Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".
Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.
Viņš akcentēja, ka valsts pārvaldē attiecībā uz ierēdņu, amatpersonu atalgojumu nevar būt nekādi izņēmumi, savukārt, ja runā par kapitālsabiedrībām, tad katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Valsts prezidenta ieskatā, "Rail Baltica" ieviesējiem, pēc visa redzētā, nepienākas papildu atalgojums un ir jādomā par pilnīgi citām darbībām. Rinkēvičs norādīja, ka katrs šāds lēmums par atalgojuma palielināšanu, ja tas tiek pieņemts kā izņēmums, uz ko valdībai ir tiesības, ir rūpīgi jāizanalizē un skaidri jāpamato.
"Es pilnīgi noteikti nepiekristu, ka atalgojums tiek palielināts tiem, kas faktiski vienā vai otrā veidā ir monopolisti, no kuriem mēs neredzam nekādus rezultātus, piemēram, visi mūsu dižie "baltiki". Ja tiešām ir situācija, kur atalgojuma palielināšanai ir skaidrs pamatojums, tostarp speciālistu saglabāšanai, un to var pamatot vienkāršos teikumos, valdība tādu lēmumu pieņems," sacīja Valsts prezidents.
Viņš atzīmēja - ja tagad sāksies "atalgojuma palielināšanas epidēmija", tas dos absolūti nepareizu signālu. Rinkēvičs norādīja, ka nevar vienlaicīgi runāt par taupīšanu un griešanu un par atalgojuma celšanu un palielināšanu.