Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Dienas komentārs

Līderu cīņa pie finiša © DIENA(2)

Svētku un brīvdienu seriāls aiz muguras, un, šķiet, ar pārsteigumu daudziem nāk apjausma, ka tūlīt, tūlīt jau norisināsies Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Arī mediji un interneta saziņas rīki gluži kā pēc vienota mājiena «pārslēgušies» uz šo tēmu – nu vai ik dienu kāds rīko diskusijas, publicē intervijas, pauž viedokļus, vērtējumus. Parādās arī visai pretrunīgi socioloģisko aptauju dati, ko vieni tūdaļ steidz izmantot savā pašslavināšanās kampaņā, citi apšauba, jo acīmredzot uz viņiem vai viņu favorītiem attiecinātie skaitļi nav gadījušies tik labi, kā gribētos. Kā šajā situācijā neapmaldīties? Viennozīmīgas atbildes nav.

Vienošanās liktenis Eiropas rokās © DIENA(8)

Sākot ar aprīļa beigām, prognozējami ir pieaugusi spriedze ASV un Irānas attiecības. Mazināt šo spriedzi var vadošās Eiropas valstis – Vācija, Francija un Lielbritānija –, kuras nonākušas grūtas izvēles priekšā.

Vai eksministrei izdosies? © DIENA(13)

Viena no intrigām, kas vijas ap 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, saistās ar to, vai EP deputātu vidū izdosies iekļūt kādreizējai ekonomikas ministrei, iepriekšējās valdības finanšu ministrei un pašreizējai Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Tas, cik balsu EP vēlēšanās iegūs Reizniece-Ozola, netieši parādīs, kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret nodokļu reformu, jo reforma tika sagatavota laikā, kad šī politiķe vadīja Finanšu ministriju. Tiesa gan, ir būtiski ņemt vērā, ka nodokļu reforma netapa slepenībā Smilšu ielas nama kabinetos, bet gan tika apspriesta ar valdības sociālajiem partneriem un dažādiem ekspertiem, turklāt noteicošo lēmumu pieņēma 12. Saeima.

Diplomātiskais atkusnis? © DIENA(10)

Gandrīz uzreiz pēc tam, kad ASV īpašais prokurors Roberts Millers publiskoja ziņojumu ar secinājumu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas pārstāvji nav sadarbojušies ar Krieviju, lai ietekmētu iepriekšējo ASV prezidenta vēlēšanu gaitu un iznākumu, ir atsākušies arī ASV un Krievijas diplomātiskie kontakti augstākajā līmenī.

Barjera profesionāli dezorientētajiem? © DIENA(9)

Biznesa augstskolas Turība rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis nupat sarunā ar Saeimas deputātiem rosinājis ieviest iestājeksāmenus vidusskolā, tā motivējot jauniešus, kuri visdrīzāk nestudēs, laikus izvēlēties un apgūt nākamo profesiju vai iekļauties darba tirgū. Jāsaka – vēl viena barjera izglītības pieejamībā būtu visai savdabīgs profesijas apgūšanas veicināšanas risinājums. Jautājums tikai – ko tas dotu jeb pie kā tas novestu?

Par mītiem un ideologiem © DIENA(10)

Svētkos labi audzināti un patriotiski cilvēki slauka pagalmu tīru, nevis sijā gružus. Tagad, kad 4. maija svinības pagājušas, nav nepiedienīgi parunāt par to samulsinājušo, pusizrunāto, pussaprasto, kas pēdējos mēnešos nācis gaismā, vētot čekas ietekmi uz okupācijas gadiem un caur reiz salauztajiem ziņotājiem, kuri bija aktīvi atmodas gados, arī uz Latvijas šodienu.

15 gadu ar skatu uz Briseli © DIENA(3)

Pagājis jau 15 gadu, kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā (ES), un šopavasar, tuvojoties 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko Latvijai dod dalība ES.

Pavisam pēdējā fāze © DIENA(8)

Dienvidamerikas valstī Venecuēlā kārtējo reizi bez panākumiem noslēdzās opozīcijas līdera Huana Gvaido solītā Valsts prezidenta Nikolasa Maduro gāšanas "pēdējā fāze", uzskatāmi parādot, ka režīma nomaiņa nav iespējama bez bruņotas ārvalstu iejaukšanās.

Reformēt – pārdomāti un cilvēkam vērtīgi © DIENA(9)

Uzbangojusī kārtējā viedokļu sadursme starp pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par ministra Jura Pūces (AP) prezentēto administratīvi teritoriālās reformas projektu izgaismo problēmu valsts pārvaldē – akūti izteiktu nespēju visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi diskutēt par aktuālo jautājumu. Spriežot pēc pieaugošā pašvaldību protestu apjoma pret iecerēto reformu, iespējams, ka tādā gadījumā, ja VARAM turpinās uzstājīgo idejas virzīšanu par spīti pieaugošajam revolucionārajam noskaņojumam pašvaldībās, arī šis projekts kādā brīdī iegulsies "noputējušo ieceru plauktā" un kārtējais reģionālās reformas projekts beigsies, tā arī īsti nemaz nesācies.

Donbass kā pilsonības pilotprojekts © DIENA(17)

Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu atvieglotā kārtībā "atsevišķo Ukrainas austrumu rajonu", kā oficiāli tiek apzīmētas starptautiski neatzītās prokrievisko separātistu republikas jeb Donbasa, iedzīvotājiem.

Nepazaudēt talantīgos © DIENA(2)

Uzņēmēju vidē populārs ir apgalvojums, ka patlaban pasaulē valstis konkurē par talantiem, respektīvi, par to, kura valsts kļūs par dzīves un darba vietu inteliģentiem, enerģiskiem, radoši domājošiem cilvēkiem, kas prot izlolot un īstenot inovatīvas, finansiāli ienesīgas idejas. Pārliecību, ka mūsu valstij aktīvāk jāiesaistās cīņā par talantiem un nopietnāk jācenšas piesaistīt gudrus, mērķtiecīgus cilvēkus, daudzkārt paudis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, un viņam piebalso arī citi uzņēmēji. Taču konkurences cīņa par talantiem sākas ne jau ar ārvalstu ekspertu vai svešzemju studentu ierašanos, bet gan ar tādu izglītības sistēmu, ka ļautu pamanīt un attīstīt tepat Latvijā dzimušo bērnu talantus.

Bizness jāved uz laukiem? © DIENA(6)

Lai gan administratīvi teritoriālās reformas sākotnējais variants – izveidot 35 pašvaldības – sabiedrībā netika uztverts ar sajūsmu, tomēr aizsāktā diskusija ir lietderīga, jo ir aktualizēts temats par to, kā motivēt pašvaldības ieaicināt savā teritorijā uzņēmumus. Par to, kā panākt, lai pašvaldības būtu ieinteresētas ne tikai noturēt iedzīvotājus, bet arī pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, tiek spriests jau gadiem. Dažādi eksperti piedāvājuši atšķirīgus modeļus, taču tāds variants, kas būtu ja ne ideāls, tad vismaz daudziem pieņemams, joprojām tiek meklēts. Te jāatgādina, ka patlaban Latvija ir iedalīta deviņās republikas pilsētās un 110 novados, un uzņēmējdarbības attīstība šajās pilsētās, bet it īpaši novados ir ļoti atšķirīgā līmenī.

Tik slikti, ka pat Kariņam jākliedz? © DIENA(27)

Kad ceturtdien sāka izplatīties neoficiālas runas, ka, raksturā tik mierīgais, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) tik rāmā pasākumā kā Finanšu sektora attīstības padomes sēdē vairākas minūtes kliedzis, tas izklausījās pēc spēcīga pārspīlējuma, bet, aprunājoties ar vairākiem slēgtās sēdes dalībniekiem, šis grūti noticamais fakts apstiprinājās vienlaikus ar secinājumu par to, cik uzvilkta situācija ir gan koalīcijā, gan vēl aizvien – uzraudzības krīzes satricinātajā banku sektorā.

Nāk otrais velo bums © DIENA(3)

Caur sāpēm, caur asarām, pateicoties kārtējai (šoreiz – lokālai) krīzei, tuvojas jau otrais velosatiksmes bums. Paredzams, ka tas paliekoši mainīs cilvēku pārvietošanās ieradumus. Vispirms Rīgā, tad citās Latvijas lielajās pilsētās.

Starptautiskās politikas rituālās dejas © DIENA(4)

Komunistiskās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizīte Krievijā un viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kārtējo reizi atgrieza pasaules uzmanības centrā Ziemeļkorejas kodolieroču problēmu.

Stagnācijas valgos © DIENA(6)

Drīz būs apritējis 12 gadu kopš brīža, kad trekno gadu dzīres sāka nomainīt pirmie paģiru sindromi, izpaužoties tā dēvēto sub-prime jeb zemstandarta kredītu krīzē.

Derētu izvērtēt riskus © DIENA(2)

Padarīt vienkāršākas iespējas Latvijā strādāt cilvēkiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES)? Plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem – sākot no pieredzējušiem ekspertiem līdz mazkvalificētu darbu veicējiem? Šie ir jautājumi, par kuriem pēdējā laikā bieži tiek spriests tautsaimniecībai veltītās diskusijās.

"Aplokšņu algu" mistērija © DIENA(4)

Izskatās, ka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) tikai sev zināmu apsvērumu dēļ nolēmusi "pagarināt intrigu" saistībā ar publiskajā telpā virmojošo jautājumu – ir vai nav viņas ģimenes uzņēmums SIA Monēta pārkāpis likumu, proti, atbilst vai neatbilst patiesībai informācija, ka uzņēmumā savulaik maksātas tā sauktās aplokšņu algas, tādējādi izvairoties no visu likumā noteikto nodokļu nomaksas.

