Laika ziņas
Šodien
Migla
Absolūtais vairākums Eiropas valstu idejas vārdā nav gatavas upurēties uz kopējā altāra

Vienotības meklēšana

Ceturtdien gaidāmā Eiropas Savienības (ES) līderu videosamita priekšvakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons sniedza plašu interviju izdevumam Financial Time, kurā uzsvēra nepieciešamību apvienotajai Eiropai izlemt, kas tā īsti ir – ekonomisks (tirgus, citējot Makronu) vai politisks projekts.

Pamatdoma šajā gadījumā ir, ka ES šobrīd atrodas savas pastāvēšanas vēstures dziļākajā krīzē, un, ja no ekonomiska projekta nepārtaps par politisku projektu, tad neizbēgama ir tālāka slīgšana pretrunās, tā dēvēto populistu pakāpeniska nākšana pie varas un attiecīgi arī apvienotās Eiropas sabrukums. Šo iemeslu dēļ bagātajiem un stiprajiem ir jādomā nevis par sevi, bet jāsolidarizējas ar vājajiem un nabadzīgajiem. Ka ar solidarizēšanos pamatā tiek saprasta unifikācija un centralizācija, Francijas prezidents pašsaprotamu iemeslu dēļ noklusēja.

Var, protams, paironizēt par Makrona nebeidzamajiem centieniem ieviest kaut kādu kārtību apvienotajā Eiropā, tomēr, kas attiecas uz situācijas kopējo novērtējumu, tad Francijas prezidents ir pat pārāk korekts. Covid-19 pandēmija ir uzskatāmi pierādījusi, ka nekādas vienotības de facto nav, bet tā dēvētie kopīgie institūti ir nepiemēroti kritiskām situācijām tādā mērā, ka vairākumā gadījumu tos tikpat labi varēja arī likvidēt un iztrūkumu neviens pat nepamanītu.

Secinājums, ka apvienotā Eiropa atrodas dziļā sistēmiskā krīzē, arī absolūti nav jauns. Par aizvien pieaugošajām pretrunām kā Eiropas sabiedrībā kopumā, tā starp nacionālām valstīm un uz ASV orientētajām Eiropas globālajām un nosacīti eironacionālistiski noskaņotajām elitēm tiek runāts jau vismaz pēdējās desmitgades laikā. Pandēmija un tās apkarošanai noteiktie ierobežojumi visas šīs un vēl citas pretrunas ir tikai radikalizējusi un ievērojami aktualizējusi.

Papildus iekšpolitisko problēmu gūzmai Eiropai ir jārēķinās arī ar ģeopolitiskajiem faktoriem, tajā skaitā ar to, ka neviena no esošajām lielvarām nav ieinteresēta spēcīgas, ar ģeopolitisko subjektivitāti apveltītas apvienotās Eiropas izveidē. ASV nav vajadzīgs ekonomiskais un arī politiskais konkurents, bet Ķīnai un Krievijai daudzkārt ērtāk ir "kārtot lietas" ar atsevišķām ES valstīm, kamdēļ šajā ziņā pret ES no visām pusēm tiek īstenota "skaldi un valdi" politika.

Uz šāda fona Makrona mēģinājumi uzņemties līdera un savā ziņā apvienotās Eiropas glābēja lomu ir pilnībā saprotami, tomēr Francijas prezidenta piedāvātie risinājumi ir praktiski neīstenojami. Absolūtais vairākums Eiropas valstu idejas vārdā nav un pārskatāmā nākotnē arī diezin vai būs gatavas upurēties uz kopējā altāra. Attiecīgi arī jautājums – ko darīt? – kļūs aizvien aktuālāks.

Top komentāri

Krējums Saldais
K
"Covid-19 pandēmija ir uzskatāmi pierādījusi, ka nekādas vienotības de facto nav, bet tā dēvētie kopīgie institūti ir nepiemēroti kritiskām situācijām tādā mērā, ka vairākumā gadījumu tos tikpat labi varēja arī likvidēt un iztrūkumu neviens pat nepamanītu.". . . . . ... Piedevām, tās ir labi apmaksātas, par ko maksājam mēs visi. Jau bēgļu krīze parādīja, Eiropai nav pat savu robežu. Corona to apstiprināja ar augsti paceltu galvu ejot pāri robežām.
skats no malas
s
Ko grib tie (kā Makrons), kas grib federālu Eiropu? Ekonomiski viņi grib, lai Vācija maksātu daļu no Francijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles, Beļģijas un Grieķijas rēķiniem. Kaut kas līdzīgs sociālismam, tikai nevis vienas valsts ietvaros, bet valstu starpā. Un ja valsts ietvaros tas ir sociālisms, tad starp valstīm tas ir … nacionālisms. Franči grib kaut ko dabūt no "biezajiem" vāciešiem, vācieši negrib dot "slinkajiem" frančiem. Laba perspektīva vienotībai :))) Tas bija ekonomiski. Politiski viss ir vēl jautrāk. Demokrātijā tauta var lemt likumus, pieņemt jaunus, atcelt vecus, pieļaut kļūdas un labot kļūdas. Eiropas Savienībā visu nosaka Eiropas līgumi. Tauta var rīkot kaut vai simts referendumus, bet ja tas būs pretrunā ar Eiropas līgumiem, tad tautas griba netiks īstenota. Vienīgais veids, kā īstenot tautas gribu, kļūst izstāšanās no savienības. Jautra perspektīva.
bet
b
Ja pasaules lielākā ekonomiskā savienība nav spējusi nodrošināt savus iedzīvotājus ar sejas maskām, tad šādas savienības vērtība ir nulle.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē