Daudziem uzņēmējiem jau sen skaidrs, ka ir tādi apstākļi, kam vienkārši jāpielāgojas, un ir arī tādi apstākļi, kurus var censties mainīt ar dažādām metodēm, piemēram, ar normatīvā regulējuma grozījumu rosināšanu un kampaņām. To apstākļu vidū, kam uzņēmumiem jāpielāgojas, ir ģeopolitiskā nestabilitāte, ko rada gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, gan militārās sadursmes Tuvajos Austrumos. Tāpat arī ir jāpielāgojas globālajiem ekonomiskajiem procesiem, to vidū ASV ievedmuitas tarifu ietekmei un Eiropas Centrālās bankas noteikto likmju stratēģijai. Sabiedrības ieradumu aspektā to globālo procesu, kam vienkārši jāpielāgojas, vidū ir digitalizācija un moderno tehnoloģiju attīstība. Ir maz ticams, ka uzņēmums, kuram joprojām nav interneta vietnes, var veiksmīgi attīstīties tādos virzienos, kuros ir svarīga produkcijas pārdošana plašam iedzīvotāju lokam. Tāpat arī uzņēmumiem, kuri nav digitalizējuši savus darbības procesus, ir sarežģīti piesaistīt jaunās paaudzes darbiniekus.
Savukārt to faktoru vidū, kurus uzņēmēji cer ietekmēt, ir viņu ieskatā pārspīlētas birokrātiskās prasības un neloģisks normatīvais regulējums. Dažādu nozaru pārstāvji gan izvēlas atšķirīgas metodes cīņai par savām interesēm – reizēm nozares vārdā runā profesionālās organizācijas vadība, citreiz notiek sabiedrības uzmanību piesaistoši protesta pasākumi, bet vēl kādreiz – kampaņas iedzīvotāju viedokļu ietekmēšanai, cenšoties tos pavērst nozares interešu virzienā.
Protams, vēl viens aspekts ir katra uzņēmuma individuālā prasme atrast savu nišu tirgū un spēja piedāvāt tādu produkciju, pēc kuras patlaban ir pieprasījums. CSP dati ļauj secināt, ka tieši nepietiekamu pieprasījumu kā būtisku traucēkli šovasar ir minējuši daudzi uzņēmēji.
Vienlaikus optimisma un pesimisma līmenis dažādos tautsaimniecības segmentos krasi atšķiras. Pakalpojumu sektorā jūlijā optimisms valdījis, piemēram, izmitināšanā un tūrismā, kā arī pasta un kurjeru jomā, bet pesimisms – gaisa transportā.