Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss
Rīgā +23 °C
Pērkona negaiss
Otrdiena, 18. jūnijs
Madis, Alberts

Tur kaut kam ir jābūt © DIENA

No cik gadiem pieklātos cilvēkiem doties "pelnītā atpūtā"? Vai pensijas vecums būtu jānosaka visām profesijām un visās valstīs (vismaz Eiropas robežās) vienāds? Un visbeidzot, ja pensiju sistēma netiek reformēta, cik ilgi ar valsts atbalstu pēc nostrādāta darba mūža mēs, eiropieši, savā novecojošajā sabiedrībā vispār vēl varēsim rēķināties?

Pamatu spēks © DIENA

Nesenā plaisa kādas Valdemārielas dzīvojamās mājas sienā ietekmēja daudzu ģimeņu ikdienu, un ne tikai to, kurām pavisam tiešā veidā nācās vismaz uz laiku izvākties no sava mājokļa. Šis notikums ne vienam vien lika aizdomāties arī par savas dzīvesvietas drošību, kā un vai vispār tā tiek regulāri pārbaudīta, kādas iespējas ir mājas uzlabojumiem un, ja tādi vajadzīgi, vai tos iespējams atļauties. Protams, tas kārtējo reizi izgaismoja arī vairākas nepilnības atbildīgo iestāžu darbā un atkal atgādināja par padomju laikos celto daudzdzīvokļu māju problēmām.

Politiskais, personiskais pavasaris © DIENA

Vai viss apkārt ir politisks un notiek tikai politikas vārdā? Cik daudz nosaka un ietekmē viens no daudziem tūkstošiem protestētāju? Cik daudziem dzīvi maina viena praktisko padomu grāmata? Cik daudz mums apkārt ir nejaušību, un kas no tā visa patiesībā organizēts un ar lielo politiku saistīts?

Atgriežoties pie pamatiem © DIENA

Līdz Vispārējiem XXVII Latvijas dziesmu un XVII deju svētkiem palikušas vairs tikai drusku vairāk nekā simts dienas. Jau sākusies dalībnieku reģistrācija, noritējušas pirmās deju skates, marta beigās tās sāksies arī koriem. Vai un ko attālinātais kovidlaiks būs mainījis dziedāt un dejot gribētāju prātos un sirdīs? Vai dalībnieku būs vairāk vai mazāk? Un galu galā – kādas sajūtas šī gada svētki raisīs? Vai tie dos to vajadzīgo iedvesmas, pacilātības un saliedētības sajūtu par visas tautas spēku, kas, šķiet, šobrīd tik ļoti vajadzīgs ikvienam?

Naida vietā audzēt pašapziņas muskuļus © DIENA

Domāju, visiem skaidrs: karš Ukrainā no mūsu ikdienas sarunām un domām nepazūd daudzu iemeslu dēļ, bet viens no tiem noteikti esam arī mēs paši. Un ne tikai tāpēc, ka, sekojot līdzi notiekošajām šausmām kaimiņos, arī paši nejūtamies fiziski droši. Skaidrs, ka notikumi Ukrainā pēkšņi izgaismojuši un likuši no jauna runāt un domāt arī par mūsu sen neizpildītajiem mājasdarbiem un pārāk ilgi malā noliktām un nerisinātām problēmām.

Nenogurt © DIENA

Tieši gads. Tieši gads pagājis kopš brīža, kad Krievijas sāktais karš mainīja ne tikai Ukrainas, bet arī citu valstu ikdienu, politisko dienaskārtību un cilvēku noskaņojumu. Radīja bailes. Izraisīja traģēdijas. Izšķīra cilvēkus. Sagrāva ilgi loloto un cerēto.

Par svārstībām. Un sievietēm © DIENA

Zemestrīces un sieviešu loma mūsdienu sabiedrībā. Divi temati, kas vispār nemaz nav saistīti un tomēr kaut kā iederīgi viens otram blakus sagulst kopā.

Pēdējā tukšā reisa problēma © DIENA

Kad jūs pēdējo reizi bijāt teātrī? Man nupat nedēļas laikā iznāca pabūt vairākos jeb, precīzāk, – noskatīties četras izrādes pēc kārtas teju ik vakaru.

Kāpēc policijas ziņojumos nav zilumu © DIENA

Valoda ir nebeidzams prieka avots. Sakiet, ko gribat, bet daudzās vārdu spēles, lietojuma nianses, konteksts, neveiklības, sacītā izteiksme un zemteksti – nu, tīrākā izklaide un sajūsmas mirkļi!

Izstūrēt sānslīdi © DIENA

Attīstīt ātrumu līdz 200 kilometriem stundā, noraut rokas bremzi un joprojām kontrolēt, ko dari... Tas, protams, skan bīstami, bet – arī aizraujoši. Turklāt ne mazāk iedvesmojošs ir viss drifta braucēja Kristapa Bluša stāsts, kā no entuziastiskas aizraušanās un auto ķīlēšanas mazā garāžā viņš nonācis līdz pirmajām vietām pasaulē šajā sporta veidā un arī biznesam, ko pazīst un novērtē tālu aiz Latvijas robežām.

Raksim ezeru vai būvēsim dambi? © DIENA

Vairākas dienas neatslābstoši sekojot līdzi notikumiem Jēkabpilī, kur vārda tiešā nozīmē daba demonstrēja savu absolūto pārākumu, šķiet, visiem ir skaidrs, ka par klimata problēmām nudien jādomā un jau laikus jāgatavojas arī lielākām iespējamām kataklizmām.

Vārdi, darbi un to nozīme © DIENA

Vārdu dziļākas nozīmes un valodas kontekstā domājot, reizēm šķiet, ka vārds "labdarība" būtu jāaizstāj ar ko citu.

Valsts mēroga potenciāls © DIENA

Pēc pirmās nedēļas jaunajā gadā, iespējams, kādam jau vēlme pēc veselīgāka dzīvesveida apsīkusi, apņemšanās būt jaukākam cilvēkam izplēnējusi un vispār viss atkal grūti un vecajās sliedēs. Tomēr gribas to jauno lappusi sākt ar ko iedvesmojošu.

Ārdošs gads © DIENA

Jūtu sev uz rokas mazu gabaliņu Azovstaļ metāla, ko draugs no Kijivas atvedis kā dāvanu, skatos uz šī gada Ziemassvētku egles galā esošo saulespuķi un ukraiņu kareivi ekrānā, kas dejo, lai sasildītos, un domāju par 2022. gadu.

Svētku sajūta © DIENA

Ziemassvētki pienākuši. Ar jaunu valdību Latvijā, ar atkusni ielās, ar korupcijas skandālu Eiropā, ar dāvināšanas un laba darīšanas prieku tam visam pa vidu. Ar kara desmit mēnešiem Ukrainā. Un ar kādām sajūtām? Jo Ziemassvētku laiku taču pieņemts uzskatīt par miera un klusuma pilnu, par gada svētsvinīgāko nakti...

Kariņš. Otro reizi © DIENA

Esam tikuši pie jaunas valdības. Beidzot. Šķiet, tik garu, piņķerīgu un, jā, no malas raugoties, gribas teikt – arī nedaudz nesakarīgu valdības veidošanas procesu, nebija gaidījis neviens.

Noziegums un sods

Tas nav pētījumos balstīts apgalvojums, tomēr šķiet, ka bieži vien dažādi skandāli žurnālistikā, kas pašiem mediju pārstāvjiem liekas bezgalskaļi un vismaz valsts mērogā svarīgi, nebūt tādi nav – galu galā tie izrādās nozares iekšienē risināmi jautājumi.

Vārda un līdzsvara spēks © DIENA

Vārda un, plašāk raugoties, valodas spēks nekad nav ticis apšaubīts, un visos laikos to lieliski apzinājušies ne tikai romantiski dzejnieki, bet arī totalitāras varas nesēji. Ne velti tieši vārda brīvība ir tā, par kuru nemitīgi tiek lauzti šķēpi un notiek diskusijas vēl mūsdienās. Nereti tieši izteikumu dēļ atceras politiķus, valoda var saliedēt vai, tieši otrādi, – šķelt.

Apspēlēti? Komentāru nav © DIENA

Atzīšu – uzreiz pēc vēlēšanām šķita, ka, rakstot sīkāk par politiku un parlamentā iekļuvušajām partijām, šoreiz vispirms būs jāpievēršas opozīcijai. Taču jau pavisam drīz nācās secināt: jaunā opozīcija izrādījusies krietni mierpilnāka, nekā varētu likties.

Ar savu valsti, himnu un karogu © DIENA

Mums ir izdevies saglabāt savu valsti šajos laikos, un ar to ir jālepojas. Tā ir liela bagātība, – saka Latvijas hokeja leģenda Artūrs Irbe.