Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Mēģinājumi piespiest Varšavu maršēt vienotā ierindā, nerēķinoties ar cenu un sekām, tomēr izpaliks, bet tiks meklēti risinājumi, kā iziet no konflikta

Polijas izaicinājuma cimds Briselei

Pagājušajā nedēļā Polijas Konstitucionālais tribunāls (konstitucionālā tiesa) publiskoja atzinumu, ka uzreiz vairāki Eiropas Savienības (ES) līguma panti nav savienojami ar Polijas konstitūciju, kā arī, ka ES institūciju rīcība virknē gadījumu pārsniedz to pilnvaras, kas noteiktas minētajā līgumā.

Konkrētās lietas nonākšanai Konstitucionālajā tribunālā un attiecīgi tribunāla lēmumam ir gara priekšvēsture, tomēr galvenais šajā gadījumā ir, ka atzinums nozīmē, – Polija par prioritāru atzīst savu konstitūciju, nevis apvienotās Eiropas tiesību normas. Tostarp ir atzīts, ka Eiropas Savienības Tiesas (EST) centieni iejaukties Polijas tiesu darbā ir antikonstitucionāli un attiecīgi EST prasības vērā ņemtas netiks. Minētais lēmums nekavējoties izraisīja vētrainu sašutumu nosacītajā Briselē, tostarp apgalvojumus, ka tas ir solis uz Polijas izstāšanos no ES jeb Polexit (ko Varšava kategoriski noliedz), kā arī aicinājumus saukt Poliju "pie kārtības" ar ekonomiskām metodēm.

Kopumā Briselē uzskata, ka Polija, pievienojoties ES, ir atzinusi arī ES likumu prioritāti pār nacionālajiem likumiem un šobrīd pārkāpj savas saistības, kas gan ir neviennozīmīgs viedoklis. Gan tādēļ, ka tā ES, kurai 2004. gadā, piekrītot pieņemt esošos noteikumus, pievienojās Polija un citas reģiona valstis, ieskaitot Latviju, šobrīd ir kļuvusi jūtami cita, gan tādēļ, ka gana diskutabls ir notikušo izmaiņu tiesiskais pamatojums. Jāatgādina, ka savulaik tā saucamā Eiropas konstitūcija, kas tika noraidīta referendumos Francijā un Nīderlandē, tika faktiski ieviesta pa aplinkus ceļiem Lisabonas līguma izskatā, un tas ne tuvu nav vienīgais šāds piemērs.

Rezultātā ne tikai Polijas, bet arī vēl virknes citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ievērojamas daļas iedzīvotāju priekšstati par to, kādai jāizskatās apvienotajai Eiropai, aizvien mazāk atbilst tām idejām un vērtībām, kuras nāk no tā saucamās vecās Eiropas. Tostarp aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas ir ES – nacionālu valstu savienība ar tiesībām pašām izlemt, kas ir pareizi vai nepareizi, federācija vai vienota un radikāli liberāla Eiropas lielvalsts. Mēģinājumi uzspiest pēdējo variantu tikmēr saskaras ar pieaugošu pretestību, bet konkrētajā gadījumā – jau ar atklātu nepakļaušanos, pievienojot daudzajām apvienotās Eiropas problēmām vēl vienu iekšējo attiecību krīzi.

Tieši fakts, ka ES netrūkst citu problēmu, paver Varšavai labas cerības iziet no konflikta kā uzvarētājai. Polijas valdība, ņemot vērā valstī plaši izplatītos proeiropeiskos noskaņojumus, protams, riskē, tomēr, ja likmes tiks paaugstinātas līdz iespējamajam Polexit, tad ievērojami lielākas problēmas radīsies jau Briselei, kurai nāksies dzēst ugunsgrēkus daudzās frontēs vienlaikus. Tas savukārt ļauj uzskatīt, ka mēģinājumi piespiest Varšavu maršēt vienotā ierindā, nerēķinoties ar cenu un sekām, tomēr izpaliks, bet tiks meklēti risinājumi, kā iziet no konflikta, iztiekot ar minimāliem zaudējumiem prestižam. Neatbildēts paliek jautājums, cik lielā mērā Varšava ir gatava riskam.

Top komentāri

balance
b
Atbalstu Polijas centienus nosargāt savu neatkarību, mūsu kangarīgā, kompromitētā Satversmes tiesa gatava māti pārdot par sviestmaizi, Osipova praktiski atzina, tā kā esam iekļauti savienībā viņa ir lojāla savienībai, ne valstij, kuru pārstāv. Visi politiķi un ierēdņi, kas ES intereses tur augstāk ne kā Latvijas intereses ir valsts iekšējie ienaidnieki.
bet
b
Gribu tādu valdību kā Polijā. Galīgi apriebušies jau visi tie eiroVosi, eiroPelšes, eiroPugo un eiroKirhenšteini.
Alma
A
Visu cienu Polijas patriotiskajiem politikiem, kuri saglabat savu nacionalo cienu un neklust par politmaukak Briseles prostitutam ka to dara Latvijas prostuteta ierednieciba un sis valdosais banditiskais rezims kurs valda Latvija pedejos 30 gadus, kuri izlaupa Latvijas valsti un ES fondus. Latvija, reali uz vietas dzivo ne vairak ka 1 400 000 iedzivotaju, tacu esosa rezima darboni uzstaj, KA Latvija dzivo 2 000 000 un tas ir tikai tapec, lai sanemtu lielakas subsidijas, fondus no ES, EK, kurus tad ari sadala si rezima darboni, sev iedalot milzigi lielas algas, premijas, privlegijas, bet tauta dzivo nabadziba, pazemojuma, izniciba, psihalogiska koncentracijas nometne….
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē