Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Klusēšanas taktika pret FSB nenostrādās © DIENA

Izmeklēšanā par uzbrukumiem (gan fiziskiem, gan nomelnojošiem) tā dēvētajos Krievijas opozīcijas cilšu karos noticis būtisks pavērsiens, kam būtu jāpiespiež arī Latvijas izmeklētāji mainīt taktiku no visa noliegšanas un klusēšanas uz aktīvu patiesības noskaidrošanu, vai uzpirkšana un uzbrukumu organizēšana tiešām notikusi, arī iesaistot mūsu valstspiederīgos un uzpērkot policistus un prokurorus.

Kara daudzveidīgā ietekme © DIENA

Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.

Jauns faktors vēlēšanās © DIENA

Laikraksts USA Today nupat veltījis plašu publikāciju tādam jautājumam kā jaunu vēlētāju reģistrēšanās svārstīgajās pavalstīs pirms šāgada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, norādot – viņu balsis var radikāli ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Progresīvie paši sevi apzīmogo © DIENA

Var tikai apbrīnot aklumu un kurlumu, ar kādu to vai citu viedokli tautās laiž Progresīvie, ja burtiski nedēļu pēc pašu radikālajiem un tuvredzīgajiem publiskajiem izteikumiem par Izraēlas metodēm cīņā ar Tuvo Austrumu teroristiskajiem grupējumiem tie paši steidz kļūt par "to partiju, kuras kultūras ministre grib atņemt finansējumu privātajam muzejam ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai".

Bez inovācijām paēdis nebūsi © DIENA

Latvijā pērn produktivitāte bija tikai ap 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, un iemesls tam ir niecīgais ieguldījums pētniecībā un attīstībā. To secinājuši Latvijas Universitātes (LU) domnīcas LV PEAK pētnieki, uzsverot, ka pat mūsu valsts eksportā ir pārāk mazs augsto tehnoloģiju īpatsvars.

Teherānas mērenība © DIENA

Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijā plašu ievērību piesaistīja Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna uzruna, kuras laikā izskanēja mājieni, ka Teherāna būtu gatava atkal normalizēt attiecības ar Rietumiem.

Ministra dīvainais plāniņš © DIENA

Spiedošā demogrāfiskā situācija un darbaroku trūkums liek skatīties bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanas virzienā, raidījumā Spried ar Delfi šonedēļ, jāatzīst, visai drosmīgi paziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Vajag mūsdienīgus uzņēmumus © DIENA

Finanšu ministrija šonedēļ paziņoja, ka saskaņošanai tiek virzīti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šie grozījumi ir ietverti likumprojekta Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam pavadošajos dokumentos.

Revolucionārie sociālisti © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē lielā mērā sensacionāli noslēdzās prezidenta vēlēšanas Šrilankā – par to uzvarētāju kļuva pārliecināts marksists/ļeņinists, radikāli kreisās Tautas atbrīvošanas frontes (TAF) līderis Anura Kumara Disanajake.

Vislabākā sistēma neglābs no tumsonības © DIENA

Ikvienam normālam cilvēkam, noklausoties no difterijas mirušā četrgadnieka vecāku versiju par notikušo, bezpalīdzīgām skumjām pievienojas dusmas un vēlme, lai šis bezjēdzīgais pieaugušo pašiedomāto principu dēļ nestais upuris sabiedrībai un par veselības aprūpi atbildīgajiem kaut ko iemācītu.

Drošība – aktualitāte Eiropā © DIENA

Aizvadītajā nedēļā Strasbūrā noritēja Eiropas Parlamenta (EP) pirmā šī rudens sesija, un līdz ar to darbu ar pilnu jaudu ir sācis jūnijā ievēlētais EP sastāvs.

Ietekme globālā mērogā © DIENA

Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietējā šiītu islāmistu kustība Hezballah.

Vāja, bet nekrīt. Kāpēc? © DIENA

Nule Evikas Siliņas valdībai apritēja pirmais gads, un jāatzīst, reti kad citkārt diametrāli pretējos uzskatos esoši sabiedriskā viedokļa toņa noteicēji bijuši tik vienprātīgi savos kritiskajos vērtējumos. Arī mani kolēģi Dienā valdībai visai šerpi pārrullēja pāri, to tā arī nosaucot – par visu laiku vājāko.

