Siliņa sprieda, ka valdībai bijis jāstrādā sarežģītos apstākļos, ko ietekmējušas vēlēšanas, karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī mainīga starptautiskā un ekonomiskā vide. Viņa uzsvēra, ka, uzņemoties valdības vadību, ar koalīcijas partneriem tika noteikti konkrēti uzdevumi. Viņasprāt, ar Saeimas atbalstu paveikts daudz, lai stiprinātu drošību, izglītību, veselības aprūpi un ģimeņu atbalstu.
Siliņa akcentēja, ka valdības deklarācijā noteiktās prioritātes - valsts drošība, ekonomikas attīstība, izglītības un veselības uzlabošana, kā arī efektīvāka pārvalde - pārtapušas konkrētos lēmumos. Viņa apgalvoja, ka pieņemtie lēmumi nav populistiski, bet nepieciešami ilgtermiņa attīstībai, īpaši izglītības jomā.
Valsts drošību Siliņa raksturoja kā valdības pamata uzdevumu. Pieņemti būtiski lēmumi, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, tostarp rekordliels aizsardzības finansējums, sabiedroto klātbūtnes stiprināšana un militārās infrastruktūras attīstība. Nozīmīgs darbs paveikts arī Austrumu robežas nostiprināšanā, domā premjere.
Viņas skatījumā, stiprināta gatavība krīzēm - izveidots Krīzes vadības centrs, attīstītas patvertnes un ieviesta šūnu apraide sabiedrības informēšanai. Iekšlietu sistēmā būtiski palielināts atalgojums, savukārt atbalsts Ukrainai turpinās militārā, ekonomiskā un politiskā līmenī.
Runājot par ekonomiku, Siliņa saskata izaugsmi un reformas, kas vērstas uz birokrātijas mazināšanu, investīciju piesaisti un reģionu attīstību. Viņas vērtējumā, modernizēta valsts pārvalde, tostarp digitalizējot pakalpojumus un izveidojot mākslīgā intelekta centru.
Siliņa saredz būtiskas reformas izglītībā - jaunu finansēšanas modeli, vienlīdzīgāku pieeju un taisnīgāku pedagogu atalgojumu, kā arī pārmaiņas augstākajā izglītībā. Veselības aprūpē sākta slimnīcu tīkla pārstrukturēšana, ieviestas zāļu cenu izmaiņas un paplašināts inovatīvo medikamentu klāsts.
Īpašu uzmanību Siliņa pievērsa atbalstam ģimenēm - paaugstināti ienākumu un pensiju sliekšņi, samazināts PVN pamatproduktiem, kā arī veicinātas mājokļu iespējas reģionos. Viņa uzsvēra, ka demogrāfijas stiprināšanai nepieciešama visaptveroša pieeja.
Siliņa norādīja, ka Latvijai jāturpina ieguldīt drošībā, veselībā, demogrāfijā un enerģētikā, kā arī jāizmanto sadarbības iespējas ar Ukrainu un starptautiskajiem partneriem. Viņa uzsvēra ticību Latvijas cilvēkiem un pauda apņēmību turpināt darbu, lai valsts būtu droša, attīstīta un spēcīga.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ziņojumā norādīts, ka līdz šim pozitīvi virzīta vai sasniegta vairāk nekā puse NAP 2027 mērķu, lai gan plāna īstenošanu būtiski ietekmējuši Covid‑19 pandēmija un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Siliņa uzsvērusi, ka ārējie faktori joprojām nosaka sabiedrības noskaņojumu un ekonomikas dinamiku, tādēļ progresu nevar vērtēt tikai pēc rādītājiem.
Pozitīvas tendences ir 51,4% mērķu, taču vairākās jomās - īpaši ģimeņu atbalstā un uzņēmējdarbības vidē - situācija vērtējama kā kritiska, un bez būtiskām politikas izmaiņām mērķu sasniegšana būs sarežģīta. Par prioritārām jomām turpmāk noteiktas saliedētība, tiesiskums, drošība un produktivitātes un eksporta veicināšana.
Vienlaikus secināts, ka daudzos rīcības virzienos progress tomēr ir redzams, un nepieciešams turpināt darbu, gatavojoties nākamā attīstības plāna izstrādei. Laikā no 2021. līdz 2024. gadam NAP 2027 mērķu sasniegšanā ieguldīti 13,87 miljardi eiro.