atrast darbu, bet grūti – mājokli, turpretī reģionos ir pieejami mājokļi, bet ne darba vietas, stāstījuši daudzviet Eiropā strādājošie mūsu tautieši. Ir arī vēl dažas problēmas, piemēram, birokrātija, kas raksturīgas ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm.

Turpretī atgriešanos mūsu valstī tieši patlaban var kavēt drošības riski. Noliegt to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir paaugstinājis ģeopolitisko nestabilitāti ES austrumos, var tikai ļoti naivi cilvēki vai ciniski aprēķinātāji. Turklāt kopš 2022. gada 24. februāra ir saasinājusies spriedze Latvijas sabiedrībā, izgaismojot daudzu krievvalodīgo kopienas pārstāvju atrašanos Kremļa propagandas varā.

Ģeopolitisko situāciju Latvijas politiķi ietekmēt nevar, bet pacensties uzlabot iekšējo drošību gan varētu, jo bez drošas vides reemigrācijas, visticamāk, nebūs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ķeras pie nodokļu argumenta

Arguments "Viņi maksā nodokļus!" tiek izmantots dažādās diskusijās, turklāt gan pamatoti, gan populistiski.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē