Daudziem eiropiešiem bažas rada ES tuvumā notiekošie militārie konflikti (norādījuši 72% respondentu), terorisms (67%) un kiberuzbrukumi (66%). Tas secināts Eirbarometra aptaujā, kas pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas tika īstenota visās 27 ES dalībvalstīs.
Latvijā aptaujātos iedzīvotājus visvairāk satrauc militāri konflikti pie ES robežām (72%), nekontrolēta migrācija (70%) un ārpus ES esošo valstu droni ES gaisa telpā un pie tās (59%).
Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā un arī politiskajā vidē gan diskusijas par drošību ir aizēnojusi citu jautājumu apspriešana. Aukstā ziema mājsaimniecībām, uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldības iestādēm ir paaugstinājusi apkures izmaksas, un šoziem daudziem izdevumi par siltumu ir lielāki, nekā bija pirms gada. Citi savukārt secinājuši, ka nav iespējams iegādāties nepieciešamo kurināmo. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 12. februārī paziņoja, ka ir konstatējis – pastāv "granulu un cita cietā kurināmā nepietiekamības risks, un daudziem tirgotājiem nav granulu uzkrājumu".
Aukstās ziemas radītās grūtības likušas sarosīties politiķiem. Ir pamanāms, ka notiek kalkulēšana, kā iegūt popularitātes punktus rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un kā atrast tādu atbalsta mehānismu, ko atzinīgi novērtētu potenciālo vēlētāju vairākums.
Paralēli apkures rēķiniem drošības tēmu aizēnojuši vēl citi notikumi – gan globāli skandāli, piemēram, Epstīna failu (Džefrija Epstīna lietas materiālu) publiskošana, gan Latvijas mēroga konflikti kultūrā, politikā, izglītībā un citās jomās.
Taču nepieciešamība stiprināt aizsardzību nekur nav zudusi. Valsts drošības dienests nesen brīdinoši atgādināja, ka 2025. gadā "būtiskāko apdraudējumu Latvijas valsts drošībai radīja Krievijas specdienesti, kuri organizēja kaitnieciskas darbības pret valsts infrastruktūru, agresīvu izlūkdarbību un psiholoģiskas operācijas sabiedrības viedokļa ietekmēšanai. Krievija turpināja centienus atbilstoši tās interesēm ietekmēt Latvijas sabiedrības noskaņojumu, izvēršot propagandu un dezinformāciju internetā. Aktualitāti saglabāja terorisma riski, kas ir saistīti ar atsevišķu Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanos un terorismu atbalstošu ārvalstnieku iespējamu ieceļošanu Latvijā". (LETA, 2026. gada 2. februāris).
To ņemot vērā, gan politiķiem, gan visai mūsu sabiedrībai būtu vērts apzināties, ka risinājumi aizsardzībai ietver ne tikai patvertņu ierīkošanu, bet arī terorisma novēršanu un kiberdraudu mazināšanu.