Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Otrdiena, 7. aprīlis
Helmuts, Zina, Zinaīda

Aizsilniece: Latvijā jāsakārto jautājumi saistībā ar pacientu datu pieejamību un medicīnisko kļūdu

Latvijā jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar pacientu medicīnisko datu pieejamību un medicīnisko kļūdu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa atgādināja, ka LĀB jau pirms vairāk nekā gada rosinājusi veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai biedrības Aroda tiesa un Ētikas komisija varētu no medicīnas iestādēm pieprasīt un iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, ja saņemtas pacientu sūdzības par ārstu darbu.

Aizsilniece norādīja, ka Veselības ministrija un LĀB jau diskutējušas un sagatavojušas priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, tomēr, tā kā šīs izmaiņas skar dokumentus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, tās virzās ļoti lēni.

Aizsilniece uzskata, ka pacientu medicīnisko dokumentu pieejamības jautājumu varētu sakārtot e-veselības sistēmā. Proti, pacients savā profilā varētu norādīt, kuram ir pieejama medicīniskā dokumentācija un kurš ir pilnvarots to nodot citiem. Par to varētu būt informēts ģimenes ārsts arī rakstiskā formā, skaidroja LĀB prezidente.

Pēc viņas paustā, esot ļoti sarežģīti strādāt vidē, kur juristi dažādās situācijās pauž dažādu viedokli, tāpēc viņa uzskata, ka nepieciešams sakārot ne tikai jautājumu par pacientu medicīnisko datu pieejamību, bet arī jautājumus, kas saistīti ar medicīnisko kļūdu.

Vienlaikus LĀB prezidente apgalvoja, ka medicīnisko kļūdu gadījumā Latvijā pagaidām pie visa tiek vainots ārsts. Šī iemesla dēļ, Aizsilnieces ieskatā, jautājums par medicīnisko kļūdu jārisina, sakārtojot normatīvos aktus. 

Aizsilniece norādīja - svarīgi saprast, ka medicīniskajai kļūdai var būt vairāki iemesli. Viņa skaidroja, ka pastāv dažāda veida medicīniskās kļūdas, tostarp latentā, aktīvā, organizatoriskās sistēmas radītā un tehniskā medicīniskā kļūda. Piemēram, latentā medicīniskā kļūda nav saistīta ar ārstniecības personu un viņas pieņemtajiem lēmumiem, bet to ietekmē organizācijas politika, procedūras un resursu piešķiršana veselības aprūpē.

Tikmēr, pēc Aizsilnieces paustā, aktīva medicīniskā kļūda rodas ārstniecības personas tiešā kontaktā ar pacientu, bet organizatoriskās sistēmas radīta medicīniskā kļūda - netiešas kļūdas, kas saistītas ar vadību, organizācijas kultūru, protokoliem un procesiem, zināšanu nodošanu un ārējiem faktoriem medicīnas iestādē. Savukārt tehniska medicīniskā kļūda ir netieša iekārtu vai ārēju resursu kļūme.

Aizsilniece uzskata, ka Latvijas sabiedrībā trūkst vēlmes sakārtot jautājumus un rīkoties konstruktīvi. "Ir sajūta, ka kādam ir izdevīgas neauglīgas raganu medības, speciālistu pazemošana un veselības aprūpes nozākāšana," pauda Aizsilniece.

Kā ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzdevusi Veselības inspekcijai (VI) sarīkot diskusiju ar pacientu tiesību ekspertiem, lai veidotu regulējumu, kas ļautu pārstāvēt pacientus gadījumos, kad viņi paši to nevar, aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Edgars Skvariks. 

Pēc viņa paustā, diskusijas mērķis ir rast risinājumu drošai un mazāk birokrātiskai pacientu tiesību pārstāvībai, ja tāda nepieciešama pacienta veselības stāvokļa dēļ.

Nepieciešamība pēc izmaiņām normatīvajos aktos radusies saistībā ar gadījumu, kurā paciente tika izrakstīta no Rēzeknes slimnīcas ar insulta pazīmēm. Lai atbildīgās institūcijas varētu vērtēt Rēzeknes ārsta Georgija Tihonova atbildību un būtu iespējams iegūt datus par konstatēto, nepieciešama pašas pacientes rakstveida piekrišana, tostarp sensitīvo datu apstrādei, kaut arī tās iegūšana ir apgrūtinoša pacientes veselības stāvokļa dēļ.

Šī iemesla dēļ Viņķele rīkojumā inspekcijas vadītājai Indrai Dreikai uzdevusi līdz šī gada 20.oktobrim iesniegt priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, lai tuviniekiem būtu iespējams pacientu pārstāvēt gadījumos, kad pacientam ir ierobežotas iespējas pārstāvēt sevi. 

Kā ziņots, pacientes, kura tika izrakstīta no Rēzeknes slimnīcas ar insulta pazīmēm, tuvinieki sagatavojuši un nosūtījuši iesniegumus VI, LĀB Ētikas komisijai un Aroda tiesai, kas izskatīs lietu par Rēzeknes slimnīcas dežūrārsta Tihonova rīcību pacientes ārstēšanā.

Iesniegumos lūgts izvērtēt ārsta rīcību, pacienti izrakstot no Rēzeknes slimnīcas par spīti insulta pazīmēm, vadoties tikai pēc datortomogrāfijas izmeklējumu rezultātiem. Iesniegumos pausts, ka lēmumā neesot ticis ņemts vērā objektīvais pacientes stāvoklis un notikušās veselības stāvokļa izmaiņas, kā dēļ sievieti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādājis slimnīcā, kā arī neprofesionālo komunikāciju ar pacientes tuviniekiem.

Piemēram, LĀB jau pirms kāda laika iesniegusi priekšlikumu Veselības ministrijai par labojumiem Pacientu tiesību likumā, lūdzot biedrības aroda tiesu iekļaut to subjektu lokā, kam ir tiesības saņemt informāciju par pacientu. Pagaidām gan grozījumi nav pieņemti.

Top komentāri

!
!
Sāksim ar to, ka nenormāla ir arī situācija, ka iestādi, kas sertificē ārstus un lemj par viņu kvalifikāciju, vada persona, kas tic homeopātijai un ar to "ārstē" savus pacientus. Normālā valstī tomēr nekas tāds notikt nevarētu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ideju konkurence krīzē ir vēlama(8)

Pēdējās dienās ir skaidri vērojams mēģinājums mainīt diskursu par krīzes situāciju no ''kā mums apturēt vīrusu'' uz ''kā mums izglābties no ekonomikas sagrūšanas''. Otrais jautājums ir vienl...

Tic iespējai atgūties(6)

Droši vien šobrīd nebūtu sevišķi populāri runāt par pasaules ekonomiskās situācijas stabilizēšanās iespējām, tomēr atsevišķas norises finanšu tirgos vedina domāt, ka vismaz vārga gaisma tuneļa galā šu...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē