Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +8 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 8. maijs
Staņislava, Staņislavs, Stefānija
Par galveno resursu kļuvis internets

Reģionu kontrasti zudīs?

Rīga kopā ar Pierīgu un pārējā Latvija – šāds iedalījums ir dzirdēts bieži līdz ar apgalvojumu, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē dzīvo puse no mūsu valsts aptuveni 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Tiek arī akcentētas ekonomiskās atšķirības starp metropoli un reģioniem, it īpaši starp Rīgu un Latgali.

 Pērn Rīgā vidējā bruto alga mēnesī bija 1276 eiro, bet Latgalē par 38% mazāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis šā gada marta beigās Rīgā bija 6,1%, bet Latgalē – 16,5%, rāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati, kuros arī redzams, ka Latgalē bezdarba līmenis ir aptuveni divas reizes augstāks nekā Kurzemē, Vidzemē vai Zemgalē. Turklāt Latgales sociālekonomiskās problēmas ilgst jau gadiem, un pašreizējās valdības deklarācijā pat ir īpašs solījums: ''Turpināsim Latgales rīcības programmas īstenošanu un atbalstīsim Latgales speciālās ekonomiskās zonas attīstību.''

Dažādu aptauju dati gadiem ir liecinājuši par to, ka iedzīvotāji no laukiem tiecas pārcelties uz galvaspilsētu un Pierīgu, taču patlaban gan interneta un tehnoloģiju attīstība, gan Covid-19 pandēmija nes pārmaiņas. Tajās profesijās, kurās ir iespējams attālināts darbs, par galveno, strādāšanai nepieciešamo resursu ir kļuvis internets, un vairs nav svarīgi, vai darbinieks attālināti strādā dzīvoklī Rīgā vai lauku mājā Latgalē. Līdzīgi tas ir arī izglītības jomā, piemēram, Vidzemes Augstskolas students var attālināti studēt, atrodoties nevis Valmierā, bet lauku mājā pie Latvijas/Baltkrievijas robežas. 

Dažādu banku veiktie pētījumi arī ir parādījuši, ka pandēmija ir sekmējusi ne tikai vidējās paaudzes, bet pat jauniešu interesi par mājokļa iegādi ārpus pilsētām.

Bankām gan tiek pārmests, ka tās nelabprāt kreditē īpašumu iegādi tālāk par simt kilometriem no Rīgas, taču, ja augs pieprasījums pēc šādiem kredītiem, bankām nāksies pielāgoties. 

Turklāt, ņemot vērā finanšu tehnoloģiju sektora straujo attīstību, ja bankas nebūs pietiekami elastīgas, bet radīsies masveidīgs pieprasījums pēc ne īpaši apjomīgiem kredītiem lauku māju iegādei vai remontam, var gadīties, ka šo nišu aizpilda nebanku aizdevēji.

Privātais sektors Latvijā jau bieži ir apliecinājis izcilu elastību, un, ja viens privātā sektora spēlētājs vilcinās, tad brīvo nišu veikli ieņem cits.

Tomēr ir arī valstiska mēroga jautājums, vai pandēmijas nestās pārmaiņas sekmēs to, ka valdības līmenī tiks domāts par ieguldījumiem reģionu infrastruktūrā, piemēram, pērn apstājoties starptautiskajam tūrismam, uzplaukumu piedzīvoja Latvijas lauku tūrisms, bet līdz ar to spilgti atklājās daudzu autoceļu bēdīgā kvalitāte.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē