Mūsu visu gars © DIENA
Kad jūs pēdējo reizi esat bijuši Latgalē? Kādu iespaidu tā uz jums atstāja? Varbūt tur dzīvojat diendienā? Vai par Latgali tik bieži dzirdamie stereotipi, jūsuprāt, atbilst patiesībai?
Nevar par to nerunāt © DIENA
Hokejs. Visu pamazām pārņem hokeja čempionāts – pozitīva līdzi jušanas deva un iespēja pat tiem, kas ikdienā sportam līdzi neseko. Gribētos tikai to vien pieteikt un par to arī runāt. Diemžēl nekādi...
Par ordeņiem un kolēģiem, un degošām vībotnēm © DIENA
Cik cilvēku, kuri patiesi ir pelnījuši ordeni, jūs
pazīstat? Par ko vispār vajadzētu piešķirt
valsts augstāko apbalvojumu, kādi cilvēki ir
tā cienīgi?
Labrīt! © DIENA
Kā nevēlēšanās nodarboties ar reālām problēmām noved pie reālām problēmām, – arī par to SestDiena šajā numurā runā ar Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski, izdibinot, cik ilgi varētu turpināties karš Ukrainā un cik liela ziņās par kara gaitu ir propagandas daļa, tātad par kurām ziņām nevajadzētu sapriecāties vairāk, nekā tās ir pelnījušas, jo kopējā bilde var būt daudz pieticīgāka nekā tās sajūtas, ko sniedz ziņa, ka notriekts kārtējais Krievijas helikopters vai drons. Kad karš beigsies, to pagaidām nav ņēmies pateikt neviens, Kārlis Bukovskis ātras beigas neparedz.
Burbuļu Latvija © DIENA
Kādā burbulī jūs dzīvojat? Cik tas ir
noslēgts? Un cik daudz jūs zināt par citiem tādiem pašiem un
tomēr pavisam savādākiem, kas iekapsulējušies blakus?
Par putniem un par baznīcām © DIENA
Kas Lieldienas ir jums? Kristīgās tradīcijas,
putnu modināšanas un pagānisko rituālu vai gluži vienkārši
pavasara atnākšanas svētki? Parkos un ielu malās izliktie lielizmēra zaķi un olas jūs iepriecina vai, taisni otrādi, – nedaudz
tracina savā paredzamībā?
Tur kaut kam ir jābūt © DIENA
No cik gadiem pieklātos cilvēkiem doties "pelnītā atpūtā"? Vai pensijas vecums būtu jānosaka visām profesijām un visās valstīs (vismaz Eiropas robežās) vienāds? Un visbeidzot, ja pensiju sistēma netiek reformēta, cik ilgi ar valsts atbalstu pēc nostrādāta darba mūža mēs, eiropieši, savā novecojošajā sabiedrībā vispār vēl varēsim rēķināties?
Pamatu spēks © DIENA
Nesenā plaisa kādas Valdemārielas dzīvojamās mājas sienā ietekmēja daudzu ģimeņu ikdienu, un ne tikai to, kurām pavisam tiešā veidā nācās vismaz uz laiku izvākties no sava mājokļa. Šis notikums ne vienam vien lika aizdomāties arī par savas dzīvesvietas drošību, kā un vai vispār tā tiek regulāri pārbaudīta, kādas iespējas ir mājas uzlabojumiem un, ja tādi vajadzīgi, vai tos iespējams atļauties. Protams, tas kārtējo reizi izgaismoja arī vairākas nepilnības atbildīgo iestāžu darbā un atkal atgādināja par padomju laikos celto daudzdzīvokļu māju problēmām.
Politiskais, personiskais pavasaris © DIENA
Vai viss apkārt ir politisks un notiek tikai politikas vārdā? Cik daudz nosaka un ietekmē viens no daudziem
tūkstošiem protestētāju? Cik daudziem dzīvi maina viena
praktisko padomu grāmata? Cik daudz mums apkārt ir nejaušību, un kas no tā visa patiesībā organizēts un ar lielo politiku
saistīts?
Atgriežoties pie pamatiem © DIENA
Līdz Vispārējiem XXVII Latvijas dziesmu un XVII deju svētkiem palikušas vairs tikai drusku vairāk nekā simts dienas. Jau sākusies dalībnieku reģistrācija, noritējušas pirmās deju skates, marta beigās tās sāksies arī koriem. Vai un ko attālinātais kovidlaiks būs mainījis dziedāt un dejot gribētāju prātos un sirdīs? Vai dalībnieku būs vairāk vai mazāk? Un galu galā – kādas sajūtas šī gada svētki raisīs? Vai tie dos to vajadzīgo iedvesmas, pacilātības un saliedētības sajūtu par visas tautas spēku, kas, šķiet, šobrīd tik ļoti vajadzīgs ikvienam?
Naida vietā audzēt pašapziņas muskuļus © DIENA
Domāju, visiem skaidrs: karš Ukrainā no mūsu ikdienas sarunām un domām nepazūd daudzu iemeslu dēļ, bet viens no tiem noteikti esam arī mēs paši. Un ne tikai tāpēc, ka, sekojot līdzi notiekošajām šausmām kaimiņos, arī paši nejūtamies fiziski droši. Skaidrs, ka notikumi Ukrainā pēkšņi izgaismojuši un likuši no jauna runāt un domāt arī par mūsu sen neizpildītajiem mājasdarbiem un pārāk ilgi malā noliktām un nerisinātām problēmām.
Nenogurt © DIENA
Tieši gads. Tieši gads pagājis kopš brīža, kad Krievijas sāktais karš mainīja ne tikai Ukrainas, bet arī
citu valstu ikdienu, politisko dienaskārtību un cilvēku noskaņojumu. Radīja bailes. Izraisīja traģēdijas. Izšķīra cilvēkus. Sagrāva ilgi loloto un cerēto.
Par svārstībām. Un sievietēm © DIENA
Zemestrīces un sieviešu loma mūsdienu sabiedrībā. Divi temati, kas vispār nemaz nav saistīti un tomēr kaut kā iederīgi viens otram blakus sagulst kopā.
Pēdējā tukšā reisa problēma © DIENA
Kad jūs pēdējo reizi bijāt teātrī? Man nupat nedēļas laikā iznāca pabūt vairākos jeb, precīzāk, – noskatīties četras izrādes pēc kārtas teju ik vakaru.
Kāpēc policijas ziņojumos nav zilumu © DIENA
Valoda ir nebeidzams prieka avots. Sakiet, ko gribat, bet daudzās vārdu spēles, lietojuma nianses, konteksts, neveiklības, sacītā izteiksme un zemteksti – nu, tīrākā izklaide un sajūsmas mirkļi!
Izstūrēt sānslīdi © DIENA
Attīstīt ātrumu līdz 200 kilometriem stundā, noraut rokas bremzi un joprojām kontrolēt, ko dari... Tas, protams, skan bīstami, bet – arī aizraujoši. Turklāt ne mazāk iedvesmojošs ir viss drifta braucēja Kristapa Bluša stāsts, kā no entuziastiskas aizraušanās un auto ķīlēšanas mazā garāžā viņš nonācis līdz pirmajām vietām pasaulē šajā sporta veidā un arī biznesam, ko pazīst un novērtē tālu aiz Latvijas robežām.
Raksim ezeru vai būvēsim dambi? © DIENA
Vairākas dienas neatslābstoši sekojot līdzi notikumiem
Jēkabpilī, kur vārda tiešā nozīmē daba demonstrēja
savu absolūto pārākumu, šķiet, visiem ir skaidrs, ka
par klimata problēmām nudien jādomā un jau laikus
jāgatavojas arī lielākām iespējamām kataklizmām.
Vārdi, darbi un to nozīme © DIENA
Vārdu dziļākas nozīmes un valodas kontekstā
domājot, reizēm šķiet, ka vārds "labdarība"
būtu jāaizstāj ar ko citu.
Valsts mēroga potenciāls © DIENA
Pēc pirmās nedēļas jaunajā gadā, iespējams, kādam jau vēlme pēc veselīgāka dzīvesveida apsīkusi, apņemšanās būt jaukākam cilvēkam izplēnējusi un vispār viss atkal grūti un vecajās sliedēs. Tomēr gribas to jauno lappusi sākt ar ko iedvesmojošu.
Ārdošs gads © DIENA
Jūtu sev uz rokas mazu gabaliņu Azovstaļ
metāla, ko draugs no Kijivas atvedis kā dāvanu, skatos uz šī
gada Ziemassvētku egles galā esošo saulespuķi un ukraiņu
kareivi ekrānā, kas dejo, lai sasildītos, un domāju par 2022.
gadu.