Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 9. aprīlis
Valērija, Žubīte, Alla

VARAM: Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas īstenoto pašvaldību reformu

Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu 2020.gada ziņojumu par Latviju, kurā uzsvērta administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamība, kā arī analizēta pašreizējā situācija un prognozes, ja reforma netiktu īstenota, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

14.februārī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prezentēja Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa ziņojumu, kurā tika aicināts Saeimu atlikt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jo VARAM neesot veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan organizējusi "vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) gan jau tobrīd pauda nostāju,

ka kongress ir pašvaldību "lobijorganizācija", ka ministrijai veltītie pārmetumi ir nepamatoti, un, ka mēneša beigās gaidāms EK ziņojums par reformu.

Pūce norāda, ka EK ziņojums "vēlreiz apliecina administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību" un ziņojumā teiktais apstiprina arī ministrijas pētījumos minētās prognozes un reformas nepieciešamībai izteiktos argumentus.

"Administratīvi teritoriālā reforma mazinās nevienlīdzību starp pašvaldībām, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, iespēju saņemt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus sekmīgākai pašvaldību attīstībai. Saņemtais ziņojums ir vērtīgs dokuments arī Saeimas deputātiem, jo skatot likumprojektu un virzot to uz otro balsojumu Saeimā, viņiem skaidri jāapzinās sava atbildība pārdomātu lēmumu pieņemšanā visu Latvijas iedzīvotāju interesēs," pauž Pūce.

EK ziņojumā esot uzsvērts, ka Latvijas valdības ierosinātā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Tāpat ziņojumā minēts, ka pašvaldību reforma uzlabos investīciju vidi, panākot ietaupījumus un efektīvāku resursu sadali, kā arī atzīts, ka reformas mērķis ir dot iespēju pašvaldībām sniegt labākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Pēc VARAM teiktā, ziņojumā norādīts, ka pašvaldību apvienošana lielākās teritorijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu varētu veicināt reģionālo attīstību, stimulēt racionālu budžeta līdzekļu izmantošanu un samazināt vietējās pārvaldes administratīvās izmaksas, kā arī mazināt reģionālās atšķirības izglītības un sociālo pakalpojumu kvalitātē, radīt vairāk darbavietu un tādējādi samazināt emigrāciju.

Ziņojumā arī minēts, ka pastāvošā pašvaldību sistēma ar iedzīvotāju skaita ziņā neviendabīgu iedalījumu ar laiku tikai vēl vairāk pastiprinātu teritoriālās atšķirības un negatīvās sociālekonomiskās tendences.

Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir 8460, bet gandrīz 60% pašvaldību ir mazāk nekā 8000 iedzīvotāju. Paredzams, ka bez reformas vidējais iedzīvotāju skaits vienā pašvaldībā līdz 2040.gadam samazināsies līdz 7200.

EK ziņojumā secināts, ka mazajās pašvaldībās iedzīvotājiem nav pieejamas pietiekamas nodarbinātības iespējas un tajās ir ierobežotas iespējas saņemt publiskos pakalpojumus. Tāpat mazās pašvaldības tērējot lielākus līdzekļus pašvaldības administrācijas izdevumiem, rēķinot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Turklāt nelielo pašvaldību nodokļu ienākumi uz vienu cilvēku ir par 10 līdz 20% zemāki nekā lielākās pašvaldībās. Komisija arī vērš uzmanību, ka nelielajās pašvaldībās ir grūtības piesaistīt un noturēt augsti kvalificētu darba spēku.  

Ņemot vērā pašreizējās negatīvās demogrāfiskās tendences, sociālie izdevumi prasīs aizvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, minēts komisijas ziņojumā, uzsverot, ka darba meklējumos iedzīvotāji arvien vairāk pārcelsies tuvāk attīstības centriem un reģioniem.

Kā būtiska problēma ziņojumā minēta mazāko pašvaldību atkarība no dotācijām un transfertiem. EK uzskata, ka tas neveicina godīgu un produktīvu konkurenci un kā piemērs tiek minēta izglītības joma, kur konkurence notiek nevis par izglītības kvalitāti, bet gan par skolēnu skaitu.

Tāpat ziņojumā teikts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu nepieciešamas reformas arī citās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, nepieciešami ieguldījumi ceļu tīkla sakārtošanai jaunveidojamajās teritorijās.

Kā ziņots, ka pērnā gada 4.decembrī pēc LPS uzaicinājuma ārpuskārtas faktu noskaidrošanas vizītē Latvijā viesojās Monitoringa komitejas pārstāvji. LPS ieskatā valdība un VARAM reformas īstenošanas procesā pieļāvusi būtiskus Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) februāra vidū žurnālistiem norādīja, ka ekspertu ieskatā, vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma 2018.gadā ir pasliktinājusies un, ka ir konstatēts savlaicīgi un atbilstoši veiktu pienācīgu konsultāciju trūkums ar iesaistītajām vietējām pašvaldībām, nacionālo asociāciju un to pašvaldību iedzīvotājiem, kurus skar reformas plānošana un īstenošana.

Tāpat Kaminskis informēja, ka komisijas pārstāvju ieskatā, Latvijas varas iestāžu plānotā reforma netiek veikta saskaņā ar Hartas 4.6. un 5.pantā noteiktajiem kritērijiem, jo ne attiecīgās pašvaldības, ne nacionālā asociācija - LPS - nepiedalījās reformas izstrādē un plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti.

Monitoringa komisija arī uzskatot, ka par reformu atbildīgā VARAM nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan drīzāk organizēta "vienvirziena komunikācijas kampaņa, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".

Top komentāri

eirozona
e
Nu jā, EK labprāt redzētu visu Eiropu sadalītu eirozonās.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Covid-19 maina apziņu par cilvēces ievainojamību(38)

Par drošības riskiem un dezinformācijas ļaunatūru Covid-19 izraisītās krīzes laikā intervijā Jolantai Plaukai stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Ne tikai dalīt parādu naudu, bet arī taupīt(4)

Cīņas pret vīrusa izplatīšanos kontekstā ar pulcēšanās liegumiem, savstarpējas distances ievērošanu, pašizolāciju, attālināto darbu un mācībām, ekonomiskās aktivitātes kritumu, bezdarbnieku un pabal...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē