Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 9. decembris
Sarmīte, Tabita

Spēka dziesma © DIENA

Vasaras ar laivošanu un Jāņu nakts tradīcijām, bet arī Centrāltirgus, ogošana un tas, kā skan latviešu valoda. ASV dzimušajam, vēlāk Singapūrā izaugušajam un dažādās vietās pasaulē pabijušajam komponistam Džeikinam Edvardam Pusonam nav ilgi jādomā, lai uzskaitītu visu, kas viņam patīk Latvijā.

Pēda, kas paliek © DIENA

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesionāļu rezultātiem ikdienā neseko un pats nesporto, vienalga galvenajās līnijās par to ir kas zināms? Var, protams, minēt hokeju, taču jāatzīst, ka par to lielākā interese ir tieši izlases spēļu līmenī. Arī no pārējiem sporta veidiem – šķiet, interese ir tad, kad ir panākumi augstākajās līgās vai kad, profesionāļiem pārstāvot Latviju, jūtam ne tik daudz līdzi sasniegumiem konkrētajā sporta veidā, cik savai valstij.

Jau nobrieduši © DIENA

Kopš Ukrainas kara sākuma Lāčplēša dienu un valsts svētkus atzīmēju savādāk. Ne tikai domas, arī sajūtas ir gluži citas. It kā pēkšņi mēs kā valsts būtu pieauguši. Un pēdējā laikā ko līdzīgu no apkārtējiem dzirdu bieži. Laikam jau ļaunuma tuvums un apdraudējuma sajūta daudziem likusi citādi paskatīties arī jau uz it kā pierastām lietām. Pierastām, bet, kā izrādās, ne pašsaprotamām.

Nevajag bažīties © DIENA

Vieni to skatījās ar popkorna tūtām kā viskošāko šovu, citi pārdzīvoja par amerikāņu nācijas izvēli, vēl citi analizēja un prognozēja, ko pārmaiņas ASV prezidenta krēslā nesīs pārējai pasaulei. Tā īsumā varētu raksturot aizvadīto nedēļu, kas neapšaubāmi pagāja ASV vēlēšanu zili sarkano kaislību zīmē. Kāda izrādīsies realitāte, un ko piedzīvotās pārmaiņas pasaulei nesīs, vēl noteikti lūkosim un vērtēsim, taču šajā SestDienā lēnām iesoļojam lokālākā gultnē – novembris pienācis ar sarkanbaltsarkanām lentītēm pie krūtīm un valsts svētku nedēļu, kad nedaudz patriotisma, šķiet, jūtams pat gaisā.

Labrīt! © DIENA

Pirmajā brīdī šķiet, ka Halovīna mošķi Māras zemē nepārprotami ir ņēmuši virsroku cīņā ar latviskajiem veļiem.

Apmaksāts. It kā © DIENA

Nevis vienkārši garas rindas, nevis vienkārši ilgi jāgaida, bet jau ilgi gaidītais un beidzot sagaidītais tiek atcelts un pārcelts. Protams, runa ir par veselības aprūpi, kur atkal uzbangojusi garo rindu problēma.

Par tango, (mākslīgo) intelektu un zābakiem ziemai © DIENA

... jeb citiem vārdiem – šonedēļ par cilvēcību. Tās tik dažādajām šķautnēm un aspektiem. Tūdaļ paskaidrošu sīkāk. Vispirms par skaisto. Par filmu Dzīves tango jeb to, kā mūzika spēj dziedināt un draudzība iedvesmot. Par to, kā materiāli it kā tik netverama lieta kā skaņa un deja spēj ietekmēt cilvēka fizisko ķermeni, tā funkcijas un spējas, veselību.

Pret karu. Par sāpīgo. Arī krieviski © DIENA

Dziedātāja Zemfira pēc savas pēdējās uzstāšanās Maskavā 2022. gada 24. februārī sociālajos tīklos ierakstīja: "Man ir skumji, smagi, es raudu. Es negribu karu. Un es neesmu gļēvule." Pēc tam viņa aizbrauca no Krievijas, vairs nav tur uzstājusies un no lielvalsts varasiestāžu puses oficiāli tika piepulcināta slavenajiem "ārvalstu aģentiem". Viņa vairākkārt un dažādos veidos paudusi savu nosodījumu Krievijas politikai un agresijai Ukrainā. Intervijas gan māksliniece šobrīd atsaka, taču ar savām dziesmām un atsevišķiem ierakstiem skaidri pauž pretkara nostāju.

Meklējot lielāko sēni © DIENA

Kaut kad jau pirms daudziem gadiem kolēģis Egīls Zirnis īsi un kodolīgi formulēja to, kas katru rudeni notiek gandrīz katra latvieša sirdī un prātā. Proti, "latvieša gēni liek meklēt sēni". Arī šis gads nav izņēmums, un skumjas par pēkšņo septembra siltuma zudumu var aizdzīt, tikai ejot uz mežu un skatoties pēc tās lielākās, pēc tās smukākās un neparastākās sēnes. Galu galā latvieša sēņotprieks beidzot līdz galam novērtēts pat oficiāli, iekļaujot sēņošanu Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Nu pavisam oficiāli var teikt, ka sēņojot kopjam savu mantojumu.

Dauku sevī meklējot © DIENA

Brīžam šķiet, ka tik tiešām viss mūsdienu pasaulē atduras pret drošību. Latvijā pavisam konkrēti tā tiek izteikta naudas formā, veidojot valsts budžetu, kur drošība nešaubīgi nolikta prioritāšu sarakstā. Jau citādi par to jādomā, ja runājam par vietām pasaulē, kur patlaban notiek karadarbība. Vēl citādi – ja mēģinām analizēt draudus, kas nav saistīti gluži ar dzīvību, taču dažādos veidos var nodarīt būtisku kaitējumu valstij un sabiedrībai, kurā dzīvojam.

Turpinājums sekos © DIENA

Es jūtos kā pieaugušais lēnām jau. Sāku saprast lietas, kuras ir jādara un jāizdara. (..) Ir grūtāk, ka nav tā brīvā laika, bet, nu, tāda ir tā mūsu dzīve – ka tu audz, audz un audz, – saka Kārlis, viens no filmas Turpinājums. Pieaugšana varoņiem.

Labrīt! © DIENA

Nupat Latvijā tika konstatēts kārtējais apstiprinājums relativitātes terorijas pareizībai. Izrādījās, ka tā pirmā colla, no kuras sākot NATO sargā savas dalībvalstis, var būt līdz pat simt kilometru gara.

Par nodokļiem, līdzatbildību un visdārgāko podu © DIENA

Nav vēl noklusis un līdz galam izpreparēts skandāls saistībā ar topošo dzelzceļa līniju cauri Latvijai, kad jau dienaskārtībā jauni jautājumi, šoreiz saistībā ar nacionālo aviokompāniju, un nodokļu reformas peripetijas, kur, šķiet, dūksnājs dziļāks nekā jebkad.

Līdz Oskaram? © DIENA

Vienmēr ir grūti sākt. Tā sarunā ar SestDienu šonedēļ atzīst animācijas filmu veidotājs Gints Zilbalodis. Tikai par režisoru viņu būtu nepilnīgi saukt – savos darbos viņš pilda daudzfunkcionālu lomu un nu licis sarosīties cerībām, ka reiz arī no Latvijas izvirzīta filma varētu sasniegt pasaulē tik daudzu kāroto Oskara statueti

Baltijas un samuraju ceļš © DIENA

Varbūt mēs, Baltijas iedzīvotāji, vēl pirms visiem citiem zinājām, ka, ja kaut ko ļoti, ļoti gribas, pasaule sadodas rokās, lai to piepildītu... Par to, kas katram saglabājies prātā par Baltijas ceļu – šo emocionāli spēcīgo un neaizmirstamo akciju –, augustā tiek runāts katru gadu, un par tās īpašo spēku liecina arī nebeidzamās interpretācijas, kas arvien no jauna uzvirmo – mēģinājumi šo ceļu izskriet, izbraukt vai izstaigāt, restaurējot un atdzīvinot to katram citādā veidā.

Kolāžas no bildēm © DIENA

Kamēr visā pasaulē valstis vēl skaitīja medaļas un dzīvoja līdzi sportistu uzvarām un zaudējumiem, šajās dienās notika būtisks pavērsiens Krievijas sāktajā karā Ukrainā. Ukraina sasparojās atbildēt. Nevis vienkārši atbildēt uz uzbrukumiem, bet atbildēt ar uzbrukumu.

Sīpolciema valdzinājums © DIENA

Lielākā ieslodzīto apmaiņa kopš aukstā kara. Visi vārdi šajā teikumā šķiet nepareizi un šim gadu skaitlim neatbilstoši. Varbūt kaut kad pirms pusgadsimta, iepriekšējās vai pat vēl iepriekšējās paaudzes laikā, bet ne jau tagad…

Ķer, kamēr vari © DIENA

Bērnībā jau neviens nezina, vai dzīve būs gara. Ķer, kamēr vari, vēlāk nebūs laika lasīt, – šīs nedēļas sarunā ar SestDienu saka dzejniece Inese Zandere, un man tas iekrīt smadzenēs un joprojām tur sēž.

Olimpiskie SIMTS © DIENA

Tālāk, augstāk, stiprāk jeb atkal esam nonākuši līdz tam olimpiskā cikla punktam, kad sportisti no visas pasaules satiekas vienuviet, lai ne tikai sacenstos savā starpā, bet arī pierādītu, ka cilvēka ķermenis un prāts var pārspēt pats sevi, arvien no jauna izstiepjot iespējamā robežas un pārrakstot rekordus. Turklāt Latvijai šīs būs īpašas olimpiskās spēles – precīzi pirms simt gadiem Latvija pirmo reizi ar savu komandu piedalījās olimpiādē, un arī tad tā notika Parīzē.

(Ne)iespējamais MIERS © DIENA

Kāda ir miera cena, un vai izvēli piekāpties agresora priekšā vispār var saukt par izvēli? Par to jādomā katru reizi, dzirdot kārtējo piedāvājumu miera plānam Ukrainai un analizējot nākotnes scenārijus gan gadījumā, ja šāds plāns tiešām tiks īstenots jau tuvākajā laikā, gan gadījumā, ja līdz tam tik viegli vis nenonāks.