Ne velti no tās nupat ir brīdinājis gan Latvijas Ev. lut. baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā uzrunā Latvijas proklamēšanas 107. gadadienā, aicinādams ieklausīties arī tajā, ko saka cilvēki ārpus tava burbuļa: «Ja neieklausāmies pretējā viedoklī, arī mūsu viedoklis zaudē nozīmi. Esot paštaisni, mēs pazaudēsim viens otru. Bet mēs cits citam esam vajadzīgi vairāk nekā jebkad. Mums, tāpat kā Latvijas dibinātājiem, ir visiem kopīgs mērķis – brīva un stipra Latvija.»
Jaunībai kreisums ir piedodams – ja tu jaunībā neesi kreiss, tev nav sirds. Sliktāk ir, ja vecums atnāk viens pats, bez pieņemšanās prātā. Neesmu vēsturnieks, varu operēt tikai ar savu cauro atmiņu, taču man prātā stāv, ka vēsturnieku Aivaru Strangu jaunībā, ap Atmodas laiku, esmu dzirdējis izsakām dažu Latvijas vēstures notikumu vērtējumu, kuru varētu vērtēt kā kreisu. Taču, lūk, ko Stranga tagad saka par Latviju intervijā Inetai Lipšai savas grāmatas sakarā, kuras pirmais izdevums tika izķerts vienā mirklī, – monogrāfijas Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939–1940: «Uz vecumu es arvien izteiktāk izjūtu tādu emocionālu stāvokli par to, cik skaista bija Latvija, pirms viņa aizgāja bojā. Protams, bija diktatūra. Mums bija savas problēmas. Bet tā bija nacionāla, skaista, tīra, sakopta, kārtīga. Nebija nekā tāda, ar ko ienāca šausmīgais okupācijas laiks. Šīs emocijas gribas kaut kā izteikt, piemēram, cik dabiska bija Latvija nacionālā ziņā. Tas, ka viņa šodien tāda nav, man visvairāk sāp. Mēs bijām daudzveidīga, bet dabiska sabiedrība. Okupācija atnesa šo neiedomājamo migrantu masu simtos tūkstošu, kuriem nebija nekādas vēlēšanās iemācīties latviešu valodu, vietējo iedzīvotāju vēsturi, kuri atnesa savu šausmīgo sadzīves tradīciju. Manī uz vecumu runā arī emocijas. Es vēlējos pastāstīt, cik skaisti mēs bijām, pirms aizgājām bojā.»
Aizejiet uz filmu Tīklā. TTT leģendas dzimšana, paskatieties, kā latvieši centās būt vienoti daudz drūmākos laikos. Tad, ja pienāks tik drūmi laiki, kad jāiet bojā tik un tā, jums būs skaidrāka atbilde uz to, kā labāk mirt – skaisti vai ķīvējoties savā starpā.
Šīs nedēļas, 21.-27. novembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. BET TU EJ UN IZDARI!
Komponists Jānis Lūsēns par vakara improvizāciju rituāliem, kā iepūst dzīvību lauku skolās un kā pateikt paldies Latvijai
PASAULĒ. KODOLIZMĒĢINĀJUMU ATGRIEŠANĀS – CIK IESPĒJAMA?
Plašu rezonansi izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka viņš devis rīkojumu Kara departamentam atsākt kodolizmēģinājumus
TĒMA. MUIŽAS PANKŪKU DEBESĪS
Daudzas vēsturiskās ēkas un muižas Latvijā liktenis nav saudzējis – daļa aizgāja bojā 1905. gada ugunīs un karos, daļa pamesta, palēnām pārvēršoties drupās. Arī Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagastā bija tuvu tam, lai no tās paliktu pāri tikai atmiņas. Tomēr vietējā kopiena izlēma, ka to nepieļaus – nams ir jāatjauno
LAIKA MAŠĪNA. PIRMĀ SIEVIETE NĪDERLANDES TRONĪ
Pirms 135 gadiem par Nīderlandes karalieni tika pasludināta aizsaulē aizgājušā monarha Villema III vienīgā meita Vilhelmīna. Vilhelmīna tolaik bija vien desmit gadu veca, un reģentes pienākumus uzņēmās viņas māte, tādēļ oficiālā kronēšana notika tikai pēc astoņiem gadiem
TEĀTRIS. IZDEJOTIE JOKI
Slavenu horeogrāfu baleta viencēlienos Latvijas Nacionālajā operā un baletā komiskās lomās un lomiņās varam redzēt pašlaik spožākās mūsu baleta trupas zvaigznes
IZPĒTĪTS. VIRTUVE BEZ TĒJKANNAS UN CEPEŠKRĀSNS
2075. gadā ģimenes vakariņu gatavošana būs tiešsaistē straumēta izrāde, kurā piedalīsies mākslīgais intelekts, 3D printeri un, iespējams, cilvēkveidīgi roboti