Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ģenerālprokurors: ir izredzes atklāt skaļās slepkavības

Par kriminālās situācijas izraisīto spriedzi sabiedrībā, KNAB neveiksmēm, kā arī izredzēm atklāt skaļās slepkavību lietas ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu sarunājas Agnese Margēviča.

Kā jūs vērtējat situāciju noziedzības apkarošanas jomā, kas ir izveidojusies pēc pēdējās skaļās slepkavības Rīgā, traģēdijas Tukumā un nelegālajā hostelī Rīgā? Vai jūs satrauc noskaņojums sabiedrībā?

Diemžēl iekšējās drošības jautājumi ilgstoši tika atstāti novārtā. Netika pievērsta nepieciešamā uzmanība nedz tehniskajam nodrošinājumam, nedz telpām, nedz arī kvalificēta personāla sagatavošanai. Ir vājinātas visas iekšlietu struktūras, un jaunus, kvalificētus speciālistus pēdējos desmit gadus neviena mācību iestāde negatavo. Ja mēs runājam par specializāciju tiesību aizsardzības iestādēs, un īpaši es gribētu uzsvērt operatīvo darbu krimināllietu izmeklēšanā, tad pilnīgi nekas pēdējos gados šajā jomā nav darīts.

Tātad, jūsuprāt, šajā situācijā vainīga izmeklēšanas kvalitāte? Vai arī noziegumu prevencija nestrādā?

Tieši tā! Mēs runājam par prevenciju vai operatīvo darbu. Ja operatīvo darbinieku kapacitāte un līmenis ir augsts, tad tādām atklātām slepkavībām ir jābūt novērstām. Līdz ar to tas nozīmē, ka informācija netiek savlaicīgi uzzināta un netiek veikti pretpasākumi, – tas ir svarīgākais. Jo tas jau ir bezkaunīgi, ka dienas gaišajā laikā izbrauc ar mašīnu uz ielas ar nepārtrauktu satiksmi un šauj ar automātu. Tā jau ir kaut kāda pilnīgi nesaprotama situācija!

Jūs uzskatāt, ka ar to tiek mests izaicinājums?

Mēs nezinām par tiem zemtekstiem, bet es domāju, ka visa sabiedrība pieprasa, lai šajos gadījumos policija spēj ātri noreaģēt, atklāt lietu un virzīt to uz priekšu. Diemžēl mēs to neredzam. Līdz ar to sabiedrībai ir pamats prasīt, kāpēc tas tā nenotiek, un ir jāprasa politiķiem un valdībai, kāpēc netiek nodrošināts pietiekams resurss, lai iekšējās drošības dienesti spētu adekvāti reaģēt, novērst un atklāt noziegumus. Kāpēc tika likvidēta Policijas akadēmija un līdz šodienai nav izveidota neviena specializēta augstskola tiesībsargājošajām iestādēm? Nevienu tas neuztrauc vairāk nekā desmit gadu!

Jūs bijāt pasniedzējs Policijas akadēmijā laikā, kad tā tika likvidēta. Jūs šobrīd varat pateikt, kāds, jūsuprāt, bija lēmuma par likvidēšanu iemesls?

Ļoti vienkārši – Latvijas Universitāte (LU) uzskatīja to par konkurenti. Un taisnība – Policijas akadēmijā savulaik, kad es tur mācījos, notika tikai tiesību aizsardzības speciālistu sagatavošana. Bet tad, kad to likvidēja, lielākoties tā nodarbojās jau ar brīvlīguma juristu sagatavošanu, līdzīgi kā LU un privātās augstskolas. Skaidrs, ka akadēmija kļuva par lielu tirgus spēlētāju. Taču viss tika pasniegts tā, ka ir krīze, un līdzekļu taupības nolūkos to likvidēja.

Un politiķi lobēja citu augstskolu intereses, arī toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece?

Nu, es domāju viennozīmīgi! Nu kurš gan cits? Tā bija viņas iniciatīva, un viņa arī likvidēja!

Tad, kad jūs kritizējat operatīvo darbu, jūs domājat darbu ar aģentūru vai arī analītisko darbu, spēju sasaistīt sociālos, ekonomiskos procesus ar prognozēm noziedzībā?

