Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +16 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 25. maijs
Junora, Anšlavs

Valainis: Darba nespējas lapu jautājumā ir iespēja panākt kompromisu starp iesaistītajām pusēm

Darba nespējas lapu jautājumā pastāv iespēja panākt kompromisu starp darba devējiem, ņēmējiem un valsti, aģentūrai LETA norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Darba devēju organizāciju rosinātais jautājums par izmaiņām līdzšinējā darba nespējas lapu apmaksas kārtībā skatīts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas apakšpadomē. Pret izmaiņām darba nespējas lapu kārtībā iepriekš kategoriski iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Sanāksmes gaitā tika panākta vienošanās, ka sarunas šajā formātā jāturpina, meklējot visām pusēm pieņemamu risinājumu.

Valainis pēc sēdes atzina, ka jautājuma risināšanā ir sperts liels solis uz priekšu, jo visas iesaistītās puses ir atzinušas, ka problēma pastāv.

Pēc ekonomikas ministra domām, svarīgs elements turpmākajās diskusijās ir arī izpratnes panākšana par to, kāda ir reālā situācija darba nespējas lapu izņemšanā, cik pamatoti tās tiek izsniegtas, un vai esošie kontroles mehānismi ir pietiekami. Tādēļ turpmākajās sarunās svarīga būs arī Veselības ministrijas iesaiste.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka rosināja Ekonomikas ministriju (EM) sasaukt sēdi, jo līdz šim ilgstošās diskusijas par darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējumu nav nesušas rezultātus, un konkurētspējas rādītājos Latvija turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

"Valstij ir jāuzņemas lielāka atbildība par veselības aprūpes sistēmas pilnveidi, un darbnespējas lapu regulējumam būtu jākalpo kā motivācijai ieilgušu veselības aprūpes problēmu risināšanā," pauž LDDK pārstāvji.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju, un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki nekā Lietuvā.

Pēdējo desmit gadu laikā LDDK ir vairākkārt rosinājusi veikt grozījumus regulējumā, samazinot darba devēja apmaksāto darbnespējas dienu skaitu atbilstoši situācijai Baltijas valstu vidū. Kopā ar EM un sociālajiem partneriem ir identificētas būtiskas nianses esošajā regulējumā, ko tuvākajā laikā cer mainīt, pauž Bite.

Analizējot darbnespējas lapu (DNL) apmaksas regulējumu Baltijas valstīs, ir secināts, ka Lietuvā un Igaunijā valsts ir uzņēmusies lielāku lomu DNL apmaksā. Tas veicina kaimiņvalstu aktīvu rīcību veselības sistēmas uzlabošanā, taču Latvijā valsts apmaksātais DNL apjoms ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

LDDK pārstāvji norāda, ka Lietuvā DNL apmaksa pirmās divas dienas ir uz darba devēja pleciem 62,06% apmērā, nākamās dienas ir valsts atbildība 62,06% apmērā. Likumdevējs ir veidojis sistēmu, kur valsts uzņemas lielāku atbildību par DNL apmaksu, līdz ar to valstij ir motivācija uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai samazinātu DNL skaitu, tajā pašā laikā iestrādājot mehānismu slimības lapu regulējumā, lai mazinātu vēlmi slimības gadījumā uzreiz ņemt slimības lapu uz maksimālo termiņu.

Igaunija ir izvēlējusies citu ceļu, proti, pirmās trīs dienas ir uz darba ņēmēja pleciem, tam seko piecas dienas uz darba devēja pleciem un no sestās dienas atbildību uzņemas valsts. Procentuālā apmaksa nemainās un saglabājas 70% procenti.

Latvijas DNL regulējums paredz vienu neapmaksātu dienu, astoņas dienas uz darba devēja pleciem un tālāk pārliekot DNL apmaksu valsts atbildībā, procentuālo atvietojumu palielinot līdz 80% no slimošanas ceturtās dienas.

Kopā pirmajās desmit slimošanas dienās izsniegto DNL skaits Latvijā pagājušajā gadā bija 581 146. No tām 312 458 "A" DNL tika noformētas uz deviņām dienām, desmitajā dienā šim skaitam nokrītot uz 1505, norāda LDDK. Veicot aprēķinus, aptuvenie izdevumi uz "A" DNL apmaksu darba devējam Latvijā 2023.gadā bija 284 miljoni eiro.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka darbnespējas lapu regulējumam būtu jābūt virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildības.

LDDK uzsver, ka darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējuma izmaiņas būtu solis pretī darbaspēka izmaksu sabalansēšanai Baltijas valstu vidū. Rosinātās izmaiņas veidos sistēmu, kurā valsts uzņemsies lielāku atbildību par darbnespējas apmaksu, būs motivēta veikt uzlabojumus veselības aprūpē, un darba devējiem būs iespēja novirzīt līdzekļus darba vides uzlabošanā, tostarp darbinieku labklājību veicinošos nosacījumos.

pievienots LDDK komentārs no 5.rindkopas

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē