Vienlaikus New START ir arī pēdējais spēkā esošais divpusējais līgums starp ASV un Krieviju par ieroču un bruņojuma kontroli un tās mehānismiem, un tā darbības pārtraukšana simboliski (realitātē šis līgums jau nedarbojas) iezīmēs arī vesela laikmeta beigas – beidzas vairāk nekā 50 gadu ilgusī bruņojuma kontroles arhitektūra, kas tika veidota kopš aukstā kara laikiem. Ja ASV un Krievija nepaspēs vienoties par jaunu dokumentu (kas pašreizējos apstākļos ir būtībā nereāli), pirmo reizi kopš 1972. gada divu pasaules lielāko kodolvalstu arsenāli (kopumā ap 90% no visas pasaules kodolieročiem) netiks ierobežoti ne ar vienu starptautisku tiesību aktu.
Divi citi pastāvošie instrumenti – Kodolieroču neizplatīšanas līgums un Līgums par kodolizmēģinājumu vispārēju aizliegumu – ir citāda rakstura. Pirmais neierobežo arsenālu apmērus, tikai aizliedz citām valstīm (piemēram, Irānai) iegūt kodolieročus. Pie kam, pastāvot vēlmei, šo aizliegumu, kā liecina Ziemeļkorejas piemērs, var arī pārkāpt. Tieši tāpat drīzāk simbolisks ir arī otrais no līgumiem. Neviena no lielvarām to vai nu nav ratificējusi, vai arī ir apturēta jau ratificēta līguma darbība.
Globālā mērogā New START darbības beigas iezīmē pāreju no divu lielvaru paritātes uz neprognozējamu trīspusēju kodolkonfrontāciju, kurā Ķīna vairs nav tikai novērotāja, bet aktīva spēlētāja. Tāpat situāciju, kad lielvalstis atsakās no ierobežojumiem, reģionālie spēlētāji, visticamāk, uztvers kā signālu, ka savs kodolvairogs ir vienīgā garantija pret ārēju iejaukšanos vai režīmu maiņu.
Latvijai šis tiesiskais vakuums tikmēr palielina draudu līmeni. Pirmkārt, tas nozīmē pilnīgu caurskatāmības zudumu par Krievijas kodolarsenāla izvietojumu mūsu tiešā tuvumā. Otrkārt – Latvijas drošība ir tieši atkarīga no ASV fokusa uz Eiropu. Ja (drīzāk – kad) Vašingtona tiks ierauta bruņošanās sacensībā ar Ķīnu Klusā okeāna reģionā, resursi un uzmanība, kas līdz šim garantēja NATO austrumu flanga stabilitāti, tiks pārvirzīti citur.
Pēc 5. februāra mēs ieejam laikmetā, kurā drošību noteiks nevis parakstīti līgumi un starptautiskās tiesības, bet gan militārā jauda un spēja iedvest bailes. Latvijai kā mazai valstij šāda džungļu likumu atgriešanās starptautiskajā politikā ir nelabvēlīgākais iespējamais scenārijs.