Pēc viņa vārdiem, situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir stabila, bet ne pārāk laba, jo tur arvien ir visai liels nelegālās migrācijas spiediens un robežu cenšas šķērsot vidēji ap 25 nelegālie migranti dienā.
Tā kā uz Latvijas robežas ir mazāk posmu ar žogiem nekā to ir Lietuvā un Polijā, mūsu valstī no Baltkrievijas cenšas iekļūt lielāks sieviešu un bērnu nelegālo migrantu skaits, attiecīgi Latvija arī savos migrācijas centros uzņem lielāku skaitu "nelegāļu" nekā pārējās divas valstis, stāstīja ministrs.
Savukārt situācija uz Krievijas robežas pēc pēdējiem notikumiem šajā valstī tiek monitorēta rūpīgāk, bet tā esot mierīga.
Pēdējā laikā publiskajā telpā atkal bieži tiek spriests, ka Latvijai savas drošības stiprināšanai nepieciešams straujāk virzīties ar robežas izbūvi gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju, jo austrumu robežas nostiprināšanām būtiski atpaliekam no Lietuvas un Polijas, taču ministra teiktais neliecināja, ka būtu iecerēti kādi īpaši pasākumi, lai šos procesus būtiski paātrinātu.
Kučinskis atzina, ka robežas izbūves jomā Latvija Lietuvu un Poliju var apskaust.
Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas līdz gada beigām būšot pabeigta ap puses izbūve un palikšot 80 kilometri grūtāk aizsniedzamās vietās - purvājos u.tml. Tāpat ļoti nepieciešama novērošanas kameru izvietošana.
Ministrs atzīmēja, ka uz Latvijas un Krievijas robežas daļa infrastruktūras ir tapusi, lai arī daļa nav nodotas ekspluatācijā un citviet tā būtu jāuzlabo, tostarp jāuzlabo videonovērošana.