Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Trešdiena, 17. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Septītais vilnis un politika

Covid-19 pandēmija uz vairākiem mēnešiem bija gandrīz pagaisusi no Eiropas Savienības (ES) aktualitāšu klāsta, bet patlaban atkal tajā atgriežas.

Ziņās, kas paredzētas ceļotājiem, jau parādās epidemioloģiskās rekomendācijas, piemēram, par masku lietošanu dažviet Dienvideiropā, bet Latvijas sabiedriskā televīzija LTV1 nesen vēstīja par Covid-19 izplatības pieaugumu vairākās ES dalībvalstīs, to vidū tūristu iecienītajā Francijā, un izskanēja pat tāds jēdziens kā "Covid-19 septītais vilnis".

Dienaskārtībā ir atgriezies arī vakcinācijas temats, un ES dalībvalstis jau paudušas atšķirīgu nostāju par to, kurām iedzīvotāju grupām ir nepieciešama otrā Covid-19 balstvakcīna jeb «ceturtā pote», bet kurām vismaz pagaidām ne. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī šoruden gaidāmas Saeimas vēlēšanas, būs interesanti vērot, vai un kā Covid-19 tēma tik izmantota cīņā par vēlētāju balsīm. No vienas puses, Latvijas iedzīvotāji pie pandēmijas ir tik ļoti pieraduši, ka politiķiem ienest jaunu vilkmi šajā tēmā ir sarežģīti.

Vēlētājiem apsolīt, ka Covid-19 no mūsu valsts uz mūžīgiem laikiem vispār pazudīs, politiķi nevar, jo ar politiskām metodēm koronavīrusu var iegrožot, bet ne pilnībā izskaust. Tāpat politiķi vairs nevar biedēt sabiedrību ar Covid-19 bīstamību, sevi attēlojot glābēju lomā un solot tautu sargāt no šīs slimības, jo iedzīvotāju vairākumam jau ir skaidrs, kādus epidemioloģiskās piesardzības pasākumus nepieciešams ievērot un kādos apstākļos pastāv lieli inficēšanās riski. Turklāt, kā vēsta LETA, kopš pandēmijas sākuma Covid-19 Latvijā laboratoriski apstiprināts vairāk nekā 842 tūkstošiem cilvēku, tātad lielai sabiedrības daļai ir skaidrs arī tas, kāda ir šīs slimības gaita, un politiķi neko jaunu pateikt nevar. No otras puses, pandēmijas gados jau esam piedzīvojuši to, ka Covid-19 izplatības un it īpaši vakcinācijas tēmu cilvēki ar politiskām ambīcijām izmanto savas popularitātes vairošanai un sabiedrības šķelšanai.

Naidīgums, kas vīdējis vakcinācijas piekritēju un noliedzēju strīdos, bijis ārkārtīgi spēcīgs, agresivitātē pārspējot ne tikai liberāļu un konservatīvo domstarpības, bet pat latviešu nacionālradikāļu un krievu šovinistu konfliktus.

Līdz ar to ir iespējams, ka tad, ja līdz 1. oktobrim – Saeimas vēlēšanu dienai, Covid-19 izplatība mūsu valstī būtiski pieaugs, vismaz daži politiķi centīsies atkal uzkurināt vakcinācijas fanu un noliedzēju konfliktu. Turklāt šāds konflikts populistiem ļautu daiļrunīgi izpausties priekšvēlēšanu diskusijās, izvairoties no sarunām par energoresursu cenām, inflāciju un citām nopietnām ekonomiskajām problēmām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pret agresivitāti sabiedrībā

Saistībā ar mediju vidē vērojamo viļņošanos uzmanības vērtas ir bažas par augsto agresijas līmeni mūsu sabiedrībā.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē