Laika ziņas
Šodien
Migla

Rektoru padome: IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja padomē, likumprojekta zemo kvalitāti apliecinot fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām.

Rektoru padome uzsver, ka likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji gatavojas aktīvi iesaistīties šajā procesā.

Vienlaikus padomē skaidro, ka projektā ietvertais regulējums ir pretrunā ar IZM publiskajiem paziņojumiem par tā pozitīvo ietekmi. "Ar likumprojektu netiks sasniegti tā mērķi, jo iekšējās pārvaldības reformas vietā tiek piedāvāts risinājumu komplekss ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts augstskolām," uzsver padomē.

Rektoru padome atbalsta sabiedrības iesaisti augstskolu iekšējā pārvaldībā, tomēr tā nevarot piekrist, ka augstskolas tiek pakļautas ministrijas ierēdņu un politiķu "tiešajai pārvaldei".

Ministrijas piedāvātās izmaiņas, pretēji IZM publiski paustajam, nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai, uzskata padomē. "Grozījumi būtiski palielinās ministrijas un arī politiķu ietekmi valsts augstskolās - ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās augstskolas satversmi, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecels un atcels padomes locekļus, kā arī varēs izslēgt no reģistra augstskolas, kuras neizpildīs dažādus skaitliskos kritērijus," apgalvo Rektoru padomē.

Tāpat, konceptuāli atbalstot jaunas augstskolu tipoloģijas ieviešanu, Rektoru padome vērš uzmanību, ka ar skaitliskiem kritērijiem nevar viennozīmīgi izmērīt augstskolas darba kvalitāti. Tās ieskatā, nav pieļaujama augstskolu slēgšana tikai tādēļ, ka tās krīzes situācijā nespēs izpildīt kādus no IZM noteiktajiem kritērijiem.

Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei - "izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei".

Rektoru padome arī nepiekrīt IZM vēlmei likvidēt akadēmisko demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti augstskolu pārvaldībā, "faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas kontrolētām padomēm".

Rektoru padome arī vērš uzmanību tam, ka likumprojektā nenosakot padomes locekļu atlases kritērijus, pastāv iespēja atlasīt tādas augstskolu padomes, kas nepārstāvēs sabiedrību, nebūs apveltītas ar augstskolu attīstībai nepieciešamo kompetenci, bet atbildīs politiskajām interesēm un būs viegli kontrolējamas - lemjot par augstskolu īpašumiem, finansējumu studiju programmām, pētījumiem un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem.

Tiek norādīts, ka padomju ieviešanas izmaksas IZM nav aprēķinājusi, un to uzturēšanai nāksies izmantot augstākajai izglītībai un zinātnei paredzēto, jau tā nepietiekamo finansējumu.

Tāpat uzsvērts, ka plašās padomes pilnvaras nonāk pretrunā ar IZM plāniem ierobežot valsts amatpersonu deklarāciju atklātību, tādēļ Rektoru padome pievienojas Finanšu ministrijas, KNAB, Sabiedrības par atklātību - Delna un citu organizāciju paustajiem iebildumiem pret padomju locekļiem paredzētajiem atvieglojumiem.

Noslēgumā Rektoru padome uzsver, ka likumprojekts ir tapis steigā, nedemokrātiskā procedūrā, ignorējot nozari, kā arī neņemot vērā iepriekšējās reformu iestrādes, piemēram, Pasaules bankas Pētījuma par augstākās izglītības pārvaldību ieteikumus, ko IZM pasūtījusi, iztērējot vairāk kā 200 000 eiro.

Padomes ieskatā, iekšējās pārvaldības modeļa reformu jāsāk ar pilotprojektiem, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā jauns augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas likums.

Rektoru padome aicina Saeimu izstrādāt modernus augstskolu iekšējās pārvaldības risinājumus, iesaistot ekspertus, izmantojot esošās iestrādes, citu valstu piemērus, kā arī augstskolu pārstāvju priekšlikumus.

Jau ziņots, ka šodien plkst.12 notiks Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā plānots pirmajā lasījumā skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), plānots, ka pirmajā lasījumā likumu skatīs šodien un rīt - 3.jūnijā. Tāpat politiķis plāno noturēt ilgākas komisijas sēdes nekā ierasts un cer, ka abās dienās izdosies uzklausīt visas puses, lai virzītu likumprojektu tālāk skatīšanai Saeimā.

Tāpat komisijas vadītājs norādīja, ka cer panākt vienošanos par pietiekamu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un likumprojektu otrajam lasījumam komisija varētu skatīt pirmajā jūlija nedēļā. Atkarībā no priekšlikumu apjoma komisija izvērtēs, cik laika prasīs, lai izskatītu likumprojektu trešajā lasījumā, piebilda Ašeradens.

"Īpaši kavēties neplānojam. Uzklausīsim puses un komisijā meklēsim labāko risinājumu," uzsvēra Saeimas deputāts.

Ašeradens pauda viedokli, ka neskaidrību ap grozījumiem Augstskolu likumā rada likumprojektam pievienotā anotācija, kurā minēti mērķi, kas pēc būtības esot traktējami kā instrumenti, ar kuriem sasniegt noteiktus mērķus, taču vēlamais mērķis, ko sasniegt, anotācijā nav pateikts. Par tiem komisijas sēdēs Ašeradens cer panākt vienošanos.

Vienlaikus deputāts minēja, ka visas jautājumā iesaistītās puses saprot, ka izglītības sistēmā nepieciešami uzlabojumi, un viņš tajā saskata divas fundamentālas problēmas, proti, Latvijā augstākās izglītības sistēma būtiski atpaliek akadēmiskajā kvalitātē, par ko liecinot tas, ka starptautiskos reitingos Latvijas augstskolas atrodas zemāk nekā Lietuvas vai Igaunijas augstskolas, kā arī uzlabojumi, viņaprāt, nepieciešami Latvijas augstskolu darbības atbilstībā nākotnes darba tirgus vajadzībām.

Politiķis skaidroja, ka vienā daļā profesiju redzama pārprodukcija, taču otrā daļā - milzīgs profesionāļu deficīts. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vairums cilvēku tiek sagatavoti profesijās, kurās pēc tam viņi nestrādā, kā arī risināms jautājums esot "milzīgais" studējošo atbirums augstskolās.

Top komentāri

.
.
nezinu gan, vai šo var saukt par brāķi, drīzāk jau par apzinātu noziegumu. Par "politiķi", visu pārzinošo Ašerādenu pat izteikties negribas....
Visu varu padomēm
V
politmafija pat augstskolās saskata kaut ko izzogamu un grib tur sabāzt savējos, lai pat no akmens pēdējā sula nepaliktu neizspiesta, aber akurāt kā nagu maucēji... citās Eiropas valstīs šādas padomes ir noiets etaps, bet pārgudrajai LV jau nav vajadzības mācīties no citu kļūdām, pietiek tās nokopēt, jo glupāk, jo labāk... Alkatība un intelekts Latvijā nav savienojami.
Tālis
T
Tas nav nožēlojami, bet kaitnieciski! Slimus cilvēkus nedrīkst likt amatos!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Trešā ceļa variants(17)

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un vēl virknē valsts lielāko pilsētu turpinās protesti, kas sākās pat vēl pirms tam, pirms prezidents Aleksandrs Lukašenko bija oficiāli pasludināts par 9. augustā...

Latvijas ekonomiskās atgūšanās signāli(1)

Neraugoties uz to, ka Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par pasaules ekonomisko sniegumu jūnijā bija krietni sliktākas nekā aprīlī, atsevišķas pašmāju norises vedina domāt, ka vismaz mūsu tautsaim...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē