Tā kā pašreizējie saslimstības rādītāji vēl joprojām ir ļoti augsti, ir saglabājama gan ārkārtas situācija līdz 6. aprīlim, gan pašreizējie ierobežojumi, lēmusi valdība.
Valdības apstiprinātais Vakcinācijas plāns (VP) ir veidots tā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – līdz septembrim 70% Latvijas iedzīvotāju vakcinētu pret Covid-19, katram saņemot divas vakcīnu devas.
Eiropas Komisija un teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis pašlaik cenšas ierobežot nebūtisko (non essential) ceļošanu, kas nav saistīta ar ģimenes apstākļiem, darbu un mācībām, taču tūrisma aģentūras visā Eiropā, tostarp arī Latvijā, gatavojas vasaras un rudens tūrisma sezonai, cerot, ka vakcinēšanās rezultātā ceļošana varēs atsākties.
Valsts ir izvēlējusies pareizos atbalsta instrumentus Covid-19 negatīvo seku mazināšanai tautsaimniecībā, taču piemērotie kritēriji, lai šim atbalstam kvalificētos, gan nav pareizi, Dienai norāda vairāki aptaujātie ekonomisti un sociālo lietu eksperti.
Šā gada Rīgas budžets būs ar deficītu, līdz ar to nevar runāt par kādām jaunām iniciatīvām, bet gan jostas savilkšanu, Dienai norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV). Iedzīvotājiem nesamazināsies ne līdzšinējās piemaksas (piemēram, pirmsskolas pedagogiem), ne pabalsti. Taču visstrīdīgākais jautājums ir par domes amatpersonu algu palielināšanu saistībā ar vidējās algas pieaugumu, kā to nosaka likums.
Vidzemes rajona tiesa Limbažos ir attaisnojusi par kukuļošanu pusmiljona eiro apmērā apsūdzēto bijušo va/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski. Spriedums nav galīgs, to iespējams pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.
Privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri jau 20 gadu profesionāli nodarbojas ar vakcināciju visas valsts mērogā (gan pret gripu, gan ērču encefalītu), tostarp veicot mobilos izbraukumus, ir pilnībā apmierināti ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) piedāvāto tarifu vakcinācijai pret Covid-19 un ir gatavi saskaņā ar to strādāt, Dienai uzsver Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vienlaikus ir arī Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs.
Lai arī šonedēļ nedaudz samazinājies ar Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits, situācija vēl joprojām ir kritiska, īpaši slimnīcās. Līdz ar to nav pamata no nākamās pirmdienas atcelt esošos ierobežojumus, uzsver veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P). Atbilstoši Eiropas Slimību un profilakses kontroles centra vadlīnijām ierobežojumus varētu sākt mīkstināt tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju būs 200, proti, teju trīs ar pusi reižu mazāks nekā pašlaik. Ministrs uzsver, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams, un atsakās prognozēt, kurus ierobežojumus pie labvēlīgiem apstākļiem varētu mīkstināt pirmos.
Sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieku un klientu vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties februāra vidū, ziņo Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala. Precīzs vakcinācijas sākuma datums būs atkarīgs no vakcīnu piegādēm un to pieejamības. Tiem mediķiem, kuri strādā SAC, kas reģistrēti kā ārstniecības iestādes, vakcinēšanās ir pieejama jau pašlaik. Jāatgādina divi universāli principi: vakcinēšanās ir bez maksas un brīvprātīga.
Valdība ir devusi zaļo gaismu īpaša vakcinācijas biroja izveidei, kura galvenais uzdevums būs pārvaldīt vakcinācijas procesu visā Latvijā, kas ir, veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) vārdiem runājot, nacionāla mēroga projekts.
Dīkstāves pabalstu minimālais apmērs, tostarp arī patentmaksātājiem, ir noteikts minimālās algas jeb 500 eiro apmērā, lēmusi valdība. Šī norma saskaņā ar finanšu ministra Jāņa Reira (JV) teikto sāk darboties ar atpakaļejošu datumu – 1. janvāri. Tātad visiem nodarbinātajiem, kas pieteikušies dīkstāvei par pilnu janvāri, februārī tiks izmaksāts ne mazāk par minēto summu. Valdība arī nolēma, ka dīkstāves pabalstu, tāpat kā algu subsīdiju par nepilnu darba laiku, izmaksa turpināsies līdz 30. jūnijam.
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2020. gada 31. decembrī bija 7,7%, kas, ņemot vērā ārkārtas situāciju un Covid-19 diktētos ierobežojumus, nav slikts rādītājs. Salīdzinājumam, 2019. gada 31. decembrī reģistrētais bezdarba līmenis bija 6,2%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.
No pērnā gada 1. decembra līdz šā gada 7. janvārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās nepilna darba laika nodarbinātajiem ir samaksājis 11,1 miljonu eiro.
Partijas Mēs – Talsiem un novadam valdes loceklis Edgars Zelderis intervijā Rūtai Kesnerei apgalvo, ka valsts finansējuma palielinājums politiskajām partijām ir pārāk liels.
Vakcinācijas plāna neesamība līdz pat vakardienai, kā arī lēnā vakcinācijas gaita un atteikums iegādāties papildu 100 000 vakcīnu no farmācijas kompānijas Pfizer, ir galvenie argumenti, kādēļ valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) ir pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) demisiju.
Ieviests minimālais sociālo iemaksu apjoms darba ņēmējiem neatkarīgi no darba algas, būtiski palielināts nodokļu slogs mikrouzņēmumiem, likvidēts patentmaksāšanas režīms pašnodarbinātajiem, izmaiņas autoratlīdzību regulējumā – tās ir būtiskākās pārmaiņas nodokļu jomā, kas šogad skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Savukārt pašvaldībām būs jāsamierinās ar proporcionāli mazāku īpatsvaru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas samazinās par pieciem procentiem līdz 75% par labu valstij, kurai nodokļa ieņēmumu daļa pieaugs līdz 25%.
Mūslaiku galvenā izdzīvošanas formula ir: darbs, mājas, svaigs gaiss. Tieši Latvijas dabas sniegtās iespējas mēs varam izmantot Jaunā gada garajās brīvdienās. Šoreiz ēšanu lauku krodziņos gan aizstāsim ar pikniku un centīsimies izvēlēties mazāk zināmus maršrutus. Latvijas daba piedāvā gana daudz visām gaumēm un vecumiem, lai katrs varētu izvēlēties sev piemērotāko, turklāt bez riska veidot sastrēgumus.
Valdība ir apstiprinājusi Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.1 Par Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (AK) vienošanos par nākotnes attiecībām.
2021. gadā, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, 10 politiskās partijas saņems valsts budžeta finansējumu vairāk nekā četrarpus miljonu eiro apmērā. Visdāsnāko finansējumu saņems partijas Saskaņa, KPV LV un Jaunā konservatīvā partija, kuras ieguva visvairāk vēlētāju balsu pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Pašlaik vairāk nekā jebkad nozīme ir pacientu psiholoģiskajai aprūpei, intervijā Dienai uzsver Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Veide.
Pelēkie zirņi ar speķi, cepetis ar štovētiem kāpostiem, pīrāgi, piparkūkas un mandarīni – tieši šie ēdieni lielākajai daļai cilvēku saistās ar Ziemassvētku svinību galdu.
Covid-19 krīzes dēļ noteiktie ierobežojumi ir radījuši nopietnus zaudējumus lauksaimniekiem. To galvenais iemesls – pieprasījuma kritums, kura dēļ produkcijai ir ievērojami samazinājušās cenas.
Nosacījumi, lai uzņēmumi varētu pretendēt atbalsta instrumentam – subsīdijām apgrozāmajiem līdzekļiem –, ir kļuvuši stingrāki un nedraudzīgāki, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Satversmes tiesas (ST) spriedums, ar kuru par Satversmei neatbilstošām ir atzītas normas, kas nosaka minimālo vecuma pensijas apmēru, ir viens no retajiem, kurš jau proaktīvi ir izpildīts. Proti, Labklājības ministrija jau ir veikusi grozījumus normatīvos, kas regulē minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību.
Valdība ir apstiprinājusi Valsts kancelejas sagatavoto stratēģiju par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2020.–2021. gadam. Tās mērķis ir Covid-19 saslimstības strauja samazināšana un izplatības novēršana Latvijā, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju veselību un attīstot drošību, labklājību, un saglabājot ekonomiku un tās izaugsmi ilgtermiņā.
No valsts budžeta varētu novirzīt 742 000 eiro Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošanai viesnīcās – ar šādu pieteikumu klajā nācis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), un šo priekšlikumu ir atbalstījusi finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa, kas lemj par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.
No nākamā gada 1. janvāra vairs nebūs brīvas cilvēku, preču un pakalpojumu kustības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību, tostarp Latviju. Šā gada 31. decembrī beidzas Brexit pārejas posms, kas nozīmē, ka Lielbritānija tiek pielīdzināta trešajām valstīm un vairs nedarbojas kopējais Eiropas Savienības regulējums.
Saeimas vairākumam – 63 deputātiem – balsojot par, bet 32 – pret, ir apstiprināts nākamā gada budžets, kura izskatīšana parlamentam prasījusi vēsturiski ilgāko laiku – 78 stundas.