Tajā skaitā. Ja jūs uzdodat šādu jautājumu, jūs pilnībā izprotat būtību! Kā jūs domājat, cilvēks, kurš pastrādājis gadu vai divus, spētu prognozēt, analizēt situācijas attīstību, ja viņam vispār nekas speciāli nav mācīts, viņam ir vienkārši augstākā juridiskā izglītība, kas iegūta, teiksim, LU? Nu nespēs viņš prognozēt šāda veida noziedzības izmaiņu tendences. Viņam ir nepieciešama gan speciālā izglītība, gan arī darba stāžs.

Cik laba, jūsuprāt, ir drošības dienestu sadarbība ar policiju kaut vai informācijas sniegšanā?

Nav pamata atzīt, ka dienesti nesadarbojas. Ja ir informācija, kas var palīdzēt atklāt vai novērst noziegumus, tad ar tādu informāciju notiek apmaiņa. Un arī ar tehnisko nodrošinājumu iestādes sniedz cita citai palīdzību. Bet šie drošības dienesti, kā jūs domājat, viņi speciālistus pasūta no veikala vai debesīm? Viņu speciālisti ir tie paši jaunie augstskolu beidzēji, kuri tiek aicināti nākt strādāt šajos dienestos. Un viņi kļūst par speciālistiem, tikai strādājot un komunicējot ar kolēģiem, jo nav nevienas mācību iestādes, kas sagatavotu specdienestiem nepieciešamos speciālistus. Piesaistot kolēģi, atbalstot un apmācot, mēs no viņa tikai ilgākā laika posmā varam izveidot speciālistu.

Un tad arī dienesti konkurē, kurš spēs piedāvāt lielāku atalgojumu, un cits no cita pārvilina speciālistus. Šis augsti kvalificēto speciālistu trūkums ir attiecināms uz visu tiesībaizsardzības sistēmu kopumā. Jo ne katrs jurists izlemj un izvēlas iet strādāt tiesībaizsardzības struktūrās. Mums ir advokāti miljonāri, maksātnespējas administratori brauc ar dārgām mašīnām, tiesu izpildītāji – arī miljonāri... Visi ir ļoti nodrošināti. Līdz ar to jauns, spīdošs universitātes beidzējs taču neies strādāt uz tiesībaizsardzības iestādēm, ja viņš aiziet uz policijas iecirkni un durvis nevar atvērt tāpēc, ka tās ir salauztas! Taču mums ir pēdējais brīdis piesaistīt jauniešus, jo pieredzējušajiem darbiniekiem drīz būs iespēja aiziet izdienas pensijā, un, ja mēs blakus nenoliksim jaunieti, kurš var pārņemt pieredzi, tad gan būs katastrofa!

Sakiet, tajā 90. gadu stila noziedzības pieaugumā, kas tagad ir vērojams…

Nē, nē, ja mēs skatāmies pliku statistiku, tad noziedzības pieauguma nav. Šeit ir jārunā par veidiem, kādi noziegumi tiek izdarīti. Tīri skaitliski pieauguma nav, un nevar pateikt, ka tā policija nav spējīga noreaģēt. Noreaģēt tā spēj, fiksēt, izbraukt, bet, vai ir pēc tam saprātīgā laikā rezultāts, tur gan mums ir daudz kas vēl maināms.

Tas, ka skaļo slepkavību lietu – Mārtiņa Bunkus, Pāvela Rebenoka, tagad Romāna Bezzubova – izmeklēšanā nav progresa, jūsuprāt, neraida iedrošinošus signālus noziedzīgajai videi un neveicina jaunus noziegumus?

Nē, nē, tur progress ir, milzīgs darbs tiek darīts un ieguldīts. Noziedzības pasaule to visu, kā saka, zina un jūt. Skaidrs, ka tas nevar notikt publiski. Jūs domājat, ka mēs varētu atklāt noziegumu, ja publiski stāstītu, ko mēs darām? Dažreiz ir nepieciešami diezgan ilgi gadi, nu citreiz paveicas un notiek ātrāk. Bet dienesti viennozīmīgi apstiprina, ka tiek strādāts un ir piesaistīti maksimāli iespējamie labākie resursi. Un viņi arī cer uz rezultātu.

Tad jums ir informācija, ka Bunkus un Rebenoka lietās ir progress un izredzes?

Jā, es šobrīd teiktu, ka mums ir izredzes, un mēs tiešām cenšamies un strādājam, lai būtu izredzes.

Kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, viena no jūsu tēzēm bija, ka prokuroriem jāiesaistās izmeklēšanā jau no paša sākuma, zināmā mērā tā būtu izeja esošajā policijas kadru krīzē.

