Biznesa strīdi 2013.gadā Latvijā tiesā būs jāizskata trīs mēnešu laikā, kas ir vismaz četras piecas reizes ātrāk nekā pašlaik un prasot reformas tiesu sistēmā, pirmdien raksta laikraksts Dienas bizness. To paredzot jaunā ES direktīva par maksājumu kavējumu apkarošanu, kura stāsies spēkā iepriekšējās vietā un ir jāievieš līdz 2013.gada martam.
Lielākā Eiropas Savienības (ES) fondu neizpilde un novirzes no apstiprinātajiem mērķiem pērn bijusi Satiksmes, Ekonomikas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās programmās, liecina valdībā izskatītais ziņojums.
Augot apkures cenām, pieaug arī iedzīvotāju īres parādi. Šīs problēmas nomocīts, namu apsaimniekotājs Latio Namsaimnieks klientiem izsūtījis rēķinus, kuru otrā pusē atzīmēti dzīvokļi, kuriem izveidojies parāds vairāk nekā 100 latu apmērā, raksta Db.lv.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas gada laikā pieaugušas par 5,4%, visstraujāk - valsts pārvaldē par 9.7%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 7.7%, nekustamo īpašumu nozarē par 7.6%.
Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta darbinieki kopā ar kolēģiem no Latvijas aizturējuši sešus cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par nodokļu noziegumiem - ar viņu līdzdalību viltoto rēķinu apgrozījums sasniedza 34 miljonus eiro (24 miljonus latu), un noziedzīgā grupējuma pakalpojumus Igaunijā un Latvijā izmantojuši 25 uzņēmumi, vēsta Latvijas Radio.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk tekstā - Komisija) padome 2012. gada 15. marta sēdē pieņēma lēmumu anulēt AS Parex banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut Parex veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. Šāds lēmums tika pieņemts pēc AS Parex banka lūguma anulēt bankai izsniegto licenci kredītiestādes darbībai.
Latvijas degvielas tirgotājs Latvija Statoil
šodien par vienu santīmu paaugstinājis benzīna un dīzeļdegvielas cenas,
un līdz ar to 95. markas benzīns pārsniedzis viena lata robežu un maksā
1,009 latus, liecina Statoil mājaslapā pieejamā informācija.
«Mēs iegājām krīzē ar 10% (no iekšzemes kopprodukta) ārējā parāda lielumu – šobrīd šis parāds ir gandrīz 50%. Mēs gadā maksājam nepilnus 300 miljonus latu,» norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, skaidrojot, ka pašreizējā paaudze atstās ļoti smagu nastu nākamajām paaudzēm.
Tuvo Austrumu valsts Katara ir ieinteresēta stiprināt sadarbību ar Latviju ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrā un sportā, jo tas būtu pozitīvs signāls arī intensīvākām ekonomiskajām attiecībām, Dienai pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Bažas par nepieciešamību veikt lielāku konsolidāciju šā gada valsts budžetā ar katru dienu samazinās, trešdien intervijā LNT raidījumā 900.sekundes atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Par eirofondu izmantošanu Latvijā sacīts ir daudz - programma ar lielākiem vai mazākiem panākumiem darbojas jau devīto gadu, un kopumā rezultāti ir visai iespaidīgi, un tieši šai programmai mums jāpasakās par straujo ekonomikas attīstību uzreiz pēc iestāšanās ES, krīzes laikā, kā arī pēc tās, kad eirofondi izrādījās praktiski vienīgais, kas stimulēja Latvijas stagnējošo ekonomiku, uzskata Rietumu bankas viceprezidents korporatīvo finanšu jautājumos Renāts Lokomets.
Līdz 9. martam Valsts ieņēmumu dienestā (VID)
iesniegtas 2487 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 1270
deklarācijas iesniegtas pagājušajā nedēļā, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Lai arī preču eksporta pieaugums turpina bremzēties, šī gada janvāra rezultāti vēl arvien ir diezgan spēcīgi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu, raksta Db.lv.Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.