Amerikas Savienoto Valstu
Augstākās tiesas lēmums par
„Trampa tarifu” atcelšanu
pašsaprotami ir iedvesmojis
viņa politiskos oponentus,
tomēr ASV kopumā šis lēmums var izrādīties nūja ar diviem galiem.
Kopš Krievijas pilna mēroga
iebrukuma Ukrainā ir pagājuši
četri gadi. Karš kopš 2022. gada
24. februāra norit Eiropas
Savienības (ES) tuvumā, un pie
tā pa šiem gadiem ir pierasts.
Ziņa par ASV Valsts departamenta ieceri izveidot interneta platformu Freedom.gov, kas ļautu Eiropas (iecere ir adresēta tieši tai) un arī citu pasaules valstu pilsoņiem bez grūtībām piekļūt šajās valstīs aizliegtam «politiskam» interneta saturam, ir kas ievērojami vairāk par parastu diplomātisku strīdu.
Attieksmes maiņa pret sociālajiem tīkliem, idealizēšanas
vietā nākot piesardzībai,
patlaban ir vērojama daudzviet pasaulē un, visticamāk,
skars arī mūsu sabiedrību.
Ungārijā 12. aprīlī ir gaidāmas
parlamenta vēlēšanas, kuras
var kļūt par pirmajām ilgā
laikā, kad premjerministrs
Viktors Orbāns un viņa vadītā
partija Fidesz zaudē varu.
Sākot ar šā gada 6. februāri, ir pārstājis darboties pēdējais palikušais
ASV un Krievijas kodolarsenālus
ierobežojušais Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums,
zināms arī kā New START.
Kādu iespaidu uz mūsu sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko situāciju atstātu tas, ja tiktu pavērta iespēja izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas? Par to patlaban tiek diskutēts visai plaši. Jāatgādina, ka abas mūsu Baltijas kaimiņvalstis pensiju otrajā līmenī esošos uzkrājumus ir padarījušas pieejamus. Igaunijā iespēja iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus tika pavērta kovidpandēmijas laikā, Lietuvā – šogad.
Pēc tam kad iepriekšējās nedēļas
beigās no amata atkāpās Lielbritānijas premjerministra Kīra
Stārmera biroja vadītājs un
galvenais padomnieks Morgans
Maksvīnijs, gana ticama ir kļuvusi iespēja, ka pavisam drīzā nākotnē savu
amatu varētu zaudēt arī pats Stārmers.
Meklējot nozares, kuru
attīstība varētu stiprināt
Latvijas tautsaimniecību,
politiķu un ekonomistu
skatieni reizēm pavēršas
tūrisma virzienā. Tiek
uzsvērts, ka mūsu valsts ekonomikai ir
vajadzīga nauda, ko ārvalstu ceļotāji jau
iztērē Latvijā un varētu iztērēt nākotnē.
Zintanas pilsētā Lībijā šajās dienās tika nogalināts bijušā šīs valsts līdera Muammara Kadafi vienīgais no politikā palikušajiem dēliem Saifelislāms Kadafi, kurš bieži tika uzskatīts par vienīgo politiķi, kas spējīgs atkalapvienot pilsoņu kara saplosīto valsti.
Latvija atrodas otrajā vietā no
beigām Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstu minimālās algas
lieluma sarakstā. Mūsu valstī
minimālā alga šogad ir 780 eiro,
un zemāka tā ir vien Bulgārijā –
620 eiro. Trešajā vietā no beigām ierindojas
Rumānija ar 795 eiro, vēsta ES statistikas
birojs Eurostat.
Jaunu bēdīgi slavenā Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošana ir
izraisījusi arī kārtējo publiskās
ažiotāžas vilni, meklējot atklātajos
dokumentos liecības par to vai citu
publisku personu saistību ar Epstīnu.
Uzņēmēju noskaņojums ir
piesardzīgi optimistisks, tomēr
pēdējā laikā optimisms ir
nedaudz mazinājies. To rāda
aptauja, ko veikusi Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības
kamera (LTRK) kopā ar pētījumu centru SKDS.
Atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu
ziņām (Politico) Francijas
varasiestādes gatavojas aizliegt valsts pārvaldes iestāžu
darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV
platformas (Zoom, Microsoft Teams, Google
Meet), to vietā paredzot nacionālās platformas Visio izmantošanu.
Attieksmi pret latviešu valodu Latvijā mūsu sabiedrība uztver ļoti emocionāli. Tad, ja sociālajos tīklos kāds pavēsta, ka sastapts tāds kurjers vai taksists, kurš vispār nepārvalda latviešu valodu, ātri var aizsākties dažādu viedokļu apmaiņa.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV Aizsardzības ministrijas (Pentagona) publiskotā Nacionālās aizsardzības stratēģija
ir lielā mērā politisks dokuments, kas
savā ziņā papildina un konkretizē
iepriekš publiskoto Nacionālās drošības
stratēģiju.
Daudzi jaunieši vēlas veidot
karjeru tādās jomās, kuru
pienesums Latvijas ekonomikai
ir niecīgs, bet vairākas tautsaimniecībā svarīgas nozares,
kurās trūkst darbinieku, jaunās
paaudzes ieskatā nav piesaistošas. To ļauj
secināt programmas Latvijas Izglītības
akselerators veiktā aptauja. (Plašāk par to var
lasīt aģentūras LETA ziņu klāstā 21. janvārī.)
Plašu uzmanību piesaistošais ASV
prezidenta Donalda Trampa
mēģinājums izveidot jaunu
starptautisku struktūru – Miera
padomi Gazas joslai – pēc savas
būtības ir mēģinājums radikāli
pārveidot visu starptautisko attiecību sistēmu.
Nabadzības riska slieksnis ir ne zemāks par 699 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini par 2024. gadu. Vidējā vecuma pensija 2025. gada novembrī bija 672,92 eiro, vēsta LETA, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Ir visai ticams, ka nabadzības riska slieksnis pērn bija augstāks nekā 2024. gadā, un līdz ar to vidējā pensija bijusi zemāka par šo slieksni.
Pārējo starptautisko notikumu
fonā bez īpašas ievērības ir palicis
fakts, ka Sīrijas valdības spēki
pēdējās dienās ir īstenojuši plašu
un veiksmīgu ofensīvu pret
saviem galvenajiem konkurentiem – kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS).
Pēc mazāk nekā mēneša – šā gada
5. februārī – oficiāli beigs darboties Stratēģisko uzbrukuma ieroču
samazināšanas līgums, zināms arī
kā New START – pēdējais palikušais divpusējais līgums, kas
ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa
līdzgaitnieku atgriešanās pie
jautājuma par ASV kontroli pār
Dānijas pārziņā esošo Grenlandes salu, pamatojot šo prasību ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem, pašsaprotami
ir izraisījusi sašutumu Eiropā.
Traģiskais notikums Bauskas ielā,
kur gāzes sprādziena rezultātā
divi cilvēki zaudēja dzīvību un
daudzi palika bez pajumtes, ir
aktualizējis energoresursu
drošības tēmu
Citu starptautisko notikumu dēļ šobrīd bez īpašas ievērības ir atstāta situācija Jemenā, kur pagājušā gada nogalē sākās pilsoņu kara kārtējais uzliesmojums.
Par šā gada nozīmīgāko starptautiskās politikas notikumu ir kļuvusi ASV militārā akcija, kas noslēdzās ar Venecuēlas nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres apcietināšanu (vai nolaupīšanu – atkarībā no traktējuma) un nogādāšanu ASV tiesas priekšā, izvirzot apsūdzības narkoterorismā.
Latvijā "nabadzības riskam mazāk
pakļauti Rīgas reģionā dzīvojošie,
vairāk – Latgales iedzīvotāji". To
2025. gada nogalē paziņoja
Centrālā statistikas pārvalde
(CSP) un pavēstīja arī par to, ka
Rīga kopā ar Pierīgu nodrošina 65,8% no
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).