Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Psiholoģe: Izgrūdīsim no skolas bērnus ar nenostiprinātām zināšanām

Plaši apspriestās sešgadnieku reformas ietvaros bieži tiek runāts par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar izņēmuma gadījumiem – sešu vai astoņu gadu vecumā. Lēmumu par to pieņem bērna vecāki atkarībā no tā, vai bērns ir gatavs.

Salīdzinot ar rietumvalstīm, mēs par ātru padarām mācības sarežģītākas

Sešgadnieki noteikti nav gatavi skolai, kāda tā ir šobrīd. Izglītības un zinātnes ministrijas atsaukšanās uz citām Eiropas valstīm, kurās bērni it kā mācoties skolā, nav korekta, jo šajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā mazie bērni apgūst to pašu, ko mūsu bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, arī tādā pašā formātā, tikai viņi to dēvē par skolu. Patiesībā, salīdzinot ar rietumvalstīm, mēs par ātru padarām mācības sarežģītākas, kas var novest pie situācijas, kad

bērniem ir jāiemācās saturs, kuru viņi vēl noteiktā vecumā nespēj izprast, līdz ar to mehāniski iemācīto ātri aizmirst.

Vēloties jauniešus ātrāk izstumt uz darba tirgu, mēs patiesībā sāksim izgrūst no skolas bērnus ar neizprastām un nenostiprinātām zināšanām.
 

Bērni mācās arī pirmsskolā

Ir aplami domāt, ka pirmsskolas izglītības iestādēs bērni tikai rotaļājas un guļ – patiesībā Latvijā obligātā izglītība ir no piecu gadu vecuma, un šie bērniņi mācās pēc ļoti stingri noteiktām un rūpīgi izvērtētām vadlīnijām un kritērijiem, tikai ar citām metodēm  - caur spēlēm un rotaļām. Piemēram, no malas var šķist, ka viņi tikai lipina puķītes no plastilīna, taču patiesībā bērni caur šo darbību attīsta kustību koordināciju, pilnveido sīko motoriku, mācās plānot savu darbu un veidot noteiktu darbiņu pēc parauga. Veidojas t.s. metakognitīvās iemaņas, kuras pēc tam bērnam noderēs turpmākajā mācīšanās procesā.
 

Nesasteigt jaunu prasmju apguvi

Arī lietas, ko bērni apgūst divu, trīs un četru gadu vecumā, ir minētas pirmsskolas izglītības vadlīnijās, un bērni tiek mācīti caur spēlēm un rotaļām, veidojot pamatu turpmākajām mācībām. No brīža, kad bērns pirmo reizi sastopas ar jaunu jēdzienu vai uzdevumu, līdz brīdim, kad viņš to pilnībā apjēdz, vidēji paiet divi līdz trīs gadi. Ja bērnam katru jaunu lietu ļauj kārtīgi apgūt, viņam mācības nesagādās grūtības. Mācīšanās process risināsies viegli, it kā pats no sevis, taču tas notiks tikai gadījumā, ja jauno lietu apguve netiks sasteigta un būs vecumam atbilstoša.
 

Bērnu zināšanas un izpratne par pasauli

Bērna gatavība skolai vērtējama pēc vairākiem aspektiem, pirmkārt, kognitīvā gatavība – bērna zināšanas un izpratne par pasauli, spēja vadīt savu mācību procesu, kā arī prasme lasīt, rēķināt noteiktā līmenī un rakstīt ar drukātiem un rakstītiem burtiem, u.tml. Ne visi bērni sešu gadu vecumā spēj izvērtēt, vai viņu paveiktais darbs atbilst uzdevuma nosacījumiem, taču, ejot skolā, bērnam tas ir jāspēj, jo viens pedagogs nevar individuāli pievērsties 30 sešgadniekiem.

Pedagogs var piekoriģēt darba procesu, bet ne pateikt visu priekšā katram bērnam. Tāpat sešu gadu vecumā ne visi bērni spēj saprast kopsakarību starp darba procesu un tā rezultātu, piemēram, izprast, kā viņi ar savu darbošanos rada gala iznākumu un kas būtu jāmaina procesā, lai iegūtu citādāku gala rezultātu. Lai bērns varētu sekmīgi mācīties, nevajag radīt viņam papildu grūtības, prasot pārāk agri to, ko bērna attīstība var nodrošināt tikai vēlākā vecumā.
 

