Rite šodien Romā tikās ar ārlietu ministriem un diplomātiem no Itālijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Eiropas Savienības (ES).
ASV ir mudinājušas sabiedrotos aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un 24. un 25.jūnijā Hāgā paredzētajā NATO samitā valstis mēģinās vienoties par šādu saistību sadalīšanu divās daļās. Ierosinājums paredz, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumus vajadzēs palielināt līdz 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% no IKP atvēlēt ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, dubultas pielietojamības infrastruktūras attīstībai.
"Mēs apspriežam lēmumus, ko pieņemsim Hāgā. Es tiešām esmu diezgan pārliecināts, (..) ka mēs, visas 32 dalībvalstis, nonāksim pie kopējas nostājas," žurnālistiem, dodoties uz sarunām Romā, atklāja Rite.
Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Vācijas ārlietu ministri, kā arī ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas vēl lielāka loma rūpēs par pašu drošību.
"NATO samits Hāgā demonstrēs mūsu vienotību, kuras pamatā ir noturīga transatlantiskā saikne, stingra apņemšanās aizsargāt vienam otru un taisnīga sloga sadale," teikts kopīgajā paziņojumā. Tajā arī apliecināts atbalsts Ukrainai, kuru Romā pārstāvēja ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, un atzinīgi vērtēti ASV prezidenta Donalda Trampa miera centieni.
Paziņojumā Krievija aicināta atteikties no nepieņemamām prasībām un priekšnoteikumiem, lai pierādītu, ka tā patiesi ir ieinteresēta miera panākšanā. Paziņojumā arī nosodīti nesenie Krievijas uzbrukumi Ukrainas pilsētām un civiliedzīvotājiem, uzsverot, ka tas ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums.
Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni atzinīgi vērtēja Rites plānu aizsardzības izdevumu palielināšanai. Viņš atzina, ka Itālijai jāpalielina aizsardzības izdevumi, bet norādīja, ka tai nepieciešams vairāk laika - aptuveni desmit gadi. Itālija pašlaik tērē aizsardzībai 1,5% no IKP.
No 15.jūnija līdz 17.jūnijam Kanādā notiks G7 samits, kurā sabiedrotie, visticamāk, centīsies pamudināt ASV prezidentu Donaldu Trampu ieņemt agresīvāku nostāju pret Krieviju.
"Eiroatlantiskā drošība ir atkarīga no tā, kā mēs tiksim galā ar Krievijas draudiem. Eiropas un ASV intereses šajā ziņā joprojām ir savstarpēji papildinošas," norādīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. "Krievijas apturēšana joprojām ir ASV ilgtermiņa interesēs. Krievijas sakāve Ukrainā būtu ASV un jo īpaši prezidenta Trampa uzvara."