Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +18 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 8. augusts
Vladislava, Vladislavs, Mudīte

Valsts prezidents: Madrides samitā pieņemtie lēmumi integrē NATO plānos un politikā Latvijas drošības vajadzības

Madrides samitā pieņemtie lēmumi integrē NATO plānos un politikā Latvijas drošības vajadzības, akcentē Valsts prezidents Egils Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, trešdien NATO samitā Madridē apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kas paredz visaptverošu un koordinētu pieeju NATO Austrumu flanga un īpaši Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai.

"Latvija ir gandarīta par NATO Madrides samitu, tajā pieņemtie lēmumi integrē NATO plānos un politikā mūsu drošības vajadzības un paredz iespēju līdz brigādes līmenim stiprināt NATO klātbūtni reģionā," norāda Levits.

Valsts prezidents uzsver, ka šis ir vēsturisks samits Latvijas, Baltijas un visa NATO Austrumu flanga drošībai - tiek mainīti NATO atturēšanas un aizsardzības politikas pamati. Pēc Levita paustā, gatavojoties samitam, Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm paveikusi lielu darbu sabiedroto izpratnes veicināšanai par drošības vajadzībām.

"Sabiedrotie mūs ir sadzirdējuši, un to atbalsts ir patiess. Mēs augstu novērtējam šo solidaritāti," atzīst Valsts prezidents.

Samita laikā NATO līderi pauduši vienprātību, ka Krievijas rīcība un paustie nolūki to padara par visbūtiskāko tiešo draudu aliansei, un Baltijas valstis ir šī apdraudējuma frontē. Prezidenta ieskatā, lēmumu ziņā Madrides samits ir tikpat nozīmīgs kā 2016.gada NATO samits Varšavā, kad tika lemts par NATO paplašinātās klātbūtnes Baltijā un Polijā izveidi.

Levits arī uzsver, ka ASV apņemšanās nostiprināt reģionālo klātbūtni Austrumu flangā, Polijā un Baltijas valstīs ir nopietns apliecinājums Vašingtonas līguma 5. anta garantijām.

Vienlaikus Valsts prezidents norāda, ka samita lēmumi prasīs Latvijai veikt papildu ieguldījumus, turpinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību un līdz 2025.gadam pakāpeniski sasniedzot aizsardzības budžetu 2,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta.

Samitā NATO valstu un valdību vadītājus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Valsts prezidents norāda, ka NATO turpinās sniegt un palielinās atbalstu Ukrainai jomās, kas ir NATO kopīgajā kompetencē. Tāpat tika pārrunāta Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO.

"Esam gandarīti, ka abu valstu pievienošanās process var virzīties uz priekšu. Tas ne tikai būtiski stiprinās drošību Baltijas jūras un Ziemeļu flangā, bet arī dos pienesumu visas Eiropas un NATO drošības stiprināšanā," uzsver Levits.

Jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija ir otrs politiski nozīmīgākais dokuments pēc Vašingtonas līguma - vadmotīvs NATO politikai tuvākajā desmitgadē. Darbs pie koncepcijas tika uzsākts NATO ārlietu ministru sanāksmē 2021.gada nogalē Rīgā.

Koncepcija pārapstiprina kolektīvo aizsardzību kā NATO pamatuzdevumu un dod vadlīnijas, kā NATO pielāgoties drošības situācijas izmaiņām. Krievija ir atzīta kā galvenais drauds Eiroatlantiskajai drošībai. Tāpat joprojām drauds ir arī terorisms.

Sabiedrotie arī konceptuāli vienojušies palielināt NATO militāro budžetu, civilo budžetu un drošības investīciju programmu. Madridē parakstīts dokuments par NATO Inovāciju fonda izveidi, kam pievienojas arī Latvija. Tas ļaus NATO turpināt būt tehnoloģiski modernāko spēku aliansei.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē