Nereti seko piebilde, ka vainojami ir tie politiķi, kuri viedokļa paudējam šķiet nepieņemami, un attiecīgi dažādiem viedokļu paudējiem ir atšķirīgi vainīgie, atbilstoši politiskajām antipātijām. Jo tuvāk nāks šoruden gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo biežāk šādu retoriku dzirdēsim. Protams, ir arī racionālāki viedokļu paudēji, kuri atzīst, ka to, kāda ir situācija valstī, nosaka vismaz trīs faktori – politiķu lēmumi, iedzīvotāju rīcība un apstākļi, kurus nevar ietekmēt ne konkrētās valsts politiķi, ne sabiedrība, to vidū, piemēram, globālie, ģeopolitiskie procesi.
Viena no tēmām, kas nereti tiek apspriesta vainīgā meklējumu kategorijās, ir darba tirgus nelīdzsvarotība.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bezdarba līmenis Latvijā 2025. gada 31. decembrī bija 5%. Šāgada 12. janvārī NVA bija reģistrēti 44 109 bezdarbnieki. NVA reģistrēto vakanču skaits pērn decembrī bija 9015, turklāt pagājušā gada laikā vakanču skaits ir samazinājies. To, ka vakanču skaits samazinās, ir secinājis arī personāla atlases uzņēmums Alma Career Latvia.
Vienlaikus no darba devējiem dzirdamas sūdzības, ka esošās vakances neizdodas aizpildīt un ka darbinieku trūkums kavē attīstību. Darbiniekus meklē gan informācijas tehnoloģiju nozare, gan izglītības iestādes, gan viesmīlības bizness, gan būvniecība, gan arī daudzas citas jomas.
Par to, ka mūsu valstī bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedz vakanču skaitu, bet vienlaikus trūkst darbinieku, tiek runāts jau daudzus gadus, un skaidrs, ka nav tāda viena vainīgā, pret kuru vēršoties atradīsies risinājums. Varbūt tiešām politiķi nav pieņēmuši nepieciešamos likumus un noteikumus, lai sabalansētu darba tirgu, piemēram, izveidojot viegli pieejamu atbalsta sistēmu tiem cilvēkiem, kuri tepat Latvijas robežās grib pārcelties tuvāk darba iespējam – no Latgales austrumiem uz Liepāju vai Valmieru?
Vai varbūt daļa uzņēmumu izvirza augstas prasības, bet pretī piedāvā niecīgu atalgojumu un tādēļ paliek bez darbiniekiem? Vai arī daļai bezdarbnieku vairs nav tāda mērķa – atgriezties profesionālajā apritē? Tie ir jautājumi, kas prasa atbildes, lai situāciju beidzot uzlabotu.
Nesen kāds būvniecības nozares uzņēmējs norādīja, ka nevajag likt lielas cerības uz viesstrādniekiem, jo daudziem trešo valstu pilsoņiem interesē nevis darbs Latvijā, bet iespēja nokļūt Ziemeļvalstīs vai Rietumeiropā. Tātad vietējo iedzīvotāju vidū vien darbinieki ir jāatrod.