Tātad aptaujā konstatēts, ka aptuveni 20% jauniešu vēlas veidot karjeru radošā virzienā, piemēram, mākslā vai mūzikā. Turpretī niecīga ir interese par darbu apstrādes rūpniecībā, transporta segmentā, loģistikā, enerģētikā un mežsaimniecībā. Turklāt ir mazinājusies jaunās paaudzes interese par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu, uzņēmējdarbību un finanšu sektoru.
Ja Latvijā ir izaugusi paaudze, kurā ir daudz jaunu talantu mūzikā, mākslā, literatūrā, aktiermeistarībā, režijā un citās mākslinieciski radošajās jomās, tad tas ir lieliski. To, ka valsts atpazīstamību globālā mērogā var stiprināt radošo industriju talanti, apliecina filmas Straume panākumi. Arī raugoties plašāk par mūsdienu Latvijas mērogu, jāatzīst, ka ir daudz režisoru, aktieru, mūziķu, mākslinieku un rakstnieku, kuri gan popularizējuši savas valsts tēlu, gan nostiprinājuši valsts atpazīstamību uz ilgiem laikiem. Talantīgas personības devumu nevienai valstij nevajadzētu novērtēt par zemu. Jaunietim, kuram ir talants mūzikā, mākslā vai literatūrā, nav jāstrādā ražotnē tikai tāpēc, ka rūpniecībā trūkst darbinieku.
Tomēr vienlaikus Latvijas Izglītības akseleratora veiktās aptaujas rezultāti liek saskatīt divas problēmas. Pirmā no tām ir individuāla – pašu jauniešu – problēma. Ir iespējams, ka savu nākotni ar mākslinieciski radošajām jomām vēlas saistīt jaunieši, kuriem nepiemīt nepieciešamais talants, bet kurus ietekmējušas sociālo tīklu uzburtās ilūzijas. Par to, ka XXI gadsimtā dzimusī paaudze ietekmējas no sociālo tīklu radītajiem priekšstatiem par darbu dažādās profesijās, tiek runāts daudzviet. Tas attiecas ne tikai uz radošajām jomām, bet arī uz citām nozarēm. Tā, piemēram, tūrisma biznesa pārstāvji ir norādījuši, ka realitātē darbs tūrismā ir psiholoģiski daudz sarežģītāks, laikietilpīgāks un arī fiziski smagāks, nekā kā šķiet jauniešiem, kuri ietekmējas no skaistām ceļojumu, restorānu un viesnīcu fotogrāfijām un no jūsmīgām frāzēm sociālajos tīklos.
Otrā problēma ir saistīta ar to, ka Latvijā darbinieki rūpniecībā, transporta segmentā un vēl citās ekonomikai svarīgās jomās ir un būs vajadzīgi. Ja vakances neaizpildīs mūsu valsts jaunieši, tad kas gan tās aizpildīs?