Uzvarētājs zināms, nākotne neskaidra © DIENA(2)

Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā prognozējamu un ļoti pārliecinošu vēlētāju vairākuma atbalstu sev nodrošināja valstī populārais komiķis Volodimirs Zelenskis. Taču viņa uzvara vēl negarantē situācijas uzlabošanos pretrunu un problēmu nomocītajā Ukrainā.

Sociālie mediji zem lupas © DIENA

Pirms nepilna gada – pērn maijā – Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, pazīstama arī kā GDPR. Saistībā ar šo notikumu tika spriests – drīkst vai nedrīkst uzņēmums sociālajos medijos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami uzņēmuma klienti, piemēram, apmeklētāji kafejnīcā. Taču nāca citas aktualitātes, un debates par GDPR un sociālajiem medijiem drīz pierima. Turklāt nenoliedzami GDPR pamatmērķis nav sociālo mediju uzraudzība.

Cilvēku drošība birokrātu mudžekļos © DIENA(8)

Deglava ielas satiksmes pārvads Rīgā kļuvis par kārtējo viedokļu sadursmes objektu starp Rīgas domi (RD) un valsti, šajā gadījumā – Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB). Proti, veicot Deglava satiksmes pārvada balstu remontdarbus, atklāti iepriekš neparedzēti defekti. Būvdarbi šobrīd apturēti, taču satiksme – nē. Vienīgais noteiktais papildu ierobežojums – drošības nolūkos no 10. aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, noteikts masas ierobežojums ne vairāk kā 30 tonnu.

Aktuālā vides aizsardzība © DIENA(5)

Nesen Zemkopības ministrija (ZM) izplatīja paziņojumu Vides un klimata prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju. Tekstā citēti kādreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, tagadējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda vārdi: "Vides un klimata pasākumiem jābūt pietiekami līdzsvarotiem attiecībā pret ES atbalsta finansējuma apjomu, jo šīs prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju un konkurētspēju vienotajā tirgū."

Džordža Orvela motīvs © DIENA(11)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ekvadora, būtībā apmaiņā pret kredītu 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, piekrita izraidīt no savas vēstniecības Londonā tur septiņus gadus patvērumu radušo interneta vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu. Šobrīd Asanžs atrodas britu varas iestāžu rokās, un viņu, visticamāk, gaida izdošana ASV.

Uz Eiroparlamentu mūk ne tikai Nils © DIENA(16)

Evakuāciju uz Eiropas Parlamentu iecerējis ne tikai no darba atstādinātais Rīgas mērs. Tāpat dažu citu partiju līderi, pa kādam izbijušam ministram, caurkritusi Rail Baltica vadītāja, mazo skolu likvidators un bēdīgi slavenās nodokļu reformas īstenotāja.

Nav ekonomiska pamata © DIENA(7)

Pirms uzsākt jauno administratīvi teritoriālo reformu, būtu vērts paraudzīties uz to, kādus rezultātus šajā jomā devusi iepriekšējā. Iespējams, daudzi vairs neatceras, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija 548 pašvaldības, pēc vērienīgas konsolidācijas to skaitam sarūkot līdz 119.

Ne skolas jāslēdz, bet modernāk jāpasniedz © DIENA(9)

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Rigatv24 rīkotā diskusijā kopā ar diviem izbijušiem ministriem – Kārli Šadurski un Raimondu Bergmani. Runājām par dažādām tēmām, taču viena šķiet īpaši aktuāla, vairāk iztirzājama – izglītības jomā īstenotās reformas

Uz vēlēšanu starta līnijas © DIENA(3)

Līdz ar LTV pagājušajā nedēļā organizētajām debatēm, kurās piedalījās pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kuri Latvijā iesnieguši sarakstus startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, aizsācies priekšvēlēšanu diskusiju laiks. Pagaidām gan izskatās, ka EP vēlēšanu kampaņas vēl nav iešūpojušās, politiķi vēl nav pievērsušies vēlētāju piesaistīšanai un arī konkurences cīņa par astoņiem EP deputāta mandātiem pagaidām ir dzinusi vien vārgus pavasara asnus.

Dziļāk brieduma fāzē © DIENA(4)

Rūkoši ārējās tirdzniecības apjomi tradicionāli ir uzskatāms apliecinājums pieprasījuma trūkumam vai nu valsts iekšienē, vai arī valstīs, uz kurām produkcija tiek eksportēta. Diemžēl patlaban šī jautājuma šķetināšana kļuvusi aktuālāka arī Latvijā.

Tehnoloģijas cilvēku vietā © DIENA(3)

Visaptveroša tendence, kas pēdējā laikā vērojama daudzās Eiropas valstīs, ir tāda, ka trūkst darbinieku, un informācija par brīvajām vakancēm ieraugāma ik uz soļa. It īpaši tas attiecas uz veikaliem, kafejnīcām un kopumā uz dažādu preču un pakalpojumu tirdzniecību – sākot no kafijas līdz finanšu pakalpojumu pārdošanai –, kā arī uz klientu informēšanu un konsultēšanu tipveida problēmgadījumos.