Un tā tas arī jau notiek. Ja runājam par to pašu Rebenoka slepkavību, prokurors kopā ar policiju bija vienlaikus ieradies notikuma vietā un no pirmās minūtes piedalījās šī nozieguma izmeklēšanā. Ja mēs runājam par uz robežas pavisam nesen notikušo operāciju [kur par kukuļņemšanu aizturēja 29 muitniekus – red.], veseli trīs prokurori brauca un piedalījās visās izmeklēšanas darbībās. Visos pēdējā laika nopietnajos noziegumos prokurors ir uzreiz notikuma vietā un iesaistās izmeklēšanas darbību apspriedē un virzienu noteikšanā.  

KNAB pēdējā gada laikā ir izbeidzis vairākas augstākā līmeņa korupcijas lietas ar pamatojumu, ka nav izdevies pierādīt – Danas Reiznieces-Ozolas kukuļņemšanas kriminālprocesu, kur figurēja Māris Martinsons, tagad divas epizodes saistībā ar ABLV banku, vienu, kurā Ilmārs Rimšēvičs, iespējams, izspiedis bankai kukuli, otru, kurā banka, iespējams, kukuļojusi amatpersonas. Prokuratūra šiem KNAB lēmumiem ir piekritusi…

Jā, viennozīmīgi!

Kas tur ir par problēmu?

Izmeklēšanas iestāde nebija spējīga savākt pierādījumus, lai mēs uz to pamata varētu izvirzīt apsūdzību. Jo apsūdzību var izvirzīt tikai tad, ja var nolikt uz galda faktus, ko apstiprina kriminālprocesa kārtībā iegūti pierādījumi. Ja kukuļdevējs saka, ka ir devis kukuli, un nekādu citu pierādījumu neiesniedz, tad neviena tiesa uz tāda apgalvojuma pamata nenotiesās. Un tad man jautājums kukuļdevējam: ja viņam jautāts kukulis un viņš ir devis vai viņam tika izspiests, tad kādēļ viņš negāja tajā brīdī uz KNAB, lai varētu fiksēt šo izspiešanas vai došanas faktu? Bet visi bija apmierināti tajā laikā, tādā veidā kārtoja savas attiecības, un tad, kad viņiem radās problēmas, tad vainīgas tiesībsargājošās iestādes! Pierādīt to, kas bija noticis ar viņu pašu līdzdalību desmit gadus atpakaļ? Kā?

Nu, viņi jau turklāt apgalvo, ka nav devuši tos kukuļus, ka no viņiem tikai spieda.

Nu, ja viņi apgalvo, ka nav devuši, bet cits apgalvo, ka nav ņēmis, tad kuram ticam – vienam vai otram? Ja neko citu neiesniedz, vismaz kaut kādus pavedienus, pie kā varētu pieķerties, lai varētu mēģināt to puzli salikt atpakaļ! Vienkārši pliks apgalvojums! Nu, arī tādos gadījumos ir mēģināts meklēt tā laika dokumentus, kaut kādas pēdas, bet tikai ļoti retos gadījumos ir iespējams pēc ilgāka laika kaut ko pierādīt.

Šajos kriminālprocesos kā pierādījums kalpoja arī Taureņu pirts sarunas, kas notikušas šo iespējamo noziegumu laikā.

Tur tā lieta, tāpēc pie kriminālprocesa izbeigšanas tas viss tiek aprakstīts. Bet, ja jūs uzskatāt, ka ar to pietiek, lai notiesātu, tad jūs man atrodiet kaut vienu tiesnesi, kurš to pateiks, ka viņš ir gatavs taisīt notiesājošus spriedumus!

Varbūt šos kriminālprocesus vajadzēja paturēt vaļā un ar laiku tiktu rasti jauni pierādījumi?

Kā jūs domājat – tie no debesīm nokritīs? Šobrīd lieta ir izbeigta, bet, ja noilgums neiestāsies un, teiksim, rītdien pēkšņi kādam sirdsapziņa iedarbosies, viņš atnesīs neapgāžamu pierādījumu, mēs to lēmumu atcelsim un virzīsim lietu uz priekšu. Jo tas, ka tā ir izbeigta, nenozīmē, ka nevar atcelt izbeigšanas lēmumu. Bet tur tā lieta – izbeidz tajā brīdī, kad izmeklētājs un prokurors vairs nevar neko izdomāt, ko vēl var izdarīt, un arī objektīvi vairs neredz nekādu darbību, ko var izdarīt.