Iestāties par latviešu valodu © DIENA

Temats par latviešu valodu un citām valodām mūsu sabiedrībā tiek aktualizēts laiku pa laikam, turklāt bieži tad, kad tuvojas vēlēšanas vai pavīd izmaiņas likumos un noteikumos.

Putni spēj to, ko nespēj krievu drons © DIENA

Ja kādam pēc neveiklās izgāšanās ar lēmumu nenotriekt bruņoto krievu dronu bija labticīgas šaubas, vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) veltītā asā kritika ir pamatota vai tomēr mūsu armijas komandieri un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) rīkojās pareizi – vienkārši plašām tautas masām tas nav ne izprotams, ne izskaidrojams, ne izpaužams, tad otrdien bars, pēc loģikas spriežot, nedraudzīgi noskaņotu putnu šīm naivajām iedomām pielika treknu punktu.

Austrija vēlēšanu priekšvakarā © DIENA

Gada 29. septembrī Austrijā notiks Nacionālās Padomes (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanas, par kuru uzvarētāju pirmoreiz valsts vēsturē acīmredzami kļūs nacionāli konservatīvā Austrijas Brīvības partija (Freiheitliche Partei Osterreich, FPO).

Vai valdība nesašūposies? © DIENA

Septembra vidū apritēja gads, kopš darbu sāka pašreizējā valdība, ko vada Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).

Debates bez uzvarētāja? © DIENA

Otrdienas vakarā (agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika) Filadelfijā notika, visticamāk, vienīgās televīzijas debates starp demokrātu un republikāņu kandidātiem uz ASV prezidenta amatu novembra sākumā gaidāmajās vēlēšanās – attiecīgi ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu.

Drona krīzes politiskā trajektorija © DIENA

Nenoliedzu arī savu vainu, ka, teju nedēļu pamatoti ķidājot un analizējot mūsu aizsardzības resora katastrofālo nespēju ticami un saprātīgi izskaidrot incidentu ar Latgalē nokritušo Krievijas dronu, mediji un sabiedrības diskurss ir pārlieku novirzījies no tā, kas šajā lietā patiesībā ir būtiskākais, – jautājuma par atbildību, ka bruņotais drons netika notriekts.

Nebeidzamie eksperimenti © DIENA

Jaunais mācību gads tikko sācies, taču jau tagad skaidrs, ka tas līdzi nes ne tikai aizvien aktuālo pedagogu deficītu, kas attiecīgi rada galvassāpes gan skolu vadībai, gan skolēniem, bet arī diezgan satraukumu par izglītības nozares politikas plānotāju jaunajiem eksperimentiem ar skolēniem.

Makrona kārtējais manevrs © DIENA

Divus mēnešus pēc Francijā notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām valsts prezidents Emanuels Makrons beidzot ir nosaucis nākamā premjerministra vārdu – šo amatu ieņems bijušais Francijas ārlietu ministrs un eirokomisārs, Republikāņu partiju pārstāvošais Mišels Barnjē.

Pēdējā laikā bieži tiek runāts par komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Protams, nevajadzētu piebalsot tiem, kuri noniecina visus sabiedrisko attiecību jomā strādājošos cilvēkus, tomēr nevajadzētu arī izlikties, ka viss ir kārtībā, jo ir vairākas labi pamanāmas problēmas.

Brīvdienās Latvijas teritorijā ielidojušais un Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas bezpilota lidaparāts jeb drons, kurš, kā beigās tomēr izrādījās, bijis aprīkots ar sprāgstvielām, radījis sabiedrībā ļoti daudz jautājumu, uz kuriem speciāli sasauktajā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības preses konferencē diemžēl skaidras un viegli saprotamas atbildes saņemt neizdevās.

Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.

Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)

Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.

Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.

Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.

Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu ne tikai kopumā Rīgā, bet tieši mūsu galvaspilsētas centrā. Šādu atziņu nesen pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) un arī uzsvēra, ka Vecrīgai un visam vēsturiskajam centram "ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji". (LETA, 26.08.2024.)

Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.

Šodien