Jāatgādina, ka šā gada maijā aizvadītā īsā "tarifu kara" laikā ASV noteiktie tarifi Ķīnas precēm sasniedza 145%, bet Ķīnas tarifi ASV precēm – 125%, kas principā padarīja abpusējo tirdzniecību bezjēdzīgu. Pēc tam Ženēvā tika panākta vienošanās, ka 90 dienas spēkā būs tarifi attiecīgi 30% un 10% apmērā, kā arī solīts, ka šo dienu laikā tiks noslēgts darījums, kura kontūras pie horizonta tā arī nav parādījušās. Turklāt izplatītais viedoklis, ka abu lielvalstu ekonomikas ir pārāk cieši saistītas, lai starp tām būtu iespējama saišu saraušana, ir tāls no realitātes. (Doma, ka Ķīna varētu piekāpties Trampa prasībām un parakstīt savu ekonomisko kapitulāciju, ir utopiska, kamdēļ citas jēgas, kā saišu saraušana, šīm prasībām nav.) Lai arī ne bez problēmām, taču importu no Ķīnas ASV var aizstāt (un tas jau tiek aizstāts) ar citu, mazāk ambiciozu valstu ražojumiem. Tieši tāpat Ķīna, atkal ne bez problēmām, taču var atrast un jau atrod citus noieta tirgus.
Kopumā, ja ASV tiktu pieņemts lēmums, ka mērķis attaisno līdzekļus, bet cena nav svarīga, tad tā arī ar ļoti augstu ticamības pakāpi notiktu (vai vismaz – tas tika gaidīts). Vienlaikus šajā plānā acīmredzami bez ievērības bija atstāts fakts, ka arī Ķīnas rīcībā ir trumpja kārtis (angļu valodā šis izteikums, ņemot vērā ASV prezidenta uzvārdu, izklausās īpaši labi), galvenā no kurām ir retzemju metāli.
Ķīna ir monopoliste 19 no 20 galveno retzemju metālu ieguvē un eksportā, turklāt daudzos gadījumos alternatīvu tās eksportam šobrīd nav. Lai šādas alternatīvas parādītos, ir nepieciešami gadi un astronomiskas investīcijas. Bez retzemju metāliem mūsdienās tikmēr nav iespējama augsti tehnoloģiska, tajā skaitā militārā rūpniecība, un Ķīnas noteiktie eksporta ierobežojumi jau atstāj ietekmi uz ASV militārajām kompānijām, kas lielā mērā izskaidro kā ASV prezidenta sākotnējā kareivīguma pret Ķīnu iešanu mazumā, tā centienus atrast kopsaucējus ar Krieviju, kurai vienīgajai ir reālas iespējas šajā ziņā kompleksi aizstāt Ķīnu. Cits jautājums, ka arī doma par Maskavu kā galveno retzemju metālu piegādātāju ASV militāri rūpnieciskajam kompleksam izskatās pēc utopijas.