Satiksmes ministrijā (SM) atzīmē, ka SM sarunās ar FM piedāvāja risinājumus, kas nesamazina finansējumu valstij būtisku funkciju nepārtrauktības un iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai, kas ietver reģionālo sabiedrisko transportu, autoceļus un dzelzceļa infrastruktūru, bet tas no FM puses netika atbalstīts. Vienīgais FM risinājums bijis atlikt autoceļu būvniecības projektu īstenošanu, kas arī būtiski ietekmēs mobilitāti ilgtermiņā.
"Autoceļi ir mūsu ekonomikas asinsrite. Neviens neapšauba, ka ir jāmeklē ietaupījumi valsts budžetā un jāmazina birokrātija, taču gan sabiedrība, gan uzņēmēji apstiprinās, ka atņemt naudu ceļiem nav tālredzīgs lēmums un tas bremzēs mobilitāti un ekonomikas attīstību - īpaši reģionos," pauž Švinka.
Ministrs skaidro, ka Latvijā finansējums autoceļiem ilgstoši ir vairākas reizes mazāks nekā, piemēram, Lietuvā. Kopš vēsturiskā lēmuma likvidēt autoceļu fondu, akcīzes nodokļa ieņēmumi gadiem ilgi ir pārvirzīti, lai lāpītu caurumus budžetā, nevis novirzīti ceļiem. "Ar katru nākamo gadu, kad tiek atliktas būtiskas ceļu pārbūves, ilgtermiņā tiek pārmaksāts par to uzturēšanu," norāda ministrs.
Švinka uzsver, ka nepiekrīt FM priekšlikumam par 16,6 miljoniem eiro samazināt finansējumu valsts un pašvaldību autoceļiem un šādu risinājumu tālāk nevirzīs. "Ir kļuvis skaidrs, ka arī koalīcijā šādam priekšlikumam nav atbalsta," norāda Švinka.
Satiksmes ministrs vēlreiz aicinās FM ieklausīties SM, iedzīvotāju, pašvaldību vadītāju un uzņēmēju argumentos, lai nonāktu pie sabalansēta un uz attīstību vērsta risinājuma.
SM, pēc ministrijā vēstītā, piedāvā alternatīvas, mazinot izdevumus ne tikai centrālajā aparātā, bet arī valsts kapitālsabiedrībās, tostarp valsts kapitālsabiedrībām uzņemoties valsts investīciju plānus, pārskatot valsts deleģēto pakalpojumu apmērus, veicot institūciju konsolidāciju nozarē un virzot uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" kotēšanu biržā.