Fiziskā gatavība un sīkās kustību motorikas attīstība

Būtiska ir arī bērna fiziskā gatavība – tas, cik noturīga ir bērna uzmanība, cik ātri viņš nogurst, cik ilgi spēj nosēdēt solā u.tml. Arī spēja pārvietot smagumus, īpaši mūsdienu skolās, kad bērni nereti nes tik smagas somas, ka varētu šķist – soma ir smagāka par pašu skolnieku. Vēl viens fiziskais aspekts ir sīko kustību motorika, piemēram, spēja veikli izpildīt apļveida kustības ar rokas delmu attīstās tikai pēc sešu gadu vecuma, attiecīgi rakstītos burtus bērns var sākt apgūt tikai no septiņu gadu vecuma. Ja laikā, kad rokas motorika un kustību koordinācija vēl nav pietiekami attīstīta, bērnam liek daudz rakstīt, no pārslodzes var rasties iekaisumi, sāpes, un rezultātā bērnam var veidoties liela nepatika un pat bailes no rakstīšanas.
 

Personības briedums un sociālā gatavība

Nākamais būtiskais aspekts ir personības briedums. Par to liecina bērna mērķtiecīga vēlēšanās mācīties, izpratne par to, ko viņš jau prot, ko vēl neprot, kā arī pārliecība par to, ka lietas, kuras vēl neprot, var iemācīties. Sešu gadu vecumā bērni lielākoties vēl nav sasnieguši šādu personības brieduma pakāpi.

Skolas gaitu uzsākšanai ļoti būtiska ir arī bērna sociālajai gatavībai – bērna spējai saskaņot savas vēlmes ar to, kas notiek grupā kopumā un mobilizēties darbam kopā ar klasesbiedriem. Bērnam ir jāsaprot, ka pat gadījumos, kad viņš ir noguris vai nav noskaņots darbam, nedrīkst traucēt grupas biedriem, kuri mācās. Sociālā gatavība ietver arī spēju sadalīt uzmanību vairākām lietām un strādāt pedagoga vadībā.
 

Nevar vienkārši pateikt – turpmāk apgūsim prasmes agrāk

Šobrīd bērni pirmsskolas izglītības iestādēs mācās ļoti nopietni, pēc konkrēta mācību satura, kas ir piemērots vecumam, turklāt piemērotā dienas ritmā un vidē. Viņi apgūst, kā organizēt savu darba vietu, kā klausīties  pedagoga instrukcijās u.tml. Tās ir prasmes, kas vēlāk atvieglos arī grūtāka mācību satura apguvi, ja bērns varēs tās pilnībā attīstīt, un netiks sasteigts attīstības process. Ir objektīvas robežas, kādā vecumā bērns var apgūt konkrētas prasmes. Par to ir veikti neskaitāmi pētījumi.

Nevar vienkārši pateikt – turpmāk apgūsim prasmes agrāk, pārceļot mācību vielu un cerot, ka bērni pielāgosies.

Ja bērniem tiks mācītas prasmes, kas neatbilst viņu vecumam un attīstības līmenim, iespējamās negatīvās sekas var "pavadīt" bērnu visā skolas gaitu laikā.

Top komentāri

Edge
E
"Psiholoģe: Izgrūdīsim no skolas bērnus ar nenostiprinātām zināšanām." Tieši tas arī ir vajadzīgs jaunās sociālās grupas - prekariāta izveidošanai! Šis process jau pilnā sparā norisinās attīstītajās ES valstīs - par to jau spriež zinātnieki zinātniskās konferencēs. Lasiet, domājiet, apjēdziet notiekošā iemeslus - The Precariat: The New Dangerous Class by Guy Standing (Author).
viesis
v
Mjā, principā, jebkuram domājošam cilvēkam tas jau bija zināms......
Mirdza Tasuna
M
100% piekritu Daces Berzinas viedoklim, kurs ir zinatniski un praktiski pamatots, tacu, Latvijas alkatigie, zagligie debilie prezidneti, ministri, ieredni, dpeutati taja neieklausas, jo tas viniem nav izdevigi, jo vinu merkis ir ietaupit Latvijas valsts nodoklu maksataju naudu, lai sie izdzimteni prezidenti, ministri, deputati, ieredni varetu sev palielinat algas, premijas un iedalit visa veida preivlegijas ko ari sie idiotiskie izdzimteni dara visus 27. gaudu, bet par berniem, vieniem uz tiem ir uzsplaut ko ari sie kropli dara. Vai tas nav satriecosi, ka 27. gadu laika Izglitibas sistema nav sakartota atblstois Latvijas valsts valodas principam??? Kas nozime, ka Latvija visas skolas, macibu iestades, bernudarzos izglitibas iegusana, apmacibas ir janodrosina 100% Latvijas valsts valoda- latviesu valoda, jo Latvija valsts valoda ir latvieus valda.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Lai būtu labāka biznesa vide

Gan rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, gan mūsu valsts simtgade sabiedrībā pastiprina izvērtējošu noskaņojumu un raisa diskusijas par to, kas sasniegts un kas vēl jāpaveic.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē