Viņas palīdze Elīna Bīviņa aģentūru LETA informēja, ka EP šodien pulcēsies ārkārtas sēdē, lai pieminētu četrus Krievijas sāktā kara gadus un uzsvērtu Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai. Attālināti no Kijivas EP uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kalniete uzskata, ka eiropieši ir daudz darījuši, lai atbalstītu Ukrainu, un kopš ASV ir pārtraukusi militāro palīdzību, ES finansē Ukrainas pašaizsardzību. Vienlaikus, viņasprāt, Eiropas palīdzība joprojām nav proporcionāla tam, cik daudz Ukraina palīdz Eiropai.
Viņa pauž, ka Eiropas pienākums un arī stratēģiskās intereses ir stiprināt Ukrainas pašaizsardzību.
"Ukraina ir jāapbruņo, tai jāsniedz nepieciešamie ieroči, pretgaisa aizsardzības raķetes un munīcija. Mums ir jānodrošina Ukrainai spējas veikt triecienus dziļi Krievijā," saka deputāte.
Kalniete arī atkārtoti akcentē nepieciešamību straujāk virzīties uz priekšu ar Ukrainas uzņemšanu ES.
"Ukraina kļūs par ES dalībvalsti. Pat ja viena valsts pašlaik bloķē sarunu sākšanu. Mums jābūt radošiem un politiski drosmīgiem," pārliecināta politiķe.
Viņa uzsver, ka Ukraina ir tik svarīga Eiropas drošībai, ka tā ir paātrināti jāuzņem ES.
"Mums ir jāpiemēro apgriezts paplašināšanās process, kad atkarībā no sarunu sadaļu slēgšanas pakāpeniski palielinās valsts tiesības un pienākumi līdz tā kļūst par pilntiesīgu dalībvalsti," uzskata Kalniete.
Viņa ir viena no deputātēm EP neformālajā Ukrainas draugu grupā, kas, atzīmējot Krievijas agresijas kara ceturto gadadienu, izplatījusi kopīgu paziņojumu, izceļot Ukrainas tautas varonību un iestājoties par Ukrainas nākotni Eiropā.
Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un tas ir prasījis desmitiem tūkstošo Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru upurus.