Kādam nav jāatbild, ka Taureņu pirtī ierakstītās sarunas tikai tagad, kad pagājuši vairāki gadi, kā pierādījums ir nonācis līdz kriminālprocesiem? Toreizējam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam?

Aizejiet uz Saeimu un pajautājiet! Es piekrītu jums. Es nezinu, neesmu pētījis tos desmit gadu senos notikumus, bet, ko izdarīja jau pirms manis, visi šie procesi tika uzsākti un tika mēģināts to visu izmeklēt un pierādīt. Nu diemžēl dažos gadījumos tas pats Latvijas Bankas (LB) prezidents sēž tiesas zālē, dažos sanāk, ka ir jāizbeidz kriminālprocess. Lietā, kas ir tiesā, mēs gaidām ES tiesas lēmumu – mēs varam tiesāt LB prezidentu vai nevaram. Viņi raksta lēmumus pusgadu, un neviens neceļ trauksmi, ka tik ilgstoši nevar uz šo vienkāršo jautājumu atbildēt. Nu jau, manuprāt, otrais gads ir aizgājis…

Jums nav prognozes, kad gaidāms lēmums?

Manuprāt, maijā vai jūnijā vajadzētu būt lēmumam. Uzrakstiet, kāpēc neviens neprasa Eiropai, kāpēc tik ilgi vajag vienu procesuālo lēmumu lemt? Šeit pat neiet runa par apsūdzību. Starp citu, apsūdzība nav saistīta ar LB prezidenta pienākumu pildīšanu Eiropas Centrālajā bankā, bet ierēdņi izveidojuši sev tādu aizsardzību, ka mēs ilgstoši nevaram saņemt pat atbildi.

Starp citu, kad ir gaidāms pirmās instances spriedums lietā pret Juri Jurašu?

Jau vairāk par pusotru gadu nevar izskatīt manā izpratnē elementāru lietu! Bet mēs jau nenosakām tiesai, kā strādāt, tā nosaka mums, kad mums ir jābūt klāt.

Kā uztvert to, ka ASV mums atteica tiesiskās palīdzības lūgumu sniegt informāciju par ABLV bankas bijušo akcionāru iespējamo kukuļdošanu, kas bija viens no pamatojumiem FinCen sankcijām?

Slikti, ļoti slikti! Bet šeit ir viens moments – tiesiskā kārtība. Amerikas ierēdņi nevar pret savu likumu rīkoties. Man ir grūti vērtēt pēc būtības, jo es nezinu argumentus. Taču, ja mēs runājam par to, kas notiek Latvijā, es varu atbildēt, ka tiek izmeklētas lietas un jau ir pierādīts, ka daudzos gadījumos nauda, kas ir noziedzīgi iegūta, ir atradusies ABLV kontos. ABLV bankas amatpersonām ir piemērots aizdomās turamo statuss, ir uzlikti aresti, ir kriminālprocesi.

Kā jūs komentētu situāciju ar valsts problēmām pārņemt no advokāta Rūdolfa Meroni viņam glabāšanā savulaik uzticēto Aivaram Lembergam arestēto mantu?

Kā izriet no publiskās informācijas, viņam ir sarakstiņš, kas viņam ir iedots, un viņš ir ar mieru to sarakstiņu atdot atpakaļ. Ko citu no viņa var gaidīt? Un kādā veidā akcijas var nodot atpakaļ? Ja uzliek arestu akcijām, atrodiet likumu, kurā rakstīts, kā tas izpaužas dabā? Likumā rakstīts skaidri un gaiši: persona, kurai pieder akcijas, kurām ir uzlikts arests, nevar šīs akcijas atsavināt, punkts! Nekāda cita regulējuma, kādā veidā darboties, Latvijā nav. Īpašnieks tādā veidā netiek atstumts no pārvaldības. Pajautājiet Tieslietu ministrijai, kāpēc līdz pat šodienai šis jautājums nekur nav noregulēts!

Bet, ņemot vērā šo visu, kā ir vērtējams Ģenerālprokuratūras lēmums uzticēt Lemberga arestēto mantas glabāšanu Meroni?

Slikti vērtējams! Tas ir vērtējams tā, ka tas bija tāds, kāds tajā laikā varēja būt. Tajā laikā nekāda citāda regulējuma nebija.

Top komentāri

Itamars Toledano
Protams! Paziņojot, ka noslepkavotie ir pašnāvnieki.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē